Agrīnās Norvēģijas melnā metāla skatuves vēsture, ideoloģija un skandāli
Dziļš ieskats agrīnās Norvēģijas melnā metāla skatuves vēsturē, ideoloģijā un skandālos — no subkultūras rašanās līdz baznīcu dedzināšanām un slepkavībām.
Agrīnā norvēģu melnā metāla scēna bija melnā metāla mūzikas scēna un subkultūra Norvēģijā 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Tiek uzskatīts, ka tā ir radījusi mūsdienu black metal žanru un radījusi daudzus ietekmīgus māksliniekus.
Šī aina piesaistīja lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību pēc tam, kad daži tās locekļi bija atbildīgi par divām slepkavībām un daudziem baznīcu dedzināšanas gadījumiem Norvēģijā. Skatuvei bija ideoloģija, kas, pēc dažu cilvēku domām, līdzinājās sektai. Viņiem bija pret kristiešiem vērsti un mizantropiski uzskati. Daži bija īsti sātanisti, kuri vēlējās izplatīt teroru, naidu un ļaunumu. Galvenie grupas dalībnieki sevi dēvēja par "Melno loku" jeb "Melnā metāla iekšējo loku". To veidoja galvenokārt jauni vīrieši, kas pulcējās ap ierakstu veikalu Helvete ("Hell") Oslo. Viņiem patika valkāt līķu krāsas. Šī skatuve bija ekskluzīva, un lielākā daļa grupu vēlējās palikt pagrīdē un ārpus mainstreama loka.
1993. gada augustā un 1994. gada maijā daudzi skatuves dalībnieki tika arestēti par dedzināšanu, slepkavībām, uzbrukumiem un sprāgstvielu glabāšanu.
Izcelsme un muzikālās iezīmes
Agrīnās norvēģu melnā metāla scēnas saknes meklējamas 1980. gadu beigu un 1990. gadu sākuma metāla undergrondā. Nozīmīgākās grupas, kas veidoja šo ainavu, bija tādas apvienības kā Mayhem, Burzum, Darkthrone, Emperor, Immortal, Satyricon un Gorgoroth. Daudzas no šīm grupām radīja mūziku ar raksturīgām iezīmēm:
- Skārienu un balss stils: aukstākas, šauras, spēcīgi neomākslinieciskas vokāla frāzes — augstas, kliedzošas vai šņācošas balsis.
- Skaņas estētika: zems budžets un lo-fi ieraksti, dīvaina, atmestota produkcija, kas uzsvēra atmosfēru un “raw” autentiskumu.
- Instrumentālā pieeja: straujas tremolo picking ģitārās, blast-beat sitējumi un bieži monotonas, hipnotiskas melodijas.
- Tematika: dabas, ziemas, mitoloģijas, antikristietības un nihilisma motīvi gan tekstos, gan albumu noformējumā.
Estētika un ideoloģija
Scēna formēja skaidru vizuālo valodu: tādi elementi kā corpse paint (sejas krāsošana melnbalti), melni apģērbi, gotikas simbolika un pseidonīmi. Ideoloģiski grupas un to dalībnieki nebija vienveidīgi, taču kopīgas iezīmes bija:
- spēcīga pretkristietība un reliģiskās institūcijas kritika;
- mīlestība pret pagānu pagātni, nacionālo sakņu meklējumi un dažos gadījumos romantizēta norvēģu dabas/mitoloģijas idealizācija;
- mizantropiskas, nihilistiskas vai sātaniskas tēmas — daži dalībnieki publiski sludināja sātanismu, citi vairāk koncentrējās uz estētisku provokāciju;
- stingra attieksme pret komercializāciju — daļa scēnas uzsvēra “autentiskumu” un pagrīdes statusa saglabāšanu.
Ap Helvete ierakstu veikalu Oslo apkārt bija neliela, noslēgta kopiena, ko mediji vēlāk nosauca par “Melno loku” vai “Inner Circle”. Šī grupa bija nozīmīga gan kā sociālais centrs, gan kā ideju un informācijas apmaiņas vieta.
Noziegumi, tiesvedība un sekas
90. gadu sākuma ļaunprātības — īpaši vairāku vēsturisku baznīcu dedzināšanas gadījumi Norvēģijā — un slepkavības izraisīja plašu sabiedrības sašutumu un policijas interesi. Viens no plaši apspriestajiem incidentiem bija Fantoftas koka baznīcas (stave church) nodedzināšana 1992. gadā. 1993. gadā notika arī viena no skatuves centrālajām vardarbīgajām epizodēm — Øystein "Euronymous" Aarseth (Mayhem) slepkavība 1993. gada augustā, par kuru tika apsūdzēts Varg Vikernes (Burzum).
Daudzi personas, kas saistījās ar scēnu, tika arestētas un tiesātas 1993. un 1994. gadā par dedzināšanām, uzbrukumiem un slepkavībām. Viens no ievērojamākajiem tiesas spriedumiem bija Varg Vikernes soda piespriešana 1994. gada maijā — viņam piesprieda ilgāko iespējamo brīvības atņemšanu Norvēģijā (21 gads) par slepkavību un virkni baznīcu dedzināšanas. Citi vainīgie saņēma dažādus cietumsodus. Tiesas procesi atklāja gan reālas vardarbības epizodes, gan iekšējas sāncensības un personiskas aizdomas scēnas ietvaros.
Mediju attēlojums, panika un mītu veidošana
Mediji pievērsa lielu uzmanību koincidējošajām provokatīvajām idejām, smagajai estētikai un kriminālajām darbībām, kas izraisīja morālo paniku. No vienas puses, plašsaziņas līdzekļi palīdzēja sabiedrībai saprast notikumu nopietnību; no otras — tie bieži pārspīlēja vai vienkāršoja skatuves dinamiku, radot stereotipisku tēlu par visiem melnā metāla mūziķiem kā kriminālistiem vai sektas locekļiem. Grāmatas un filmas, piemēram, Michael Moynihan un Didrik Søderlind "Lords of Chaos" un dokumentālā filma "Until the Light Takes Us", vēl vairāk nostiprināja šo publisko naratīvu, bet arī tika kritizētas par sensacionālismu un subjektivitāti.
Mantojums un ietekme
Agrīnās norvēģu scēnas incidents un mūzika atstāja dziļu ietekmi uz globālo black metal kustību. No tās attīstījās daudzi apakšžanri — simfoniskais, atmosfēriskais, post- un depressive black metal — un vispārīgs estētikas un pieejas kopums, ko mūziķi visā pasaulē pārņēma un transformēja. Vienlaikus diskusijas par ētiku, vardarbību un mākslas atbildību turpinās: daļa fanu un mūziķu uzskata, ka oriģinālā scēna bija svarīgs mākslinieciskās brīvības un protesta izpausmes brīdis, citi norāda, ka noziedzīgās darbības un naids nekādi neattaisnojas.
Daudzi no sākotnējās skatuves aktieriem vēlāk publiski reflektēja par notikušo — daži mainīja uzskatus, citi turpināja provocēt. Norvēģu melnā metāla stāsts joprojām ir pretrunīgs: to pētī akadēmiķi, dokumentālisti un mūzikas cienītāji, un tas kalpo gan kā brīdinājums par ekstremisma potenciālu, gan par piemēru tam, kā subkultūras var radīt spēcīgas estētiskas un muzikālas inovācijas.
Papildus lasāmviela un avoti
- Grāmatas un pētījumi par skatuvi: analītiskas monogrāfijas un žurnālistikas izstrādājumi (piem., "Lords of Chaos").
- Dokumentālās filmas, kas aptver gan mūziku, gan sociālo kontekstu (piem., "Until the Light Takes Us").
- Akadēmiskie raksti par subkultūrām, reliģiju un vardarbību mūzikas kustībās.
Šis pārskats sniedz kopsavilkumu par agrīnās norvēģu melnā metāla scēnas vēsturi, ideoloģiju un skandāliem, saglabājot atklātu attieksmi pret sarežģītību un pretrunām, kas pavadīja tās veidošanos.
Mūzika
80. gados par black metal tika dēvētas grupas, kurām bija sātaniski teksti. Šīs grupas parasti izmantoja šos tekstus tikai "šokējošas vērtības" dēļ. 1990.-1992. gadā daudzas grupas, kuras ietekmējās no šīm grupām, sāka spēlēt jauna veida black metal. Popularitātes pieaugums šajā laikā tika dēvēts par "otro black metal vilni".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir agrīnā norvēģu melnā metāla scēna?
A: Agrīnā norvēģu black metal scēna bija mūzikas scēna un subkultūra Norvēģijā 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kas izveidoja mūsdienu black metal žanru un radīja daudzus ietekmīgus māksliniekus.
Q: Kāpēc agrīnā norvēģu black metal scēna piesaistīja mediju uzmanību?
A: Šī scēna piesaistīja mediju uzmanību pēc tam, kad daži tās dalībnieki bija atbildīgi par divām slepkavībām un daudzām baznīcu dedzināšanām Norvēģijā.
J: Kāda bija agrīnās norvēģu black metal scēnas ideoloģija?
A: Agrīnās norvēģu black metal scēnas ideoloģija bija pret kristiešiem vērsta un mizantropiska. Daži bija īsti sātanisti, kas vēlējās izplatīt teroru, naidu un ļaunumu.
J: Kā sevi sauca agrīnās norvēģu black metal scēnas kodola dalībnieki?
A.: Galvenie dalībnieki sevi dēvēja par "Melno loku" jeb "Melnā metāla iekšējo loku".
J: Kur pulcējās agrīnās norvēģu black metal scēnas dalībnieki?
A: Agrīnā norvēģu melnā metāla scēnas dalībnieki pulcējās ap ierakstu veikalu Helvete ("Hell") Oslo.
J: Kāds bija agrīnās norvēģu black metal scēnas modes stils?
A: Norvēģijas agrīnā black metal scēnas dalībniekiem patika valkāt līķu krāsas.
J: Kāpēc lielākā daļa agrīnās norvēģu black metal scēnas grupu vēlējās palikt pagrīdē un ārpus masu aprites?
A: Lielākā daļa agrīnās norvēģu black metal scēnas grupu vēlējās palikt pagrīdē un ārpus mainstreama, jo šī scēna bija ekskluzīva.
Meklēt