Kas ir elektroniskā deju mūzika (EDM): definīcija, stili, vēsture

Elektroniskā deju mūzika, bieži vienkāršoti EDM (dažkārt saukta par elektroniku vai deju mūziku), ir elektroniskās mūzikas paveids, kas primāri paredzēts dejošanai un izklaidei, visbiežāk naktsklubā, diskotēkā vai brīvā dabā notiekošās ballītēs. To rada producenti, komponisti un skaņu inženieri, bet plašākai publikai mūzika tiek pasniegta caur dīdžeju (DJ) setiem, radio ēteriem, straumēšanas servisiem un festivāliem. EDM raksturo sintezētas skaņas, repetitīvi sitieni, strukturēta bungu līnija un spēcīgas kulminācijas jeb “drops”, tomēr žanra robežas ir ļoti plašas.

Kas raksturo EDM

EDM parasti:

ir orientēta uz ritmu un dejojamu tempu;
izmanto elektroniskas ierīces un programmatūru — sintezatorus, bungu mašīnas, samplerus, secuatorus un datorus;
balstās uz producēšanas tehnikām kā sampli, loopu un efektu apstrādi;
bieži izplatās kā singli, remiksi un DJ seti, nevis tradicionāli albumi;
kultūras līmenī saistīta ar klubu, rave un festivālu vidi.

Stili un apakšžanri

EDM ietver daudzus apakšžanrus ar atšķirīgu tempu, ritmu struktūru un estētiku. Galvenie piemēri:

House — parasti 120–130 BPM, siltas baslīnijas, četrvirzienu bungu modelis.
Techno — ritmisks, industriāls, bieži minimālistisks; cēlies no Detroitas.
Trance — atmosfēriskas melodijas, ilgstošas kulminācijas, emocionāls skanējums.
Drum and Bass — ātrs (ap 160–180 BPM), ar sarežģītām bungām un zemu basu.
Dubstep — smags, ritmisks zemo frekvenču akcentējums, bieži ap 140 BPM.
Electro — sintezatoru orientēts, ar retro vai futuristisku skanējumu.
Deep house, tech house, progressive house — house atzari ar dažādām noskaņām un struktūrām.
Hardstyle, hardcore, gabber — agressīvāki, ātrāki stili, bieži saistīti ar festivālu subkultūrām.
Future bass, trap (EDM versijas) — mūsdienīgāki hibrīdi, ietekmē hiphopu un popmūziku.

Šis saraksts nav izsmeļošs — EDM robežas pastāvīgi mainās, veidojas jauni mikržanri un saplūdumi.

Vēsture īsumā

EDM saknes meklējamas 1970. gadu disko, eksperimentālajos elektroniskajos aktos un 1980. gadu hiphopā. Galvenie vēsturiski momenti:

70.–80. gados: disko un agrīnie elektroniskie eksperimenti (sintezatori, ritma mašīnas).
80. gadu vidū: Čikāgas house (house) un Detroitas techno attīstība — šo stilu pamatlicēji ietekmēja nākamo desmitgažu elektronikas skanējumu.
90. gados: Lielbritānijas rave un breakbeat kustības, trance popularizācija, daudzveidības pieaugums.
2000. gados: EDM telpā ienāk jaunas tehnoloģijas — DAW (digital audio workstations) kā Ableton, FL Studio, Logic; populāri kļūst festivāli un komerciālie remiksi.
2010. gados: EDM globalizācija — mega festivāli (Tomorrowland, Ultra), EDM ietekme popmūzikā un plašs komerciāls panākums.

Ražošana un instrumenti

EDM producēšanā izmanto:

DAW programmatūru (Ableton Live, FL Studio, Logic Pro, Cubase);
sinatizatorus (gan aparatūras, gan programmatūras), piemēram, analogā tipu sintezatoru emulācijas;
bungu mašīnas un vilces (klassiskie piemēri — Roland TR-808, TR-909);
samplerus un TB-303 tipa ierīces, kas radīja acid house skanējumu;
MIDI kontrolierus, DJ iekārtas (pioneer CDJ, mixeri), skaņas efektus (reverb, delay, sidechain kompresija).

Tā kā mūzikas radīšana kļuvusi pieejamāka, vairāk hobi producentu var izdot mūziku neatkarīgi no ierakstu studijas.

Dīdžeji, seti un sniegšana

Dīdžeji ir EDM galvenie interpretētāji — viņi miksē, remiksē un interpretē ierakstus tiešraidē, izmantojot vinilu, CD vai digitālos ierakstus. Populāri formāti:

Live DJ sets — sinhronizētas vai manuālas pārejas starp ierakstiem;
Sadarbības “b2b” (back-to-back) seti, kur divi dīdžeji spēlē kopā;
DJ kā producents — daudzi pasaules slaveni DJ arī veido oriģinālu mūziku;
Live act — producents uzstājas ar savu produkciju, izmantojot kontrolierus, sintezatorus un samplerus.

Mūsdienās populāri ir gan radio, gan tiešsaites straumējumi, kas paplašina auditoriju ārpus klubu telpas.

Festivāli un klubu kultūra

EDM kultūra ietver gan intīmākas klubu pieredzes, gan milzīgus festivālus. Festivāli kā Tomorrowland, Ultra Music Festival, Electric Daisy Carnival pulcē desmitiem tūkstošu cilvēku un ir kļuvis par globālu parādību. Rave un PLUR (peace, love, unity, respect) idejas ir daļa no subkultūras, kas uzsver kopības sajūtu un pozitīvas attieksmes nozīmi.

Ietekme, kritika un drošība

EDM ir spēcīgi ietekmējusi popmūziku, modes industriju un mediju saturu. Tajā pašā laikā žanram ir arī kritiķi — bieži tiek runāts par komercializācijas rezultātā radušos vienveidību, autorību un samplu likumību, kā arī par drošības jautājumiem festivālos (alkohols, narkotikas, pārpildītas vietas). Drošība, atbildīga uzvedība un veselības izglītība ir svarīgas festivālu organizatoru un kopienas tēmas.

Kā sākt klausīties EDM

Ja vēlaties iepazīt EDM:

izvēlieties konkrētu stilu, kas šķiet pievilcīgs (piem., house, techno, trance) un meklējiet iesācēju atbilstošus atskaņošanas sarakstus straumēšanas platformās;
skatieties DJ setus un festivālu uzstāšanās tiešraidēs, lai saprastu, kā mūzika tiek prezentēta dzīvajā;
iepazīstiet atsevišķus producentus un dīdžejus — tie bieži aizrauj ar savu skaņu un īpatnībām;
apmeklējiet, ja iespējams, vietējās klubus vai nelielas raves, lai izjustu mūzikas enerģiju uz vietas;
ja interesē ražošana — izmēģiniet vienkāršas DAW programmas un tiešsaistes apmācības.

EDM ir dinamiska un daudzveidīga mūzikas pasaule, kas turpina attīstīties kopā ar tehnoloģijām un kultūras tendencēm. Neatkarīgi no tā, vai mērķis ir dejot klubā, radīt mūziku vai vienkārši izpētīt plašu sonisko spektru, EDM piedāvā daudz iespēju radošai izpausmei.

Vēsture un izcelsme

Tā kā EDM ir diezgan vispārīgs termins, tam ir dažāda "izcelsme" un atvasinājumi. Var teikt, ka EDM radies, saplūstot parastajai deju mūzikai un elektroniskajai mūzikai. Kā spilgtu piemēru var minēt Donnas Summer 1977. gada singlu "I Feel Love", kurā apvienoti disko un elektroniskās mūzikas elementi. Šis novatoriskais apvienojums palīdzēja radīt vairākus galvenos EDM žanrus, piemēram, Hi-NRG, Eurodance un tehno mūziku. Giorgio Moroder, kurš bija dziesmas līdzautors un arī viens no tās producentiem, papildus radīja dažas no pirmajām elektroniskās deju mūzikas formām. Arī Kraftwerk tiek uzskatīti par elektroniskās mūzikas ietekmētājiem. Lai gan liela daļa elektroniskās deju mūzikas ir radusies no disko, tas neattiecas uz visu EDM.

Dziesma, kas tiek uzskatīta par EDM ieviesēju populārajā mūzikā, ir Madonnas 1998. gada singls "Ray of Light". Lai gan tieši šī dziesma tiek uzskatīta par žanra popularitātes veicinātāju, elektroniskā deju mūzika pastāvēja un bija populāra jau vairākus gadus pirms singla iznākšanas; piemēram, hausmūzika Amerikas Savienotajās Valstīs bija populāra jau kopš 90. gadu sākuma (tās popularitāti var attiecināt arī uz citu Madonnas singlu - 1990. gada "Vogue").

Dažādi elektroniskās deju mūzikas veidi

Pastāv dažādi EDM veidi, kas atšķiras pēc stila un skanējuma. Šeit ir uzskaitīti daži no galvenajiem elektroniskās deju mūzikas žanriem (katram žanram papildus var būt vēl citi apakšžanri, kas šajā sadaļā nav aplūkoti pārāk detalizēti).

Italo disco - sākot ar 70. gadu beigām, italo disco ir EDM paveids, kas radies no disko mūzikas; lai gan tas saglabāja daudz no disko galvenajām iezīmēm, tajā daudz vairāk tika izmantoti sintezatori un bungu mašīnas, lai iegūtu futūristiskāku skanējumu.
Hi-NRG - sākot ar 70. gadu beigām, Hi-NRG ir EDM paveids, kas balstās uz disko mūziku, tikai parasti ir ātrāks. Tajā tiek izmantoti staccato bīti un oktāvas basa līnijas.
Garage house - sākot no 70. gadu beigām līdz 80. gadu sākumam, garage house mūzikas pamatā bija disko mūzika, taču tajā tika izmantoti arī sintezatori un bungu mašīnas. Garage house papildus bija izteikti klavieru rifi, dvēselisks stils un līdzība ar gospeļmūziku.
Elektro - sākot ar 80. gadu sākumu, elektro ir EDM paveids, kurā plaši tiek izmantotas bungu mašīnas un semplēti hiphopa un funk ritmi.
Freestyle - sākot ar 80. gadu sākumu, freestyle bija EDM paveids ar latīņu un hiphopa ietekmi un straujiem melodiju ritmiem.
Post-disco - post-disco, kas aizsākās 80. gadu sākumā, ir balstīts uz disko mūziku, taču ir eksperimentālāks un elektroniskāks, aizstājot disko oriģinālos orķestrus ar sintezatoriem un bungu mašīnām.
Elektroniskā ķermeņa mūzika (EBM) - sākot ar 80. gadu sākumu, EBM apvieno industriālās mūzikas elementus ar EDM.
House - sākot ar 80. gadu sākumu, house mūzika parasti ir disko stila ietekmēta mūzika, kas radusies straujā tempā. Tajā tiek izmantoti spēcīgi sitieni un liela basa līnija, saglabājot 4/4 ritmu, kāds bija disko. No otras puses, tā ir vairāk balstīta uz bītiem un mazāk melodiska nekā disko.
Techno - tehno - aizsākās 80. gadu vidū, un ir EDM paveids, kas parasti ir līdzi paceļoša, atkārtojoša mūzika, kas ietur 4/4 ritmu. Tā ir ritmiska mūzika, kurā liels uzsvars tiek likts uz bītiem, un parasti tā ir instrumentāla.
Alternatīvā deju mūzika - sākot no 80. gadu vidus, alternatīvā deju mūzika apvieno EDM elementus ar alternatīvo rokmūziku un jauno vilni.
Eurodance - sākot no 80. gadu beigām līdz 90. gadu sākumam, Eurodance ir galvenokārt Eiropas elektroniskās deju mūzikas paveids, kas parasti ietver sintezatora izmantošanu, īpaši attiecībā uz rifiem, spēcīgu basu, kā arī kopumā melodisku skanējumu.
Trance - sākot ar 90. gadu sākumu, trance ir EDM paveids, kas parasti ir up-tempo un ietver atkārtotas melodiskas frāzes, ko rada sintezatori.
Inteliģentā deju mūzika (IDM) - sākot ar 90. gadu sākumu, IDM mūzika ir eksperimentālāks EDM paveids.
Hardcore techno - sākot ar 90. gadu sākumu, hardcore techno ir ātra mūzika, kurā bieži tiek izmantoti izkropļoti, bieži vien atonāli bīti.
Happy hardcore - sākot ar 90. gadu sākumu, happy hardcore parasti ir ātra mūzika ar eiforiskām vai priecīgi skanošām melodijām.
Trip hop - sākot ar 90. gadu sākumu, trip hop ir lēnāks elektroniskās deju mūzikas paveids, kas izmanto hiphopa bītus un parasti ir atmosfērisks, dvēselisks.
Drum and bass - drum and bass - sākot ar 90. gadu sākumu, tas ir EDM paveids, kurā ir spēcīgs bass un tiek izmantoti breikbiti, kā arī dažkārt tiek izmantots amen break.
Bubblegum dance - sākot ar 90. gadu vidu, bubblegum dance ir Eurodance un bubblegum popmūzikas apvienojums, saglabājot uz dejām orientētu elektronisko skanējumu un sajaucot to ar jautrām un vienkāršotām pēdējās mūzikas iezīmēm.
Hardstyle - sākot no 90. gadu beigām, hardstyle ir EDM paveids, kas parasti ietver spēcīgus, spēcīgus bītus.
Electroclash - sākot no 90. gadu beigām, electroclash ir EDM paveids, kas aizgūts no 80. gadu sintpopa un jaunā viļņa, kā arī rokmūzikas, un kurā uzsvars tiek likts uz performances mākslu, modi un stilu.
Dubstep - sākot no 90. gadu beigām līdz 2000. gadu sākumam, dubstep ir EDM paveids, kas ietver spēcīgu basa līniju, viļņotu basu un kopīgus basa pilienus, parasti atsakoties no tradicionālā 4/4 ritma, kas raksturīgs lielai daļai elektronisko deju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir elektroniskā deju mūzika?

A: Elektroniskā deju mūzika (EDM) ir mūzikas žanrs, kas tiek radīts, izmantojot elektronisko programmatūru un iekārtas, piemēram, sintezatorus, bungu mašīnas, klaviatūras, samplerus, sekvencētājus un datorus. Tā ir paredzēta dejošanai naktsklubos, diskotēkās vai ballītēs.

J: Kas rada elektronisko deju mūziku?

A: Elektronisko deju mūziku rada producenti un komponisti, kuri mūzikas radīšanai izmanto elektronisko programmatūru un mašīnas.

J: Kas ir dīdžeji un kā viņi ir saistīti ar elektronisko deju mūziku?

A: Dīdžeji jeb diskžokeji ir cilvēki, kas spēlē elektronisko deju mūziku naktsklubos, diskotēkās vai ballītēs. Viņi izmanto producentu un komponistu radīto mūziku un reāllaikā sajauc to kopā, lai radītu nevainojamu dejas pieredzi.

Kādi instrumenti tiek izmantoti, lai radītu elektronisko deju mūziku?

A: Elektronisko deju mūziku rada, izmantojot elektronisko programmatūru un iekārtas, piemēram, sintezatorus, bungu mašīnas, taustiņinstrumentus, samplerus, sekvencētājus un datorus.

J: Kādā vidē parasti tiek atskaņota elektroniskā deju mūzika?

A: Elektroniskā deju mūzika ir paredzēta dejošanai, un to parasti spēlē naktsklubos, diskotēkās vai ballītēs.

J: Vai tehno ir tas pats, kas elektroniskā deju mūzika?

A: Tehno ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, taču nav pareizi lietot terminu "tehno", lai apzīmētu visu elektronisko deju mūziku, jo tas ir vispārinājums.

J: Kāpēc terminu "tehno" dažkārt lieto, lai apzīmētu elektronisko deju mūziku?

A: Terminu "techno" dažkārt lieto, lai apzīmētu elektronisko deju mūziku, jo tas ir atšķirīgs EDM apakšžanrs. Tomēr daļēji tā ir techno gramatiskā kļūda, jo techno daļa echn izskatās līdzīga burtiem edm.