Elektroniskā deju mūzika

Vēsture un izcelsme

Tā kā EDM ir diezgan vispārīgs termins, tam ir dažāda "izcelsme" un atvasinājumi. Var teikt, ka EDM radies, saplūstot parastajai deju mūzikai un elektroniskajai mūzikai. Kā spilgtu piemēru var minēt Donnas Summer 1977. gada singlu "I Feel Love", kurā apvienoti disko un elektroniskās mūzikas elementi. Šis novatoriskais apvienojums palīdzēja radīt vairākus galvenos EDM žanrus, piemēram, Hi-NRG, Eurodance un tehno mūziku. Giorgio Moroder, kurš bija dziesmas līdzautors un arī viens no tās producentiem, papildus radīja dažas no pirmajām elektroniskās deju mūzikas formām. Arī Kraftwerk tiek uzskatīti par elektroniskās mūzikas ietekmētājiem. Lai gan liela daļa elektroniskās deju mūzikas ir radusies no disko, tas neattiecas uz visu EDM.

Dziesma, kas tiek uzskatīta par EDM ieviesēju populārajā mūzikā, ir Madonnas 1998. gada singls "Ray of Light". Lai gan tieši šī dziesma tiek uzskatīta par žanra popularitātes veicinātāju, elektroniskā deju mūzika pastāvēja un bija populāra jau vairākus gadus pirms singla iznākšanas; piemēram, hausmūzika Amerikas Savienotajās Valstīs bija populāra jau kopš 90. gadu sākuma (tās popularitāti var attiecināt arī uz citu Madonnas singlu - 1990. gada "Vogue").

Dažādi elektroniskās deju mūzikas veidi

Pastāv dažādi EDM veidi, kas atšķiras pēc stila un skanējuma. Šeit ir uzskaitīti daži no galvenajiem elektroniskās deju mūzikas žanriem (katram žanram papildus var būt vēl citi apakšžanri, kas šajā sadaļā nav aplūkoti pārāk detalizēti).

• Italo disco - sākot ar 70. gadu beigām, italo disco ir EDM paveids, kas radies no disko mūzikas; lai gan tas saglabāja daudz no disko galvenajām iezīmēm, tajā daudz vairāk tika izmantoti sintezatori un bungu mašīnas, lai iegūtu futūristiskāku skanējumu.
• Hi-NRG - sākot ar 70. gadu beigām, Hi-NRG ir EDM paveids, kas balstās uz disko mūziku, tikai parasti ir ātrāks. Tajā tiek izmantoti staccato bīti un oktāvas basa līnijas.
• Garage house - sākot no 70. gadu beigām līdz 80. gadu sākumam, garage house mūzikas pamatā bija disko mūzika, taču tajā tika izmantoti arī sintezatori un bungu mašīnas. Garage house papildus bija izteikti klavieru rifi, dvēselisks stils un līdzība ar gospeļmūziku.
• Elektro - sākot ar 80. gadu sākumu, elektro ir EDM paveids, kurā plaši tiek izmantotas bungu mašīnas un semplēti hiphopa un funk ritmi.
• Freestyle - sākot ar 80. gadu sākumu, freestyle bija EDM paveids ar latīņu un hiphopa ietekmi un straujiem melodiju ritmiem.
• Post-disco - post-disco, kas aizsākās 80. gadu sākumā, ir balstīts uz disko mūziku, taču ir eksperimentālāks un elektroniskāks, aizstājot disko oriģinālos orķestrus ar sintezatoriem un bungu mašīnām.
• Elektroniskā ķermeņa mūzika (EBM) - sākot ar 80. gadu sākumu, EBM apvieno industriālās mūzikas elementus ar EDM.
• House - sākot ar 80. gadu sākumu, house mūzika parasti ir disko stila ietekmēta mūzika, kas radusies straujā tempā. Tajā tiek izmantoti spēcīgi sitieni un liela basa līnija, saglabājot 4/4 ritmu, kāds bija disko. No otras puses, tā ir vairāk balstīta uz bītiem un mazāk melodiska nekā disko.
• Techno - tehno - aizsākās 80. gadu vidū, un ir EDM paveids, kas parasti ir līdzi paceļoša, atkārtojoša mūzika, kas ietur 4/4 ritmu. Tā ir ritmiska mūzika, kurā liels uzsvars tiek likts uz bītiem, un parasti tā ir instrumentāla.
• Alternatīvā deju mūzika - sākot no 80. gadu vidus, alternatīvā deju mūzika apvieno EDM elementus ar alternatīvo rokmūziku un jauno vilni.
• Eurodance - sākot no 80. gadu beigām līdz 90. gadu sākumam, Eurodance ir galvenokārt Eiropas elektroniskās deju mūzikas paveids, kas parasti ietver sintezatora izmantošanu, īpaši attiecībā uz rifiem, spēcīgu basu, kā arī kopumā melodisku skanējumu.
• Trance - sākot ar 90. gadu sākumu, trance ir EDM paveids, kas parasti ir up-tempo un ietver atkārtotas melodiskas frāzes, ko rada sintezatori.
• Inteliģentā deju mūzika (IDM) - sākot ar 90. gadu sākumu, IDM mūzika ir eksperimentālāks EDM paveids.
• Hardcore techno - sākot ar 90. gadu sākumu, hardcore techno ir ātra mūzika, kurā bieži tiek izmantoti izkropļoti, bieži vien atonāli bīti.
• Happy hardcore - sākot ar 90. gadu sākumu, happy hardcore parasti ir ātra mūzika ar eiforiskām vai priecīgi skanošām melodijām.
• Trip hop - sākot ar 90. gadu sākumu, trip hop ir lēnāks elektroniskās deju mūzikas paveids, kas izmanto hiphopa bītus un parasti ir atmosfērisks, dvēselisks.
• Drum and bass - drum and bass - sākot ar 90. gadu sākumu, tas ir EDM paveids, kurā ir spēcīgs bass un tiek izmantoti breikbiti, kā arī dažkārt tiek izmantots amen break.
• Bubblegum dance - sākot ar 90. gadu vidu, bubblegum dance ir Eurodance un bubblegum popmūzikas apvienojums, saglabājot uz dejām orientētu elektronisko skanējumu un sajaucot to ar jautrām un vienkāršotām pēdējās mūzikas iezīmēm.
• Hardstyle - sākot no 90. gadu beigām, hardstyle ir EDM paveids, kas parasti ietver spēcīgus, spēcīgus bītus.
• Electroclash - sākot no 90. gadu beigām, electroclash ir EDM paveids, kas aizgūts no 80. gadu sintpopa un jaunā viļņa, kā arī rokmūzikas, un kurā uzsvars tiek likts uz performances mākslu, modi un stilu.
• Dubstep - sākot no 90. gadu beigām līdz 2000. gadu sākumam, dubstep ir EDM paveids, kas ietver spēcīgu basa līniju, viļņotu basu un kopīgus basa pilienus, parasti atsakoties no tradicionālā 4/4 ritma, kas raksturīgs lielai daļai elektronisko deju.