Deju mūzika — definīcija, vēsture un galvenie žanri

Deju mūzika: definīcija, vēsture un žanri — no seno laiku ritmiem līdz mūsdienu EDM; pārskats, piemēri un ietekme kultūrā.

Deju mūzika ir mūzika, kas radīta, lai to dejotu. Plašākā nozīmē ļoti daudz mūzikas skan kā deju mūzika, pat ja tā nav komponēta dejošanai. Deju mūzikas funkcija ir ne tikai ritms, kas ved kustībai, bet arī sociāla loma — tā vieno cilvēkus dejā, svinībās, rituālos un izklaidē. Deju mūzikas vēsture ir līdzīga dejas un mūzikas vēsturei.

Definīcija un raksturojums

Deju mūzika parasti izceļas ar skaidru, regulāru ritmu, kas ļauj dejotājiem sekot soļiem un frāzēm. Tā var būt vokāla vai instrumentāla, tautas vai urbānā, akustiska vai elektroniska. Bieži svarīgākie elementi ir:

• ritms un pulsa sajūta;
• atkārtojošas frāzes un strukturētas daļas, lai atvieglotu deju soli vai kombināciju;
• dinamika un tempi, kas veido kustības intensitāti;
• skaņas un instrumentu izvēle, kas raksturo konkrētu žanru vai deju stilu.

Vēsture īsumā

Deju mūzika, iespējams, bija pirmais mūzikas veids. Cilvēki pirms tūkstošiem gadu bija atklājuši prieku radīt trokšņus, ritmā sitot ar nūjām. Iespējams, ka, to darot, viņi dejoja — dejas un ritms ir bijuši cieši saistīti cilvēku sabiedrību rituālos un svinībās.

Mēs zinām, ka senie grieķi dejoja mūzikas pavadījumā, lai gan par to, kāda bija šī mūzika, mēs neko daudz nezinām. Arī daudzās citās senatnes kultūrās dejas bija svarīga dzīves daļa — no rituāliem līdz sabiedriskām izklaidēm.

Tumšajos laikos (pirms viduslaikiem) dejas bija ļoti populāras. Kristīgā baznīca uzskatīja, ka dejošana ir slikta, jo tā vienmēr ir saistīta ar velnu. Tāpēc baznīcas ļaudis uzskatīja, ka mūzikas instrumenti ir slikti, jo instrumentus izmantoja dejošanai. Tomēr laicīgā (nebaznīcas) kultūrā dejas un mūzika attīstījās — tirgos, pilīs un ballēs.

Senākā Rietumu deju mūzika, ko mēs pazīstam, ir dažas no viduslaiku dejām, piemēram, karuseļi un estampe. Komponisti sāka rakstīt savu mūziku uz notu stabiņiem. Deju mūzikai bija jābūt ar regulāru ritmu, lai dejotāji varētu dejot laikus. Tāpēc tika izgudrotas taktu līnijas. Mūzika tika sadalīta taktos ar noteiktu sitienu skaitu katrā taktī. Tas atšķīrās no baznīcas mūzikas, kuras pamatā bija plainhants, kas dziedāja ļoti brīvi.

Baroka laikmetā daudzi komponisti sāka rakstīt skaņdarbus, kuru pamatā bija deju ritmi. Tādi komponisti kā Johans Sebastians Bahs rakstīja svītas, kas bija deju kustību apkopojumi. Populārākās dejas svītas sastāvā bija: allemande, courante, sarabande, menuets un žigs. Pat tad, kad netika rakstītas deju daļas, daudz baroka mūzikas pamatā ir deju ritmi, piemēram, Baha Svētā Mateja pasijas lielais sākuma koris ir balstīts uz sicilienas ritmu.

Klasicisma periodā komponisti sarakstīja daudz simfoniju un stīgu kvartetu. Tiem bija četras daļas. Trešā daļa parasti bija menuets, lai gan to nedejoja. Arī tādi komponisti kā Mocarts un Šūberts rakstīja daudz mūzikas, kas bija paredzēta dejošanai vai vieglai klausīšanai. Tā bija sava laika populārā mūzika.

Romantisma laikmetā populārs kļuva valsis. Daudzi valši tika rakstīti, lai tos dejotu, bet citi komponisti vienkārši rakstīja mūziku (īpaši klaviermūziku) ar nosaukumu "valsis". Šopēns rakstīja klaviermūzikas skaņdarbus ar vairāku deju nosaukumu: valsis, polonēze, mazurka utt. Balets bija kļuvis ļoti populārs. Operās, īpaši franču operās, bija daudz deju mūzikas.

20. gadsimtā ar "deju mūziku" bieži tika saprasta deju grupu atskaņota mūzika. Šāda veida mūzika 20. gadsimta 60. gados attīstījās par rokenrolu. Mūsdienās populārā deju mūzika, tostarp hiphops, ir ļoti daudzveidīga. Visā pasaulē ir populāras spāņu jeb Latīņamerikas dejas, piemēram, samba, tango un ča ča ča ča. 20. gadsimta beigās radās deju mūzikas paveids, kas pazīstams kā elektroniskā deju mūzika (EDM). Tā ir elektroniskā mūzika, kas veidota īpašā veidā, lai to varētu dejot, parasti naktsklubā, diskotēkā vai ballītē. EDM žanri ir post-disco, techno, house un trance, kā arī vairāki citi.

Galvenie žanri un stili

Deju mūzikas žanri ir ļoti dažādi — no tradicionālajām tautas dejām līdz modernajai elektronikai. Daži plaši pazīstami stili:

• tautas un tradicionālās dejas (polkas, mazurkas, valši, koraļi u. c.);
• klasiskās laikmetu dejas (baroka svītas dejas, menuets, žigs);
• populārās mūzikas dejas (rok, pop, hip‑hop, R&B);
• Latīņamerikas pludmales un balles dejas (samba, tango, salsa, cha‑cha‑cha u. c.);
• disko un post‑disco, kas dominēja ballītēs 1970.—80. gados;
• elektroniskās deju mūzikas žanri (house, techno, trance, drum & bass, dubstep u. c.).

Mūzikas un deju saistība

Deju mūzika bieži tiek veidota, ņemot vērā konkrētas dejas soļu frāzes vai struktūru. Piemēram, valsim raksturīgs 3/4 takts, tangam — specifisks ritmisks raksturs un pauzes, bet many club‑style EDM izstrādā "drop" vai ritmisku pārrāvumu, kas motivē dejotāju kustību maiņu.

Laikmetā, kad mūzika tika rakstīta uz notīm, tika ieviesti taktu līnijas un dažādi laikrēķini, lai dejotāji varētu vieglāk sinhronizēt soļus. Mūsdienās metronomi, bpm (sitieni minūtē) rādījumi un DJ tehnikas ļauj precīzi pielāgot tempu un miksēt dziesmas, saglabājot deju plūsmu klubu dejās.

Mūsdienu tehnoloģiju ietekme

Tehnoloģijas ir radikāli mainījušas deju mūziku. Elektroniskie sintezatori, ritma mašīnas, datorizēta ierakstīšana, sample‑u izmantošana un programmatūra ļāvuši radīt jaunas skaņas un kompleksus ritmus. DJ un producenti bieži veido mūziku, domājot par klubu akustiku, skaņas sistēmu un kā to sajutīs dejotāji masveidā.

Sociālais un kultūras konteksts

Deju mūzika ir sociāla un kultūras izteiksme — no svētkiem un ceremonijām līdz klubiem un festivāliem. Tā ietekmē modi, kustības un pat valodu. Tāpat deju mūzika bieži kalpo par jauniešu pašizpausmes un identitātes platformu.

Nobeigums

Deju mūzika ir plašs un dinamisku stilu kopums, kas pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem. Tā attīstās kopā ar tehnoloģijām, sabiedrības izmaiņām un deju tradīcijām, saglabājot pamatfunkciju — radīt skaņu, kas aicina kustēties, sazināties un svinēt kopā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir deju mūzika?

Q: Cik senā pagātnē ir deju mūzikas vēsture?

Jautājums: Ko kristīgā baznīca domāja par dejošanu?

J: Kādi ir daži agrīnās Rietumu deju mūzikas piemēri?

J: Kā komponisti šajā periodā pierakstīja savus skaņdarbus?

Kādi deju veidi kļuva populāri romantisma laikmetā?

Meklēt pēc burta