Svīta
Mūzikā svīta (izrunā "salds") ir īsu skaņdarbu kopums, ko var atskaņot vienu pēc otra. Šie skaņdarbi parasti ir deju daļas. Franču valodā vārds "suite" nozīmē "lietu secību", t. i., viena lieta seko otrai.
17. gadsimtā daudzi komponisti, piemēram, Bahs un Hendelis, rakstīja svītas. Tās bija deju kolekcijas: parasti allemande, courante, sarabande un žigs. Dažkārt tika iekļautas arī citas dejas, piemēram, menuets, gavota, passepied vai bourree. Dažkārt pirmā daļa nebija dejas daļa, bet gan ievads. To varēja saukt par prelūdiju vai pat uvertīru. Dažas no Baha svītām sauca par partitām. Franču komponists Fransuā Kuperēns savas svītas sauca par Ordres.
Bahs rakstīja svītas orķestrim, kuras viņš dēvēja par uvertīrām. Hendelis ir sarakstījis divus ļoti slavenus deju skaņdarbu krājumus orķestrim: Mūzika ūdenim un Mūzika karaliskajam uguņošanai. Tās arī ir svītas, lai gan tām nav dots šāds nosaukums. Viņš uzrakstīja arī 22 svītas taustiņinstrumentiem, bet Bahs uzrakstīja "Franču svītas", "Angļu svītas" un "Partitas" taustiņinstrumentiem, kā arī partitas vijolei bez pavadījuma un svītas čellam bez pavadījuma.
Arī agrāki komponisti, piemēram, renesanses komponisti, rakstīja svītas, taču vārdu "svīta" sāka lietot tikai aptuveni 17. gadsimta vidū. Līdz 1750. gadiem komponisti bija pārtraukuši rakstīt svītas. Viņi vairāk pievērsās simfonijai un koncertam,
19. gadsimta beigās atkal sāka lietot vārdu "suite". Komponisti, kuri bija uzrakstījuši operas vai baletus ar daudzām populārām dejas daļām, bieži vien veidoja šo daļu aranžējumus orķestrim, lai tos varētu atskaņot koncertos. Čaikovskis uzrakstīja "Riekstkrāpnieka svītu", kurā iekļautas populārākās dejas no viņa baleta "Riekstkrāpnieks". Daži komponisti lietoja vārdu "svīta", apzīmējot skaņdarbus ar daļām, kurām bija kopīga tēma: Gustavs Holsts nosauca "Planētas" par svītu, jo katra daļa ir par vienu no planētām. Tādi franču impresionisma perioda komponisti kā Ravels un Debisī rakstīja svītas klavierēm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir apartamentu numurs?
A: Siva ir īsu mūzikas skaņdarbu kopums, ko var atskaņot vienu pēc otra. Šie skaņdarbi parasti ir deju daļas.
J: Ko nozīmē franču valodas vārds "suite"?
A: Franču vārds "suite" nozīmē "lietu secību", t. i., viena lieta seko otrai.
J: Kas rakstīja svītas 17. gadsimtā?
A: 17. gadsimtā daudzi komponisti, piemēram, Bahs un Hendelis, rakstīja svītas.
J: Kāda veida dejas parasti tika iekļautas šajās svītās?
A: Šīs svītas bija deju kopas, parasti allemande, courante, sarabande un gigue. Dažreiz tika iekļautas arī citas dejas, piemēram, menuets, gavots, passepīds vai burrī.
Vai visas svītas ietvēra dejas daļas?
A: Nē, dažās svītās nebija dejas daļas, bet gan ievads, ko varēja saukt par prelūdiju vai pat uvertīru.
J: Kad komponisti pārstāja rakstīt svītas?
A: Līdz 1750. gadiem komponisti bija pārstājuši rakstīt svītas un to vietā sāka vairāk rakstīt simfonijas un koncertus.
J: Kad komponisti atkal sāka lietot terminu "svīta"?
A: 19. gadsimta beigās vārdu "svīta" atkal sāka lietot komponisti, kuri bija uzrakstījuši operas vai baletus ar daudzām populārām dejas daļām, kuras viņi vēlējās aranžēt orķestrim, lai tās varētu spēlēt koncertos.
