Georgs Frīdrihs Hendelis (vācu (vācu): Georg Friedrich Händel) dzimis 1685. gada 23. februārī Hallē (mūsdienu Vācijā) un mira 1759. gada 14. aprīlī Londonā. Viņš bija vācu komponists, kurš jaunībā pārcēlās uz dzīvi Anglijā un vēlāk naturalizējās Lielbritānijā. Johans Sebastians Bahs un Hendelis piedzima vienā gadā (1685), un abi bija izcilākie savas paaudzes komponisti, taču viņi nekad netika satikušies. Kad Hendelis kļuvis brits, viņš anglicizēja savu vārdu — izmainīja rakstību un atmeta diakritiskos punktus virs “a”. Vācu izdevumos joprojām bieži lieto oriģinālo vācu rakstību (Georg Friedrich Händel).
Dzīve un izglītība
Hendels dzimis tirgotāja ģimenē un jau bērnībā izrādīja muzikālas spējas. Viņš mācījās pie baznīcas mūziķa un komponista Frederika Zvahova (Friedrich Zachow), kur iegūto tehniku vēlāk attīstīja. Jaunībā Hendelis strādāja Hamburgas operā, bet ap 1706. gadu devās uz Itāliju, kur studēja itāļu operu un oratorijas formu, iepazinās ar renombrētiem izpildītājiem un zaudēja daļu no savas ģermāņu mūzikas ievirzes, apgūstot itāļu stilu.
Ap 1710. gadu Hendelis pārcēlās uz Londonu, kur kļuva par centrālu figūru mūzikas dzīvē. Viņa karjerā bija gan panākumi, gan grūtības — operu finansējuma problēmas, konkurence ar citām trupām un publikas gaumes maiņas — kas galu galā noveda pie operu sistēmas pārorientēšanās uz oratorijām un koncertiem. Hendelis bija daudz ceļojis un mācījies par kompozīciju itāļu manierē, bet saglabāja plašu stila diapazonu.
Mūzika un galvenie darbi
Lai gan abi — Hendelis un Bahs — darbojās baroka laikā, viņu mūzika attīstījās dažādi: Bahs lielākoties rakstīja baznīcas un sakrālu mūziku Vācijas kontekstā, savukārt Hendelis kļuva slavens ar savām operām un vēlāk oratorijām, kuras plaši atskaņoja publiskos koncertos.
Hendelis sarakstīja vairāk nekā 40 operas, no kurām daudzas ieguvušas ilglaicīgu popularitāti. No operām īpaši pazīstamas ir, piemēram, Rinaldo (1711), Giulio Cesare (1724) un Rodelinda (1725). Pēc operu perioda Hendelis pievērsa lielāku uzmanību oratorijām, un viņa slavenākā oratorija ir Mesija (1741), kas pirmatskaņota Dublinā 1742. gadā. Mesijas koris "Hallelujah" ir viens no pazīstamākajiem oratorijas fragmentiem, kas regulāri iekļauts svētku koncertprogrammās visā pasaulē.
Hendelis rakstīja arī himnas, kamermūziku un orķestra darbus. No instrumentālajiem skaņdarbiem plaši pazīstami ir Ūdens mūziku (Water Music), kas pirmatskaņota 1717. gada koncertā uz Temzas karaļa Georga I paspārnē, un "Mūziku karaliskajam uguņošanai" (Music for the Royal Fireworks), kas sacerēta 1749. gadā uz bruņniecisku svinību pasākumu.
Stils, ietekme un vēsture
Hendeļa mūzika apvieno vācu kontrapunktu, itāļu melodisko greznību un angļu koru tradīcijas. Viņš bija izcils melodiju veidotājs un dramatiskās attīstības meistars, spējot komponēt gan operu virtuozitāti, gan oratorisku emocionālo intensitāti. Hendelis ietekmēja ne tikai savu laikmetu, bet arī vēlākas paaudzes komponistus, un viņa darbi joprojām ir cieši saistīti ar koncertu repertuāru.
Vēlā dzīve un mantojums
Hendelis vēlākās dzīves gados slimoja — viņam bija veselības problēmas, tostarp paralīzes epizode un acu slimība, kas samazināja redzi. Neskatoties uz veselības traucējumiem, viņš turpināja komponēt un vadīt koncertus līdz pat 1750. gadiem. Miris 1759. gadā Londonā, Hendelis tika apbedīts Vestminsteras abatijā (Westminster Abbey), kas apliecina viņa izcilību un vietu britu kultūras vēsturē.
Izcilākie darbi (izlase)
- Rinaldo (opera, 1711)
- Giulio Cesare (opera, 1724)
- Rodelinda (opera, 1725)
- Ūdens mūziku (Water Music, 1717)
- Mūziku karaliskajam uguņošanai (Music for the Royal Fireworks, 1749)
- Mesija (oratorija, 1741)
Hendelis atstāja plašu mantojumu: viņa operas un oratorijas regulāri tiek iestudētas un ierakstītas, bet instrumentālie darbi — īpaši svinīgās suitas — joprojām ir populārs koncertrepertoārs visā pasaulē.
