Georgs Frīdrihs Hendelis (1685–1759) — dzīve, operas, Mesija un darbi
Georgs Frīdrihs Hendelis (vācu (vācu): Georg Friedrich Händel) dzimis 1685. gada 23. februārī Hallē (mūsdienu Vācijā) un mira 1759. gada 14. aprīlī Londonā. Viņš bija vācu komponists, kurš jaunībā pārcēlās uz dzīvi Anglijā un vēlāk naturalizējās Lielbritānijā. Johans Sebastians Bahs un Hendelis piedzima vienā gadā (1685), un abi bija izcilākie savas paaudzes komponisti, taču viņi nekad netika satikušies. Kad Hendelis kļuvis brits, viņš anglicizēja savu vārdu — izmainīja rakstību un atmeta diakritiskos punktus virs “a”. Vācu izdevumos joprojām bieži lieto oriģinālo vācu rakstību (Georg Friedrich Händel).
Dzīve un izglītība
Hendels dzimis tirgotāja ģimenē un jau bērnībā izrādīja muzikālas spējas. Viņš mācījās pie baznīcas mūziķa un komponista Frederika Zvahova (Friedrich Zachow), kur iegūto tehniku vēlāk attīstīja. Jaunībā Hendelis strādāja Hamburgas operā, bet ap 1706. gadu devās uz Itāliju, kur studēja itāļu operu un oratorijas formu, iepazinās ar renombrētiem izpildītājiem un zaudēja daļu no savas ģermāņu mūzikas ievirzes, apgūstot itāļu stilu.
Ap 1710. gadu Hendelis pārcēlās uz Londonu, kur kļuva par centrālu figūru mūzikas dzīvē. Viņa karjerā bija gan panākumi, gan grūtības — operu finansējuma problēmas, konkurence ar citām trupām un publikas gaumes maiņas — kas galu galā noveda pie operu sistēmas pārorientēšanās uz oratorijām un koncertiem. Hendelis bija daudz ceļojis un mācījies par kompozīciju itāļu manierē, bet saglabāja plašu stila diapazonu.
Mūzika un galvenie darbi
Lai gan abi — Hendelis un Bahs — darbojās baroka laikā, viņu mūzika attīstījās dažādi: Bahs lielākoties rakstīja baznīcas un sakrālu mūziku Vācijas kontekstā, savukārt Hendelis kļuva slavens ar savām operām un vēlāk oratorijām, kuras plaši atskaņoja publiskos koncertos.
Hendelis sarakstīja vairāk nekā 40 operas, no kurām daudzas ieguvušas ilglaicīgu popularitāti. No operām īpaši pazīstamas ir, piemēram, Rinaldo (1711), Giulio Cesare (1724) un Rodelinda (1725). Pēc operu perioda Hendelis pievērsa lielāku uzmanību oratorijām, un viņa slavenākā oratorija ir Mesija (1741), kas pirmatskaņota Dublinā 1742. gadā. Mesijas koris "Hallelujah" ir viens no pazīstamākajiem oratorijas fragmentiem, kas regulāri iekļauts svētku koncertprogrammās visā pasaulē.
Hendelis rakstīja arī himnas, kamermūziku un orķestra darbus. No instrumentālajiem skaņdarbiem plaši pazīstami ir Ūdens mūziku (Water Music), kas pirmatskaņota 1717. gada koncertā uz Temzas karaļa Georga I paspārnē, un "Mūziku karaliskajam uguņošanai" (Music for the Royal Fireworks), kas sacerēta 1749. gadā uz bruņniecisku svinību pasākumu.
Stils, ietekme un vēsture
Hendeļa mūzika apvieno vācu kontrapunktu, itāļu melodisko greznību un angļu koru tradīcijas. Viņš bija izcils melodiju veidotājs un dramatiskās attīstības meistars, spējot komponēt gan operu virtuozitāti, gan oratorisku emocionālo intensitāti. Hendelis ietekmēja ne tikai savu laikmetu, bet arī vēlākas paaudzes komponistus, un viņa darbi joprojām ir cieši saistīti ar koncertu repertuāru.
Vēlā dzīve un mantojums
Hendelis vēlākās dzīves gados slimoja — viņam bija veselības problēmas, tostarp paralīzes epizode un acu slimība, kas samazināja redzi. Neskatoties uz veselības traucējumiem, viņš turpināja komponēt un vadīt koncertus līdz pat 1750. gadiem. Miris 1759. gadā Londonā, Hendelis tika apbedīts Vestminsteras abatijā (Westminster Abbey), kas apliecina viņa izcilību un vietu britu kultūras vēsturē.
Izcilākie darbi (izlase)
- Rinaldo (opera, 1711)
- Giulio Cesare (opera, 1724)
- Rodelinda (opera, 1725)
- Ūdens mūziku (Water Music, 1717)
- Mūziku karaliskajam uguņošanai (Music for the Royal Fireworks, 1749)
- Mesija (oratorija, 1741)
Hendelis atstāja plašu mantojumu: viņa operas un oratorijas regulāri tiek iestudētas un ierakstītas, bet instrumentālie darbi — īpaši svinīgās suitas — joprojām ir populārs koncertrepertoārs visā pasaulē.
Džordžs Frederiks Hendelis, 1733
Dzīve
Agrīnie gadi
Hendelis dzimis Halles pilsētā Vācijas ziemeļaustrumos, mūsdienu Saksijā-Anhaltē. Viņa tēvs bija frizieris un ķirurgs. Jau bērnībā viņš sāka spēlēt klavesīnu un ērģeles. Septiņu gadu vecumā viņam uzdāvināja klavihordu, un viņš vingrinājās bēniņos, kur tēvs viņu nevarēja dzirdēt. Deviņu gadu vecumā viņš jau komponēja. Viņam bija skolotājs Frīdrihs Vilhelms Zachovs, kurš bija Halles lielās baznīcas Marienkirche ērģelnieks. Viņš apguva ērģeles, klavesīnu un vijoli, kā arī kompozīciju un harmoniju.
Hendeļa tēvs nevēlējās, lai viņš studē mūziku; viņš vēlējās, lai viņš kļūst par juristu. Lai gan Hendeļa tēvs 1697. gadā nomira, Hendelis 1703. gadā iestājās Halles Universitātē. Vienu gadu viņš studēja jurisprudenci, jo tā vēlējās viņa tēvs. Pēc šī gada Hendelis nebija apmierināts ar jurisprudences studijām. Viņš nolēma pārtraukt studēt jurisprudenci un kļūt par mūziķi. Viņš kļuva par Halles protestantu katedrāles ērģelnieku. Nākamajā gadā viņš pārcēlās uz Hamburgu, kur ieguva vijolnieka un klavesīnista darbu operas nama orķestrī. Šeit 1705. gada sākumā tika iestudētas viņa pirmās divas operas - Almira un Nero. Vēl divas agrīnas operas - Dafne un Florindo - Hamburgā iestudēja 1708. gadā.
Hendelis bija kļuvis par labu operu komponistu, taču vēlējās iemācīties vairāk, tāpēc 1707. gadā devās uz Itāliju. Tur viņš pavadīja četrus gadus. Viņa opera Rodrigo tika iestudēta 1707. gadā Florencē, bet Agrippina - 1709. gadā Venēcijā. Agrippina bija ļoti populāra, un tai bija 26 izrādes. Tā padarīja Hendelu slavenu. Romā viņš iestudēja arī trīs oratorijas. Viņš rakstīja sakrālo mūziku (baznīcas mūziku) un citus skaņdarbus operas stilā, piemēram, Dixit Dominus (1707).
Pārcelšanās uz Angliju
1710. gadā Hendelis kļuva par kapelmeistaru (mūzikas direktoru) Hanoveres kurfirsta Georga, kurš drīz kļuva par Lielbritānijas karali Džordžu I. Kurfirsts piekrita, ka Hendelim nekavējoties piešķir 12 mēnešu atvaļinājumu, lai viņš varētu doties uz Londonu. Londonā viņš viesojās astoņus mēnešus. Viņa opera Rinaldo tika izrādīta 1711. gadā. Tā bija pirmā reize, kad Anglijā tika atskaņota itāļu opera. Tā uzreiz guva panākumus. 1711. gada vasarā Hendelis atgriezās Hanoverē un gadu rakstīja kamermūziku un orķestra mūziku, jo Hanoverē operas nebija. Viņš arī centās apgūt angļu valodu. 1712. gadā kurfirsts ļāva viņam vēlreiz apmeklēt Angliju. Anglijā viņam bija mecenāti (bagāti cilvēki, kas viņam deva naudu). No karalienes Annas viņš saņēma 200 mārciņu gadā (kamēr Bahs gadā nopelnīja tikai astoņdesmit mārciņas). Viņam bija lieli panākumi, tāpēc viņš palika Anglijā, nevis atgriezās darbā Hannoveres pilī.
1712. gadā nomira karaliene Anna, un par Lielbritānijas karali kļuva Hannoveres elektors. Hendelim varēja rasties nepatikšanas par palikšanu Lielbritānijā. Saskaņā ar kādu nostāstu karalis Hendelim piedod, jo viņš uzrakstīja skaistu mūziku ar nosaukumu "Ūdens mūzika", kas tika atskaņota uz kuģa Temzē karaliskās ūdens ballītes laikā. Šis stāsts par to, ka karalis Hendelim piedevis, visticamāk, nav patiess. Džordžs būtu zinājis, ka karaliene Anna drīz nomirs un viņš kļūs par Lielbritānijas karali un līdz ar to atkal kļūs par Hendeļa skolotāju. Patiesībā jaunais karalis divkāršoja Hendeļa algu. Dažus gadus vēlāk viņa alga atkal pieauga, kad viņš mācīja mūziku karalienes Karolīnas meitai.
1724. gadā Hendelis pārcēlās uz jaunuzcelto māju Bruka ielā 25, Londonā, kuru īrēja līdz pat savai nāvei 1759. gadā, 35 gadus vēlāk. Tagad šo māju sauc par Hendeļa nama muzeju, un tā ir atvērta sabiedrībai. Tieši šeit Hendelis komponēja dažas no savām slavenākajām skaņdarbiem, piemēram, Mesiju, "Priesteris Zadoks" un "Uguņošanas mūzika".
1729. gadā pirmo reizi tika atskaņota Hendeļa opera "Scipio" (Scipio). Maršs no šī skaņdarba tagad ir britu Grenadieru gvardes pulka lēnais maršs. Nākamajā gadā viņš pieņēma britu pilsonību.
1731. gadā Hendelim pasūtīja uzrakstīt četras himnas karaļa Džordža II kronēšanas ceremonijai. Viena no tām, "Zadok the Priest", kopš tā laika tiek dziedāta visās kronēšanas ceremonijās.
Hendelis lielāko daļu laika pavadīja, strādājot pie operām. No 1722. līdz 1726. gadam viņš bija Karaliskās Mūzikas akadēmijas direktors. Tā bija organizācija, kas rīkoja operas izrādes. Tai nebija nekāda sakara ar akadēmiju, ko mūsdienās sauc par KaraliskoMūzikas akadēmiju, kurā jaunie studenti studē mūziku. Hendelis strādāja arī karaļa teātru vadībā, un daudzas viņa operas tika izrādītas Karaliskajā operteātrī Koventgārdenā. Dažkārt viņš devās uz Itāliju, lai atrastu jaunus itāļu dziedātājus un pārliecinātu viņus ierasties Londonā. Londona kļuva pasaulslavena ar operām. Neraugoties uz visu, ko Hendelis darīja operas labā, viņam bija gan daudz ienaidnieku, gan draugu. Bija liela sāncensība, īpaši ar komponistu Bonončīni, kura mūzika mūsdienās ir aizmirsta. Hendelis 1740. gadā, kad bija zaudējis daudz naudas, atteicās no operas vadības.
Vēlākie gadi
1739. gada aprīlī, 54 gadu vecumā, viņš piedzīvoja insultu. Iespējams, tas bija iemesls, kāpēc viņa labā roka uz kādu laiku palika paralizēta, tāpēc viņš nevarēja uzstāties, taču pēc sešām nedēļām, ko viņš pavadīja kūrortā Aix-la-Chapelle, viņš lieliski atveseļojās. Šajā laikā viņš sāka rakstīt oratorijas, nevis operas. 1742. gadā Dublinā pirmo reizi tika atskaņota viņa oratorija Mesija. Pārsteidzoši, bet Londonā tā guva panākumus tikai 1750. gadā, kad to iestudēja Nodibinātāju slimnīcas kapelas atbalstam. Hendelis to tur izpildīja katru gadu, un par katru uzstāšanos slimnīcai tika piešķirti aptuveni 600 sterliņu mārciņu. Vēlākajos gados Hendelis lielāko daļu laika veltīja oratoriju komponēšanai un radīšanai. Īpaši populārs bija Jūda Makabejs. Šo oratoriju dziedātāji bija angļi un itāļi. Tie nebija pasaulslaveni virtuozi, bet gan dziedātāji, kurus Hendelis bija apmācījis pats.
1750. gada augustā, braucot atpakaļ no Vācijas uz Londonu, Hendelis guva nopietnus ievainojumus, kad viņa kariete apgāzās. 1751. gadā viņš sāka zaudēt redzi. Viņš nomira 1759. gadā Londonā. Pēdējais koncerts, kurā viņš piedalījās, bija viņa paša Mesija. Viņa bēres apmeklēja vairāk nekā 3000 sērotāju. Viņš tika apglabāts ar visām valsts goda godalgām Vestminsteras abatijā. Hendelis nekad nebija precējies, un viņa personīgā dzīve bija ļoti privāta. Viņš atstāja mantojumā 20 000 mārciņu, kas tiem laikiem bija liela nauda (aptuveni 2800 000 mārciņu mūsdienās). Daļu no tās viņš atstāja arī draugiem, kalpotājiem, radiniekiem un labdarības organizācijām. Viņa autogrāfi (viņa sarakstīto skaņdarbu oriģināli) tagad lielākoties glabājas Britu muzejā.
Hendelis 1727. gadā
Viņa vārds
Hendeļa naturalizācijas brīdī, kļūstot par Lielbritānijas pilsoni, viņš pieņēma rakstību "George Frideric Handel", un šī rakstība parasti tiek lietota angliski runājošās valstīs. Vācijā parasti lieto viņa vārda oriģinālformu (Georgs Frīdrihs Hendelis), bet Francijā viņš ir pazīstams kā "Haendels". Bija vēl viens komponists ar līdzīgu vārdu - Handls, kurš bija slovēnis un ir biežāk pazīstams kā Jacobus Gallus. Tas var sagādāt lielas grūtības kataloģizētājiem (cilvēkiem, kas cenšas sastādīt viņa mūzikas sarakstu).
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Georgs Frīdrihs Hendelis?
A: Georgs Frīdrihs Hendelis bija vācu komponists, kurš jaunībā devās dzīvot uz Angliju un vēlāk kļuva par naturalizētu britu pilsoni.
Q: Kad Hendelis mainīja vārdu?
A: Kad Hendelis kļuva brits, viņš mainīja vārdu uz Georgs Frīdrihs Hendelis; viņš svītroja punktus virs "a" un mainīja Georga un Frīdriha rakstību.
J: Kāda veida mūziku rakstīja Bahs?
A: Bahs galvenokārt rakstīja baznīcas mūziku, taču komponēja arī orķestra skaņdarbus, kamermūziku, kantātes un citus vokālās mūzikas veidus.
J: Cik operu sarakstīja Hendelis?
A: Hendelis sarakstīja vairāk nekā 42 operas.
J: Kur Hendelis devās ceļojumos, lai apgūtu kompozīciju?
A: Viņš devās daudzos ceļojumos, tostarp uz Itāliju, kur viņš daudz mācījās par kompozīciju.
J: Kāda ir viena no slavenākajām Hendeļa sarakstītajām oratorijām?
A: Viņa slavenākā oratorija ir Mesija.
