Mājkalpotājs: kas tas ir — vēsture, loma un darba tiesības

Mājkalpotājs: izsmeļošs pārskats par vēsturi, lomu un darba tiesībām — no Viktorijas laikmeta līdz mūsdienu starptautiskajām konvencijām un migrantu strādnieku realitātēm.

Mājkalpotājs vai, īpaši agrāk, kalpotājs ir persona, kas strādā kāda cilvēka labā, lai palīdzētu viņam uzturēt māju un ģimenes saimniecību. Daudzi mājkalpotāji dzīvo sava darba devēja mājās; viņu pienākumos var ietilpt tīrīšana, ēdiena gatavošana, veļas mazgāšana, bērnu vai gados vecāku aprūpe, kā arī mājas un dārza uzturēšana. Vēl 19. gadsimtā daudzās lielās mājsaimniecībās Eiropā vai ASV, kā arī citās valstīs bija mājkalpotāji — šī profesija bija izplatīta gan lauku muižās, gan pilsētu bagātnieku namā.

Vēsture

Viktorijas laikmeta Lielbritānijā lielās mājsaimniecībās strādāja liels kalpu skaits ar precīzi sadalītiem pienākumiem. Svarīgākais no tiem bieži bija miesassargs. Maltīšu laikā viņš pildīja līdzīgas funkcijas kā galvenais viesmīlim, organizējot pasniegšanu un uzraugot citus kalpotājus. Citus mājkalpotājus vīriešus bieži dēvēja par "kalpotājiem". Kalpotājs (dažkārt ar kluso "t") varēja būt personīgais kalps, kas rūpējās par sava saimnieka apģērbu un ērtībām, kā arī, iespējams, par naudas lietām. Sievietes mājkalpotājas parasti bija kalpones, kas tīrīja māju, pavāres, kas gatavoja maltītes, un aukles, kas pieskatīja bērnus. Dārznieces nodarbojās ar dārzkopību.

Profesionālā sadalījuma plašums un hierarhija atspoguļoja arī sabiedrības šķiršanās līmeni — lielās mājsaimniecībās bija stingri noteikumi par kvalifikāciju, uzvedību un apģērbu. 20. gadsimta sākumā Lielbritānijā tika pieņemti jauni likumi, lai aizsargātu mājkalpotājus un piešķirtu viņiem vairāk tiesību, piemēram, regulējot darba laiku un nodrošinot tiesības uz atpūtu.

Interesants vēsturiskais piemērs ir tas, ka 18. gadsimta sākumā pat daži mūziķi bija kalpi, un viņiem bija jāvalkā livrē (formastērps). Kad 1717. gadā komponists Johans Sebastians Bahs paziņoja, ka vēlas pamest savu darbu, hercogs, kuram viņš strādāja, viņu ieslodzīja cietumā — tas ilustrē, cik ierobežojoša un atkarīga no darba devēja varēja būt mājkalpotāja situācija agrāk.

Loma un pienākumi mūsdienās

Mūsdienu mājkalpotāju pienākumi ir dažādi un atkarīgi no darba devēja vajadzībām: tīrīšana, uzkopšana, ēdiena gatavošana, iepirkumi, bērnu un vecāku aprūpe, pavisam bieži arī darbs ar mājas tehniku un dzīvnieku kopšana. Dzīves apstākļi var variēt — daļa mājkalpotāju strādā pilna laika, daļa daļlaika vai uz līguma pamata. Mūsdienās daudzviet pasaulē mājkalpotājus no nabadzīgākām valstīm bieži nodarbina cilvēki no bagātākām valstīm, un šī migrācija rada gan iespējas, gan riskus.

Darba tiesības un aizsardzība

Mājkalpotāju tiesiskā aizsardzība būtiski atšķiras no valsts uz valsti. Pamatprincipi, ko pieprasa starptautiskās organizācijas, ietver:

• līgumu vai rakstisku darba nosacījumu nodrošināšanu;
• sociālās apdrošināšanas, pensiju un veselības aprūpes pieejamību;
• neaizskaramības, drošas darba vides un aizsardzības pret vardarbību garantēšanu;
• tīru darba laiku, minimālo atalgojumu un atvaļinājuma tiesību ievērošanu;
• tiesības brīvi pamest darbu un iespēja saņemt atbalstu, ja tiek izbeigts līgums.

Lai nodrošinātu tiesības uz pienācīgu darbu visiem mājkalpotājiem, tostarp migrējošiem darba ņēmējiem, Starptautiskā Darba organizācija ir izstrādājusi Konvenciju Nr. 189 par mājkalpotājiem. Šī konvencija aicina dalībvalstis iekļaut mājkalpotājus valsts darba likumos un nodrošināt viņiem tādas pašas pamatvērtības kā citiem darbiniekiem.

Riski un darba devēju atbildība

Riski, ar kuriem var saskarties mājkalpotāji, ietver ilgstošas darba stundas bez pietiekamas atpūtas, zemus atalgojumus, dokumentu konfiskāciju, psiholoģisku vai fizisku vardarbību, kā arī neoficiālu starpniecību, kas palielina atkarību no darba devēja. Darba devējam jānodrošina droša vide, jāsakārto darba līgums un jāciena darbinieka cilvēktiesības. Daudzas valstis arī īsteno licencēšanas prasības vai reģistrāciju aģentūrām, kas nodarbina mājkalpotājus, lai mazinātu starpniecības ļaunprātību.

Kā rīkoties mājkalpotājam vai darba devējam

• Mājkalpotājiem: pārliecinieties, ka darba līgums ir saprotams un rakstveida; saglabājiet kopijas no identifikācijas un līgumiem; iepazīstieties ar savām tiesībām un vietējo tiesību aktiem; ja iespējams, sazinieties ar arodbiedrībām vai atbalsta organizācijām;
• Darba devējiem: nodrošiniet cienīgu atalgojumu, rakstisku līgumu, darba un dzīves apstākļu skaidrus noteikumus, piekļuvi veselības aprūpei un sociālajām garantijām; respektējiet privātumu un cilvēka cieņu.

Nākotnes tendences

Ar demogrāfiskajām izmaiņām un palielinātu pieprasījumu pēc aprūpes pakalpojumiem mājkalpotāju loma var kļūt arvien nozīmīgāka. Tehnoloģijas, piemēram, viedo māju sistēmas un automatizācija, var mainīt darba saturu, taču cilvēciska aprūpe un uzticība joprojām būs neaizstājamas. Starptautiska sadarbība, tiesību piemērošana un sociālie aizsardzības mehānismi ir galvenie faktori, lai nodrošinātu, ka mājkalpotājiem tiek garantētas cilvēktiesības un darba tiesības visā pasaulē.

Ja Jūs darba attiecībās saskaraties ar problēmām, meklējiet informāciju par savām tiesībām vietējā darba inspekcijā, nevalstiskajās organizācijās vai Starptautiskās Darba organizācijas vadlīnijās par mājkalpotāju aizsardzību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir mājkalpotājs?

Vai mājkalpotāji var brīvi pamest darbu, ja viņi to vēlas?

J: Vai mājkalpotājiem ir jāvalkā formas tērps?

J: Kas bija daži no Viktorijas laikmeta nozīmīgākajiem mājkalpotājiem vīriešiem?

J: Kas bija dažas no sievietēm mājkalpotājām šajā laika posmā?

Jautājums: Kādi likumi par mājkalpotāju aizsardzību ir pieņemti pēdējos gados?

Meklēt pēc burta