Karaliskā Mūzikas akadēmija Londonā: vēsture, studijas un slaveni absolventi

Atklāj Karaliskās Mūzikas akadēmijas Londonā vēsturi, studiju iespējas un slavenos absolventus — iedvesmojošs ceļvedis topošajiem mūziķiem.

Autors: Leandro Alegsa

Par 1719. gadā Londonā dibināto iestādi operu iestudēšanai skatiet George Frideric Handel.

Londonas Karaliskā mūzikas akadēmija ir konservatorija, kurā jaunieši var studēt mūziku. Tā tika dibināta 1822. gadā. Daudzi slaveni mūziķi ir studējuši mūziku Karaliskajā mūzikas akadēmijā.

Karaliskā Mūzikas akadēmija tika oficiāli dibināta (uzsāka darbību) 1822. gadā un tika atklāta nākamajā gadā. Konservatorijas patrons bija karalis Džordžs IV. Sākumā tajā mācījās 21 students.

1830. gadā tā saņēma Karalisko hartu, taču daudzus gadus tai bija finansiālas problēmas, un tikai 1868. gadā, kad Lielbritānijas premjerministrs Viljams Evarts Gladstons (William Ewart Gladstone) tai piešķīra regulāru dotāciju, tā sāka labi attīstīties. 19. gadsimtā Akadēmija atradās Hanoveres laukumā, bet 1912. gadā tā pārcēlās uz Marylebone Road netālu no Regenta parka.

Kopš 1912. gada ēkā ir veiktas daudzas izmaiņas un paplašinājumi. Hercoga zālē tiek rīkoti daudzi koncerti, bet sera Džeka Liona teātrī tiek izrādītas operas. Daudzi Akadēmijas profesori (pasniedzēji) nāk no citām valstīm. Akadēmija sadarbojas ar Londonas Karalisko koledžu, kur daudzi studenti apgūst četrus gadus ilgu izpildītājmākslas kursu. 1997. gadā akadēmija ieguva loterijas naudu, kas palīdzēja iegūt jaunu ēku mūzikas instrumentu kolekcijai. Tajā ir liela bibliotēka, kurā ir visas grāmatas un notis, kas agrāk piederēja diriģentiem seram Henrijam Vudam un Otto Klempereram.

Šodien skolēni ir no vairāk nekā 50 valstīm. Studenti no ārzemēm var apmeklēt īpašu kursu "Angļu valoda mūziķiem". Akadēmijā mācās vairāk nekā 600 studentu. Studentiem ir daudz iespēju uzstāties gan akadēmijā, gan koncertos citās vietās. Vairāk nekā 90 % studentu pēc akadēmijas beigšanas uzsāk karjeru mūzikas jomā.

Karaliskās Mūzikas akadēmijas direktors ir Džonatans Frīmens-Atvuds.

Vēstures kopsavilkums

Akadēmija ir viena no vecākajām un prestižākajām mūzikas izglītības iestādēm Lielbritānijā. No dibināšanas brīža tās mērķis bija sagatavot profesionālus mūziķus operai, orķestrim, solokarjerai un pedagoģijai. Lai gan sākotnēji tā bija neliela mācību iestāde, 19. un 20. gadsimtā Akadēmija paplašināja savu programmu klāstu, infrastruktūru un starptautisko reputāciju.

Studiju programmas un mācību saturs

Akadēmija piedāvā plašu programmu spektru no bakalaura līdz doktora līmenim, tostarp:

  • izpildītājmāksla (pa instrumentiem un vokālam);
  • komponēšana un mūzikas rakstīšana;
  • diriģēšana un orķestra vadība;
  • mūzikas pedagoģija un prakse;
  • mūzikas tehnoloģijas un studiju darbs;
  • vaļas kursi un meistarklases ar vieslektoriem no visas pasaules.

Studijas parasti apvieno intensīvu individuālo instrumenta vai vokāla mācību ar ansambļu darbu, teoriju, notu lasīšanu, kameras mūziku un sceniskajām programmām. Daudzviet tiek izmantotas arī prakses iespējas orķestros, operas izrādēs un studiju ierakstos.

Ēkas, instrumentu kolekcija un bibliotēka

Ēka Marylebone Road rajonā ir vairākkārt paplašināta. Tajā atrodas koncertzāles, mācību telpas, ierakstu studijas un speciālas telpas seno un mūsdienu instrumentu kolekcijai. Bibliotēkā glabājas reti izvērsti manuskripti, koncertnotis un personīgās kolekcijas, tostarp materiāli, kas agrāk piederējuši ievērojamiem diriģentiem un mūziķiem, par kuriem jau minēts iepriekš.

Starptautiskie studenti un atbalsta programmas

Akadēmija aktīvi uzņem starptautiskos studentus un nodrošina valodas atbalstu, dzīvesvietas konsultācijas un integrācijas programmas. Īpašie kursi, piemēram, "Angļu valoda mūziķiem", palīdz ārzemju studentiem veiksmīgi adaptēties akadēmiskajai videi un koncertdzīvei Londonā.

Uzņemšana, konkursa kārtība un stipendijas

Uzņemšanas process parasti ietver klavierspēles vai instrumenta pārbaudi (auditoriju), teorijas pārbaudes un intervijas. Sakarā ar augsto konkurenci, ir vērts sagatavoties ilgstoši — daudzos fakultāšu virzienos notiek priekšselektēšana un meistarklases. Akadēmija piedāvā vairākas stipendijas un finansiāla atbalsta formas: konkursa balvas, fondu stipendijas un valsts vai privātu sponsorētus grantus. Informācija par konkrētām stipendijām un pieteikšanās nosacījumiem ir pieejama studiju nodaļā.

Koncertdzīve, ansambļi un sadarbības

Akadēmijas koncertprogramma ir ļoti aktīva — notiek regulāri solo koncerti, orķestra uzstāšanās, kameransambļu koncerti un operas izrādes. Hercoga zāle un sera Džeka Liona teātris ir galvenās skatuves. Akadēmija sadarbojas ar profesionāliem Londonas orķestriem, opernamiem un ārvalstu institūcijām, kas nodrošina studentiem profesionālas prakses un sadarbības iespējas.

Karjeras perspektīvas

Vairāk nekā 90 % absolventu sāk profesionālu karjeru mūzikā — daļa kļūst par solistiem un orķestra mūziķiem, citi par komponistiem, diriģentiem vai mūzikas pedagogiem. Akadēmija sniedz karjeras atbalstu, kontaktus ar menedžeriem un palīdzību pieteikšanās konkursiem un rezidencēm.

Slaveni absolventi un akadēmijas ietekme

Karaliskā Mūzikas akadēmija ir audzinājusi daudz veiksmīgu mūziķu, kas strādā gan klasiskās mūzikas, gan populārās mūzikas laukā. Akadēmijas audzēkņi un absolventi bieži veido starptautisku karjeru kā solisti, kamermūziķi, diriģenti un komponisti. Bibliotēkā saglabātie materiāli, kuru starpā ir kolekcijas no tādiem vārdiem kā Henrijs Vuds un Otto Klemperer, apliecina akadēmijas saikni ar nozīmīgiem mūzikas vēstures personāžiem.

Nākotnes attīstība un sabiedriskā loma

Akadēmija turpina modernizēt mācību bāzi, paplašināt starptautiskās apmaiņas programmas un attīstīt digitālas mācību platformas. Tai ir nozīmīga loma sabiedrības mūzikas dzīvē — akadēmija rīko izglītojošus projektus, meistarklases skolām un kopienu koncertus, tādējādi veicinot mūzikas pieejamību plašākai sabiedrībai.

Praktiska informācija: ja interesējaties par studijām, iesaku apmeklēt akadēmijas oficiālo vietni vai sazināties ar uzņemšanas daļu, lai uzzinātu aktuālos kursu aprakstus, uzņemšanas termiņus un stipendiju iespējas.

Daži slaveni cilvēki, kas studējuši Karaliskajā Mūzikas akadēmijā

  • Džons Barbirolli (diriģents)
  • Arnolds Bakss (komponists)
  • Ričards Rodnijs Benets (komponists)
  • Harisons Birtvistls (komponists)
  • Dennis Brain (mežrags|hornists)
  • Viljams Kročs (pirmais Karaliskās Mūzikas akadēmijas direktors)
  • Sers Klifords Kērzons (pianists)
  • Džons Dankvorts (džeza komponists)
  • Leslija Gareta (Lesley Garrett) (soprāns)
  • Evelīna Glennija (perkusioniste)
  • Myra Hess (pianiste)
  • Eltons Džons (rokmūziķis) Junior Academy
  • Fredijs Kempfs (pianists)
  • Filips Langridžs (tenors)
  • Felicity Lott (soprāns)
  • Moura Lympany (pianiste)
  • Joanna Makgregora (pianiste)
  • Maikls Nīmans (komponists)
  • Sers Saimons Ratsls (diriģents)
  • Artūrs Salivans (komponists)
  • Eva Tērnere (soprāns)
  • Kristofers Vorens-Grīns (diriģents)
  • Sers Henrijs Vuds (diriģents)

Jautājumi un atbildes

J: Kāda iestāde tika dibināta Londonā 1719. gadā?


A: 1719. gadā Londonā dibinātā iestāde, kas iestudēja operas izrādes, ir Georgs Frīdrihs Hendelis.

J: Kas ir Karaliskā Mūzikas akadēmija?


A: Karaliskā mūzikas akadēmija ir konservatorija Londonā, kurā jaunieši var studēt mūziku.

J: Kas bija konservatorijas patrons, kad tā tika dibināta?


A: Kad konservatorija tika dibināta, tās patrons bija karalis Džordžs IV.

J: Kad Karaliskā Mūzikas akadēmija saņēma Karalisko hartu?


A: Karaliskā Mūzikas akadēmija savu Karalisko hartu saņēma 1830. gadā.

J: Kur akadēmija pārcēlās 1912. gadā?


A: 1912. gadā akadēmija pārcēlās uz Marylebone Road netālu no Regent's Park.

Jautājums: Cik studentu apmeklē akadēmiju šodien?


A: Šodien akadēmijā mācās vairāk nekā 600 studentu.

J: Kādas iespējas skolēniem ir uzstāties akadēmijas laikā?


A: Studentiem ir daudz iespēju uzstāties gan akadēmijā, gan ārpus tās, tostarp koncertos un operās, kas tiek izrādītas tādās vietās kā Duke's Hall un Sir Jack Lyons Theatre.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3