Sitamie instrumenti (perkusija): definīcija, veidi un piemēri

Sitamie instrumenti ir instrumenti, kurus spēlē, kratot, sitot vai berzējot, lai iegūtu skaņu. Tā kā skaņa bieži rodas no tiešas trieciena vai vibrācijas, šos instrumentus parasti dēvē par perkusiju. Persona, kas spēlē perkusiju instrumentus, ir perkusionists. Perkusionisti bieži spēj spēlēt daudzas dažādas perkusijas daļas, jo pamatprasmes — ritms, koordinācija un dinamikas izjūta — ir līdzīgas.

Noskaņotie sitamie instrumenti

Daži sitamie instrumenti spēj atskaņot melodijas vai konkrētas notis, tāpēc tos sauc par noskaņotiem sitamajiem instrumentiem. Tie izmanto konkrēti noskaņotas virsmas vai rezonatorus.

• ksilofons — koka vai sintētiskas lāpstiņas, kuras sit ar āmuriņiem; ir atsevišķas notis.
• zvaniņš — mazi metāla vai stikla taustekļi, kas rada skaidru toni.
• vibrofons — metāla lāpstiņu instruments ar motora radītu vibrāciju, bieži lietots džezā un orķestrī.
• cauruļveida zvani — metāla caurules dažādos garumos, katra ar savu toni.
• timpāni — lieli bungas ar regulējamu spriegojumu, kuras var noskaņot uz konkrētām notīm.

Nepielāgotie sitamie instrumenti

Nepielāgotie sitamie instrumenti nedod konkrētu noti — tie galvenokārt nodrošina ritmu, krāsu un efektus. To skaņa ir raksturīga, bet nenosaka melodiju.

• basa bungas — zemais, sitiena ritma pamats daudzām stilistikām.
• sānu bungas — tipisks orķestra un popgrupu elements, ar asu, skaidru skaņu.
• marakasas — kastītes vai ierīces ar graudiņiem iekšpusē, ko kratot iegūst ritmisku skaņu.
• kastanetes — rokas instrumenti, tie tiek klapēti kopā, populāri folklorā un spāņu mūzikā.
• cimboli — metāla šķīvji, kuriem sitot var iegūt spilgtu, dzirkstošu skaņu.
• tamburīns — apļa formā ar ādu vai bez tās un metāla zvaniņiem malas daļā.
• claves — divi koka nūjiņu tipa instrumenti, kuri skan, kad viens tiek sit uz otra.
• trijstūris, bongo, conga, cabasa un daudzi citi tautas un populārās mūzikas instrumenti.

Orķestris un perkusija

Orķestrī parasti sastopama plaša sitamo instrumentu izvēle, īpaši modernās partitūrās. Tomēr klasiskākos laikos sitamo instrumentu izmantojums bijis pieticīgāks. Vairumā tādu komponistu kā Mocarta un Bēthovena mūzikā orķestrim tiek izmantoti tikai timpāni. 19. gadsimtā orķestris tika papildināts ar tādiem instrumentiem kā šķīvji, tamburīns, trijstūris u. c., savukārt 20. gadsimtā daži komponisti sāka izmantot ļoti daudz un dažādus sitamos instrumentus, arī eksperimentālas skaņu krāsas.

Perkusionista loma un grupu konteksti

Perkusionists var darboties daudzos kontekstos: simfoniskajos orķestros, kameransambļos, džezgrupās, popmūzikas sastāvos un pasaules mūzikas apvienojumos. Tāpat populāra ir komplektētā sitamo instrumentu sistēma — drum kit jeb bungu komplekts — pop/rok/džezmūzikā, kur vienam mūziķim jāapkalpo vairāki instrumenti vienlaikus (basa bungu, sānu bungu, šķīvji u. c.).

Spēlēšanas tehnikas

• Stikli, āmuriņi un malleti — izmanto ksilofoniem, vibrofoniem un timpāniem; malleti dažādām skaņām un artikulācijām.
• Nūjas un bungu slotiņas — parastās bungu slotiņas tiek lietotas sānu bungu spēlēšanai.
• Rokas — marakasām, bongo, cajón un daudziem tautas instrumentiem spēlē ar plaukstām un pirkstiem.
• Birstes — džeza un popmūzikā izmanto birstes, lai iegūtu maigāku, švīkstošu skaņu uz ādas virsmas.

Notācija

Daudzi nepielāgotie sitamie instrumenti partitūrās tiek pierakstīti tikai ar ritmu (nevis augstuma notīm). Ir īpaša sitamo instrumentu notācija un sitamās partijas uzrakstītas, norādot, kurš instruments jāsit un ar kādu tehniku. Noskaņotajiem sitamajiem, piemēram, timpāniem vai ksilofonam, notācija rāda konkrētas notis. Dažreiz izmanto perkusijas taustiņu (percussion clef) vai specifiskas partijas ar paskaidrojumiem.

Netradicionāli un eksperimentāli risinājumi

Ja komponists vēlas īpašu skaņu, kādu nevar iegūt ar tradicionāliem instrumentiem, par to bieži rūpējas perkusionists. Dažkārt skaņdarbos izmantota vardarbīgāka pieeja — netipiski priekšmeti, kas iegūst šķietami muzikālas kvalitātes. Piemēri, ko savos skaņdarbos ir izmantojuši dažādi komponisti un izpildītāji, ir rakstāmmašīnas, piena pudeles vai pat putekļsūcēji. Šādas lietas bieži izmanto mūsdienu vai eksperimentālajā mūzikā, kā arī skaņu efektu radīšanai teātrī un filmā.

Instrumentu kopšana un drošība

Perkusijas instrumenti prasa regulāru kopšanu: ādas bungām nepieciešama piemērota mitruma kontrole un regulēšana, metāla elementiem laiku pa laikam nepieciešama pulēšana, un koka lāpstiņas var prasīt apstrādi, lai novērstu plaisāšanu. Spēlētājiem jāizmanto piemērotas vietas un tehnikas, lai izvairītos no pārmērīgas skaņas radīšanas, kas var kaitēt dzirdei — bieži tiek lietotas aizsargierīces kā ausu aizbāžņi vai uzlikas.

Kā mācīties perkusiju

Perkusionista apmācībā svarīgākās prasmes ir ritma izjūta, koordinācija, dinamika un instrumentu tehnika. Mācības var sākt pie skolotāja, mūzikas skolā vai pašmācībā, izmantojot mācību materiālus un praksi ar metronomu. Daudzi mūziķi specializējas noteiktā perkusijas laukā — orķestrālajā, pop/rock bungu komplektā vai pasaules mūzikas ritmos.

Perkusija ir plaša un daudzveidīga instrumentu grupa, kas piešķir mūzikai ritmu, krāsu un enerģiju. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par lielu simfonisku skaņdarbu vai vienkāršu popdziesmas bungu partiju, sitamie instrumenti spēlē būtisku lomu mūzikas izteiksmē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir sitamie instrumenti?

J: Kas spēlē sitamos instrumentus?

J: Kāda veida sitamie instrumenti var spēlēt melodijas?

J: Kādi sitamie instrumenti nevar atskaņot melodijas?

Jautājums: Cik dažādu veidu sitamie instrumenti var būt orķestrī?

J: Vai tādi komponisti kā Mocarts un Bēthovens savā mūzikā izmantoja daudz sitamo instrumentu elementu?

Meklēt pēc burta