Vibrafons
Vibrafons ir sitaminstruments. Tas izskatās kā ksilofons, bet tā stieņi ir izgatavoti no alumīnija, nevis koka. Tāpat kā ksilofonam, stieņi ir izkārtoti līdzīgi kā klavieru klaviatūrā, lai varētu atskaņot melodijas. Alternatīva forma ir 6 plus 6 sistēma, kur katrā rindā stieņi ir veselu toņu attālumā un abās rindās ir pustoņu attālumā. Spēlētājs izmanto āmurīšus (sitamos instrumentus), pa vienam vai diviem katrā rokā. Zem katras stabiņa atrodas caurulītes. Tās sauc par rezonatoriem. Tās padara skaņu skaļāku. Ir arī elektromotors, ko var ieslēgt ar pedāli. Tas liek ventilatoriem riņķot un riņķot ventilatoros un rada ļoti spēcīgu, vibrējošu skaņu. Tāpēc instrumentam ir šāds nosaukums. Dažreiz cilvēki vibrafonu dēvē par vibrofonu.
Pirmo reizi vibrofona instrumenti ASV tika izgatavoti 1921. gadā.
āmuriņi ir āmuriņi ar gumijas bumbiņu galā. Ap šīm bumbiņām cieši aptin dziju vai cietu auklu. Vibrafona āmurīši parasti ir nedaudz cietāki nekā tie, ko izmanto marimbai. Tie parasti sastāv no gumijas bumbiņas serdes, kas ietīta dzijā vai auklā un piestiprināta pie šaura dībeļa, kas visbiežāk izgatavots no rotangpalmas vai bērza (dažkārt izmanto arī citus materiālus, piemēram, neilonu). Vibrafona spēlei piemēroti āmuriņi parasti ir piemēroti arī marimbai. Ir dažādi to turēšanas veidi. Viens no izplatītākajiem veidiem ir turēt tās starp īkšķi un rādītājpirkstu, ar pārējiem pirkstiem palīdzot kontrolēt nūjiņas. Spēlēt ar četrām kladēm ir grūtāk, bet tas ļauj spēlētājam spēlēt harmoniju (akordus ar četrām notīm).
Dažkārt tiek izmantoti īpaši paņēmieni, piemēram, "pitch bending". Tas tiek darīts, īpašā veidā bīdot vienu no āmurīšiem pa stieni. Reizēm spēlētājiem tiek lūgts izmantot loku, piemēram, čella vai kontrabasa loku, un lokot pāri joslas malai.
Vibrafons tiek izmantots Albana Berga operas "Lulu" orķestrī. Tas izmantots arī Olivjē Mesiāna, Leonarda Bernsteina, Bendžamina Britena un Vona Viljamsa darbos (8. simfonijas ievadā). Vibrafons bieži dzirdams džeza mūzikā, īpaši kombinācijās.
Vibrafons ar āmuriem.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir vibrofons?
A: Vibrafons ir sitamais instruments, kas izskatās kā ksilofons, bet koka vietā tam ir alumīnija stieņi. Zem stieņiem ir rezonatori un elektromotors, ko var ieslēgt ar pedāli, lai radītu vibrējošu skaņu.
J: Kā ir izvietoti stieņi?
A: Stieņi ir izvietoti līdzīgi kā klavieru klaviatūrā, lai varētu atskaņot melodijas. Pastāv arī alternatīva forma, ko sauc par 6 plus 6 sistēmu, kur katrā rindā svītras ir veselu toņu attālumā un abās rindās ir pustoņu attālums.
J: Kāda veida āmurīšus izmanto vibrafona spēlēšanai?
A: Vibrafona spēlēšanai parasti izmanto āmurīšus ar gumijas bumbiņām galā, kas cieši ietītas dzijā vai auklā. Tās var būt izgatavotas no rotangpalmas vai bērza, un tās var būt arī nedaudz cietākas nekā tās, ko izmanto marimbām.
J: Kā jātur āmuriņi, spēlējot?
A: Maliņas parasti jātur starp īkšķi un rādītājpirkstu, izmantojot citus pirkstus, lai palīdzētu tās kontrolēt. Spēlējot ar četrām āmurīšiem, spēlētāji var spēlēt harmoniju (akordus ar četrām notīm).
J: Vai, spēlējot vibrafona spēli, tiek izmantoti kādi īpaši paņēmieni?
A: Jā, dažkārt tiek izmantotas īpašas tehnikas, piemēram, "pitch bending" (augstuma saliekšana), vienu no āmurīšiem noteiktā veidā bīdot pa stieni vai ar čella vai kontrabasa lokiem lokot pāri viena no tā malām malām.
J: Kad to pirmo reizi izgatavoja?
A.: Vibrafons pirmo reizi tika izgatavots 1921. gadā Amerikā.
J: Kādos mūzikas veidos tas parasti tiek atskaņots?
A: Vibrafoni ir bieži dzirdami džeza mūzikā, īpaši kombinācijās, kā arī tādu komponistu darbos kā Albana Berga opera "Lulu", Olivjē Mesiāna, Leonarda Bernšteina, Bendžamina Britena un Vona Viljamsa 8. simfonijas ievaddaļā.
