Albans Bergs — austriešu komponists: 'Vozeks', 'Lulu' un 12 toņu mantojums
Albans Bergs — austriešu komponists, "Vozeks" un "Lulu" radītājs; atklāj viņa ceļu no atonālas eksperimentālās mūzikas līdz emocionālajam 12 toņu mantojumam.
Albans Bergs (dzimis 1885. gada 9. februārī Vīnē, miris 1935. gada 24. decembrī) bija austriešu komponists. Albans Bergs un Antons Vēbers bija Arnolda Šēnberga skolnieki. Visi trīs komponisti katrs savā veidā mainīja mūzikas kompozīcijas stilu 20. gadsimta sākumā. Viņi uzauga laikā, kad vairums komponistu vēl rakstīja romantisma mūziku, bet Šēnbergs un viņa skolēni sāka rakstīt atonālo mūziku (mūziku, kas nav nevienā tonalitātē) un vēlāk divpadsmit toņu mūziku, kurā visām 12 notīm oktāvā ir vienāda nozīme. Lai gan Bergs sarakstīja daudz divpadsmit toņu mūzikas, viņam tomēr izdevās panākt, ka tā brīžiem skanēja diezgan romantiski, vairāk nekā Šēnbergam vai Vēbernam. Viņa nozīmīgākie darbi ir divas operas "Vozeks" un "Lulu" un Vijoļkoncerts.
Dzīve un izglītība
Albans Bergs nāca no Vīnes intelektuālas ģimenes un sākotnēji mācījās tieslietas, taču ātri pārgāja pie mūzikas studijām. Viņš kļuva par vienu no Arnolda Šēnberga tuvākajiem skolniekiem, kur apguva jaunās atonālās un vēlāk divpadsmit toņu kompozīcijas metodes. Bergs uzturēja ciešas attiecības ar citiem "Vīnē esošajiem" modernistiem un bija daļa no apkārtienes, kas radīja jaunu mūzikas valodu 20. gadsimta sākumā.
Radošais stils
Berga mūzika izceļas ar spēcīgu emocionālo izteiksmi un melodisko jutīgumu, kas bieži savienots ar sarežģītu harmonisku un formālu struktūru. Lai gan viņš lietoja divpadsmit toņu principus, Bergs nereti iekļāva toņkārtas pavedienus, romantiskas melodijas un muzikālas citātes, tā radot īpaši cilvēciski saprotamu skanējumu starp striktu seriālu pieeju un emocionālu ekspresiju. Viņš izmantoja arī leitmotīvus, kriptogrammas un personiskas atsauces savos darbos, kas piešķir toņkārtai intīmu un autobiogrāfisku raksturu.
Galvenie darbi un to īss apraksts
- "Vozeks" — operas librets sakņojas Georga Bīhnera traģiskajā lugā. Berg radīja izteiksmīgu, expressionistu operu, kurā tiek izmantoti gan atonālie, gan daļēji seriāli elementi. "Vozeks" izvirzīja Bergu starp svarīgākajiem 20. gadsimta operu komponistiem un pirmatskaņojums 1925. gadā izraisīja plašu rezonansi.
- "Lulu" — ambicioza un sarežģīta opera par sabiedrības un individuālās iznīcības tēmām. Berg paspēja pilnībā nodzirdināt pirmās divas izrādes daļas, bet trešā akta orķestrācija palika nepabeigta viņa nāves brīdī. Opera ilgu laiku pastāvēja nepilnīgā formā, un pilnībā to pabeidza vēlāk — tikai pēc Berga nāves, kas ļāva publikai iepazīt darbu tā, kā to bija iecerējis.
- Vijoļkoncerts — sacerēts 1935. gadā un veltīts atmiņai par jaunu cilvēku (zināms ar uzrakstu "Atmiņai par eņģeli"). Šis koncerts ir emocionāli piesātināts, saliedējot Bergam raksturīgo harmonisko modernismu ar melodisku skanējumu un dažām tiešām citātēm no baroka mūzikas, kas piešķir darbam īpašu noslēguma raksturu.
- Citi darbi — Berga radošajā mantojumā ir arī kamerģeja, orķestra un vokālie darbi, piemēram, Lirika sērijas, "Lyric Suite" un vairāki stīgu kvarteti un kantātes, kas apliecina viņa daudzveidību un meistarību dažādos žanros.
Mantojums
Bergs palicis par tiltu starp romantisko ekspresiju un modernajām seriālajām tehnikām. Viņa darbi ietekmēja gan 20. gadsimta mūzikas attīstību, gan vēlākas komponistu paaudzes, kas meklēja veidus, kā apvienot struktūru ar emocionālu saturu. Viņa operas joprojām tiek regulāri iestudētas pasaules opernamos, savukārt instrumentālā mūzika un kamerdarbi ir būtiska 20. gadsimta repertuāra daļa.
Noslēgums
Albans Bergs ir viens no nozīmīgākajiem austriešu komponistiem 20. gadsimtā: viņa spēja radīt dziļi emocionālu mūziku, izmantojot modernās kompozīcijas metodes, padara viņa radošo mantojumu gan intelektuāli izaicinošu, gan plaši pieejamu klausītājam. Viņa darbi turpina iedvesmot mūziķus, režisorus un klausītājus visā pasaulē.
Albana Berga statuja.
Dzīve
Agrīnie gadi
Bergs uzauga Vīnes centrā. Viņa ģimenei bija daudz naudas, bet, kad 1900. gadā nomira Berga tēvs, dzīve kļuva daudz grūtāka. Skolā viņam neveicās pārāk labi. Viņam bija arī mīlas sakars ar virtuves kalponi, ar kuru viņam piedzima meita.
Viņš interesējās par mūziku, spēlēja klavieres un bija sācis komponēt, taču skolas eksāmenos viņam nebija pietiekami labi veicies, lai iestātos mūzikas konservatorijā. Viņu neinteresēja uzņēmējdarbība, kā to darīja viņa tēvs. Viņš ieguva neapmaksātu darbu. Tad 1904. gadā viņš sāka mācīties pie Šēnberga. Tā bija pirmā reize, kad viņam tika dotas īstas mūzikas stundas. Pēc diviem gadiem viņa māte mantoja naudu, un tad Bergs varēja atmest neapmaksāto darbu un pievērsties mūzikai.
Šēnbergs viņam mācīja harmoniju, kontrapunktu un mūzikas teoriju - visu to, kas jāzina, lai labi komponētu. Bergs pie viņa mācījās no 1904. līdz 1911. gadam. Viņa pirmie īstie skaņdarbi ir Klaviersonāte un Stīgu kvartets. Šeit viņš jau bija atradis sev piemērotāko moderno stilu. Viņš rakstīja harmonijas, kas šķita peldošas. Viņš bieži rakstīja skaņdarbus ar vairākām daļām, kuras vieno kopīga tēma. Viņam patika arī tēmas, kas skan otrādi, jeb palindromi, kad melodija skan vienādi gan uz priekšu, gan atpakaļ. Viņš iepazinās ar meiteni Helēnu, un 1910. gadā viņi apprecējās.
Pilngadība
Bergam patika klausīties visdažādāko mūziku. Ar to viņš atšķīrās no Šēnberga vai Vēberna. Bergu interesēja franču komponisti, piemēram, Debisī, kā arī džezs. Viņam patika modernais teātris un dramaturga Bertolta Brehta un komponista Kurta Veila politiskie darbi.
Bergs bija ļoti pateicīgs Šēnbergam par visu, ko no viņa bija iemācījies, taču viņš joprojām no viņa diezgan baidījās. Šēnbergs viņam rakstīja daudzas vēstules, kurās lūdza viņu kaut ko darīt viņa labā (piemēram, veidot orķestra skaņdarbu aranžējumus klavierēm) un bieži viņu kritizēja. Tikai 20. gadsimta 20. gados, kad Bergs bija kļuvis plaši pazīstams, Šēnbergs sāka viņam rakstīt vairāk kā līdzvērtīgam draugam.
Bergs sarakstīja piecas orķestra skaņdarbus. Tas ir viens no pirmajiem nozīmīgākajiem darbiem, ko viņš sarakstīja bez Šēnberga palīdzības. Mūzikā ir daži mūsdienīgi akordi, kas Vīnes publikai droši vien izklausījās ļoti šokējoši. 1913. gada 31. martā Šēnbergs Vīnē diriģēja koncertu, kurā skanēja dažas Berga dziesmas. Klausītāji auditorijā sāka karot, un nācās izsaukt policiju. Kad Šēnbergs rakstīja Bergam, kritizējot viņa mūziku, Bergs zaudēja visu pašpārliecinātību. Pamazām viņš atkal sāka iegūt lielāku pašapziņu. Viņš uzrakstīja Trīs orķestra skaņdarbus op. 6. Mūzika skan gluži kā Mālera. Tajā ir daudz muzikālu ideju, kas viena otru papildina un veido bagātīgu skanējumu.
Pirmā pasaules kara laikā Bergs kādu laiku pavadīja armijas mācību nometnē. Šī pieredze viņam droši vien ir bijusi prātā, kad viņš rakstīja savu operu "Vozeks" (Wozzeck). Šī opera kļuva ļoti slavena. Tajā bija daudz jaunu ideju. Tā nav par lielu varoni, bet gan par vienkāršu cilvēku, pret kuru cilvēki izturas slikti. Arī mūzika ir ļoti atšķirīga no līdzšinējās opermūzikas. Lai gan tā bija tik moderna, tā guva lielus panākumus un padarīja Bergu pasaulslavenu. Tas viņam deva vairāk naudas, kas kopā ar nelielu pedagoģisko darbu ļāva lielāko daļu laika veltīt komponēšanai.
Slavas gadi
"Vozčeka" mūzikā ir mazliet divpadsmit toņu, taču nākamajos skaņdarbos divpadsmit toņu sistēma ir daudz svarīgāka. Viņš sarakstīja Lirisko svītu stīgu kvartetam un Kammerkoncertu (kamerkoncertu), kurā formu veido matemātiski noteikumi. Viņam patika paslēpt savā mūzikā dažādas lietas, piemēram, iecienītus skaitļus vai cilvēku vārdu burtus. Tie ir kā slepeni kodi, un vēlākajos gados mūziķi ir pavadījuši daudz laika, cenšoties noskaidrot, ko Bergs ir gribējis panākt.
1928. gadā Bergs sāka darbu pie savas otrās un pēdējās operas: Lulu. Par šo operu viņš bija domājis daudzus gadus. Viņš 1905. gadā bija redzējis lugu "Pandoras lāde" (Die Büchse des Pandora). Vēdekinds tajā bija atveidojis Džeka izvarotāja lomu. Cilvēki šo lugu uzskatīja par nepieklājīgu, bet tā tomēr kļuva ļoti populāra, īpaši pēc 1918. gada, kad Vācijā vairs nepastāvēja cenzūra. Viņš strādāja pie operas līdz 1934. gadam. Pēc tam viņš pārtrauca darbu pie tās, lai rakstītu Vijoļkoncertu. Kad viņš uzzināja, ka no poliomielīta skumji mirusi viņa pazīstamā jauniete Manona Gropiusa, viņš veltīja koncertu viņas piemiņai. Viņš rakstīja: "Eņģeļa piemiņai". Manonas māte Alma bija Gustava Mālera sieva.
Nāve
Drīz pēc Vijolkoncerta pabeigšanas Bergu sadzēda kukainis. Viņam izveidojās abscess, un viņu nogādāja slimnīcā, bet viņš nomira. Koncerts vēl nebija atskaņots. Viņš nebija pabeidzis Lulu. Trešais cēliens bija ieskicēts tikai īsā partitūrā (parādot galvenās notis, bet ne precīzi to, ko katrs instruments spēlē). Operas pirmizrādes laikā III cēliens tika tikai izspēlēts pantomīmā, kamēr tika atskaņota cita Berga mūzika. Berga atraitne Helēna nevēlējās, lai operu pabeigtu kāds cits, tāpēc III cēliens netika atskaņots līdz pat Helēnas nāvei 1976. gadā. To pabeidza Frīdrihs Čerha un 1977. gadā to iestudēja, lai gan tiesa bija mēģinājusi apturēt tās izrādīšanu.
Nozīmīgākie darbi
- Kammerkonzert (1925) klavierēm, vijolei un 13 pūšaminstrumentiem
- Vozeks
- Lulu
- Lyric Suite
- Septiņas agrīnās dziesmas
- Vijoļkoncerts
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Albans Bergs?
A: Albans Bergs bija austriešu komponists, dzimis Vīnē 1885. gada 9. februārī un miris Vīnē 1935. gada 24. decembrī.
J: Kas bija Berga skolotāji?
A: Berga skolotāji bija Arnolds Šēnbergs, Antons Vēbers un citi.
J: Kā Bergs, Vēbers un Šēnbergs mainīja mūzikas kompozīcijas stilu 20. gadsimta sākumā?
A: Šie trīs komponisti mainīja mūzikas kompozīcijas stilu, radot atonālo mūziku (mūziku, kas nav nevienā no tonalitātēm) un vēlāk radot divpadsmit toņu mūziku, kurā visām 12 notīm oktāvā ir vienāda nozīme.
J: Kāda ir atšķirība starp Berga divpadsmit toņu mūziku un Šēnberga vai Vēberna mūziku?
A: Lai gan Bergs sarakstīja daudz divpadsmit toņu mūzikas, viņam tomēr izdevās panākt, ka tā brīžiem izklausās diezgan romantiski - vairāk nekā Šēnbergam vai Vēbernam.
J: Kādi ir Berga nozīmīgākie darbi?
A: Berga vissvarīgākie darbi ir divas operas "Vozeks" un "Lulu" un Vijoļkoncerts.
J: Kādā laika posmā mūziku rakstīja daudzi tā laika komponisti?
A: Daudzi tā laika komponisti rakstīja mūziku romantisma periodā.
J: Kas ir atonālā mūzika?
A.: Atonālā mūzika ir mūzika, kurai nav noteiktas tonalitātes.
Meklēt