Alban Berg

Dzīve

Agrīnie gadi

Bergs uzauga Vīnes centrā. Viņa ģimenei bija daudz naudas, bet, kad 1900. gadā nomira Berga tēvs, dzīve kļuva daudz grūtāka. Skolā viņam neveicās pārāk labi. Viņam bija arī mīlas sakars ar virtuves kalponi, ar kuru viņam piedzima meita.

Viņš interesējās par mūziku, spēlēja klavieres un bija sācis komponēt, taču skolas eksāmenos viņam nebija pietiekami labi veicies, lai iestātos mūzikas konservatorijā. Viņu neinteresēja uzņēmējdarbība, kā to darīja viņa tēvs. Viņš ieguva neapmaksātu darbu. Tad 1904. gadā viņš sāka mācīties pie Šēnberga. Tā bija pirmā reize, kad viņam tika dotas īstas mūzikas stundas. Pēc diviem gadiem viņa māte mantoja naudu, un tad Bergs varēja atmest neapmaksāto darbu un pievērsties mūzikai.

Šēnbergs viņam mācīja harmoniju, kontrapunktu un mūzikas teoriju - visu to, kas jāzina, lai labi komponētu. Bergs pie viņa mācījās no 1904. līdz 1911. gadam. Viņa pirmie īstie skaņdarbi ir Klaviersonāte un Stīgu kvartets. Šeit viņš jau bija atradis sev piemērotāko moderno stilu. Viņš rakstīja harmonijas, kas šķita peldošas. Viņš bieži rakstīja skaņdarbus ar vairākām daļām, kuras vieno kopīga tēma. Viņam patika arī tēmas, kas skan otrādi, jeb palindromi, kad melodija skan vienādi gan uz priekšu, gan atpakaļ. Viņš iepazinās ar meiteni Helēnu, un 1910. gadā viņi apprecējās.

Pilngadība

Bergam patika klausīties visdažādāko mūziku. Ar to viņš atšķīrās no Šēnberga vai Vēberna. Bergu interesēja franču komponisti, piemēram, Debisī, kā arī džezs. Viņam patika modernais teātris un dramaturga Bertolta Brehta un komponista Kurta Veila politiskie darbi.

Bergs bija ļoti pateicīgs Šēnbergam par visu, ko no viņa bija iemācījies, taču viņš joprojām no viņa diezgan baidījās. Šēnbergs viņam rakstīja daudzas vēstules, kurās lūdza viņu kaut ko darīt viņa labā (piemēram, veidot orķestra skaņdarbu aranžējumus klavierēm) un bieži viņu kritizēja. Tikai 20. gadsimta 20. gados, kad Bergs bija kļuvis plaši pazīstams, Šēnbergs sāka viņam rakstīt vairāk kā līdzvērtīgam draugam.

Bergs sarakstīja piecas orķestra skaņdarbus. Tas ir viens no pirmajiem nozīmīgākajiem darbiem, ko viņš sarakstīja bez Šēnberga palīdzības. Mūzikā ir daži mūsdienīgi akordi, kas Vīnes publikai droši vien izklausījās ļoti šokējoši. 1913. gada 31. martā Šēnbergs Vīnē diriģēja koncertu, kurā skanēja dažas Berga dziesmas. Klausītāji auditorijā sāka karot, un nācās izsaukt policiju. Kad Šēnbergs rakstīja Bergam, kritizējot viņa mūziku, Bergs zaudēja visu pašpārliecinātību. Pamazām viņš atkal sāka iegūt lielāku pašapziņu. Viņš uzrakstīja Trīs orķestra skaņdarbus op. 6. Mūzika skan gluži kā Mālera. Tajā ir daudz muzikālu ideju, kas viena otru papildina un veido bagātīgu skanējumu.

Pirmā pasaules kara laikā Bergs kādu laiku pavadīja armijas mācību nometnē. Šī pieredze viņam droši vien ir bijusi prātā, kad viņš rakstīja savu operu "Vozeks" (Wozzeck). Šī opera kļuva ļoti slavena. Tajā bija daudz jaunu ideju. Tā nav par lielu varoni, bet gan par vienkāršu cilvēku, pret kuru cilvēki izturas slikti. Arī mūzika ir ļoti atšķirīga no līdzšinējās opermūzikas. Lai gan tā bija tik moderna, tā guva lielus panākumus un padarīja Bergu pasaulslavenu. Tas viņam deva vairāk naudas, kas kopā ar nelielu pedagoģisko darbu ļāva lielāko daļu laika veltīt komponēšanai.

Slavas gadi

"Vozčeka" mūzikā ir mazliet divpadsmit toņu, taču nākamajos skaņdarbos divpadsmit toņu sistēma ir daudz svarīgāka. Viņš sarakstīja Lirisko svītu stīgu kvartetam un Kammerkoncertu (kamerkoncertu), kurā formu veido matemātiski noteikumi. Viņam patika paslēpt savā mūzikā dažādas lietas, piemēram, iecienītus skaitļus vai cilvēku vārdu burtus. Tie ir kā slepeni kodi, un vēlākajos gados mūziķi ir pavadījuši daudz laika, cenšoties noskaidrot, ko Bergs ir gribējis panākt.

1928. gadā Bergs sāka darbu pie savas otrās un pēdējās operas: Lulu. Par šo operu viņš bija domājis daudzus gadus. Viņš 1905. gadā bija redzējis lugu "Pandoras lāde" (Die Büchse des Pandora). Vēdekinds tajā bija atveidojis Džeka izvarotāja lomu. Cilvēki šo lugu uzskatīja par nepieklājīgu, bet tā tomēr kļuva ļoti populāra, īpaši pēc 1918. gada, kad Vācijā vairs nepastāvēja cenzūra. Viņš strādāja pie operas līdz 1934. gadam. Pēc tam viņš pārtrauca darbu pie tās, lai rakstītu Vijoļkoncertu. Kad viņš uzzināja, ka no poliomielīta skumji mirusi viņa pazīstamā jauniete Manona Gropiusa, viņš veltīja koncertu viņas piemiņai. Viņš rakstīja: "Eņģeļa piemiņai". Manonas māte Alma bija Gustava Mālera sieva.

Nāve

Drīz pēc Vijolkoncerta pabeigšanas Bergu sadzēda kukainis. Viņam izveidojās abscess, un viņu nogādāja slimnīcā, bet viņš nomira. Koncerts vēl nebija atskaņots. Viņš nebija pabeidzis Lulu. Trešais cēliens bija ieskicēts tikai īsā partitūrā (parādot galvenās notis, bet ne precīzi to, ko katrs instruments spēlē). Operas pirmizrādes laikā III cēliens tika tikai izspēlēts pantomīmā, kamēr tika atskaņota cita Berga mūzika. Berga atraitne Helēna nevēlējās, lai operu pabeigtu kāds cits, tāpēc III cēliens netika atskaņots līdz pat Helēnas nāvei 1976. gadā. To pabeidza Frīdrihs Čerha un 1977. gadā to iestudēja, lai gan tiesa bija mēģinājusi apturēt tās izrādīšanu.

Nozīmīgākie darbi

• Kammerkonzert (1925) klavierēm, vijolei un 13 pūšaminstrumentiem
• Vozeks
• Lulu
• Lyric Suite
• Septiņas agrīnās dziesmas
• Vijoļkoncerts