Antons Vēbers

Dzīve

Agrīnie gadi

Antons dzimis kā Antons fon Vēbers. Vēberna tēvs bija kalnrūpniecības inženieris, kurš vēlāk ieguva svarīgu amatu valdībā. Ģimene piederēja muižniecībai, tāpēc pirms uzvārda bija "von". 1918. gadā Austrijā tika pieņemts likums, kas aizliedza cilvēkiem lietot "von" kā daļu no sava uzvārda, tāpēc kopš tā laika viņu vienmēr dēvēja par Antonu Vēbernu. Antons mācījās spēlēt čellu un klavieres. Viņiem bija lauku māja, kur ģimene pavadīja vasaras, un jaunais zēns daudz laika pavadīja, komponējot, īpaši dziesmas tādu slavenu vācu dzejnieku kā Stefana Georga un Riharda Dehema dzejoļiem. Kopā ar draugu un brālēnu Ernstu viņš lasīja Frīdriha Nīčes filozofiskās grāmatas, pētīja modernās gleznas un klausījās Riharda Vāgnera mūziku. Tēvs viņu aizveda uz Baireitas festivālu.

Viņš devās studēt uz Vīnes Universitāti, kur turpināja daudz komponēt mūziku. Līdz 1906. gadam viņam tika piešķirts doktora grāds par darbu par komponistu Heinrihu Īzaku.

Šēnberga ietekme

Kad Vēbers kļuva par Šēnberga skolnieku, viņš pievienojās nelielai mūziķu grupai, kas kļuva par mūža draugiem. Šīs grupas dalībnieks bija arī Albans Bergs. Mūzika, ko šie cilvēki rakstīja, tajā laikā skanēja ļoti moderni, un viņiem nācās saskarties ar daudz kritikas. Bergs un Vēbers bija oficiāli Šēnberga skolnieki tikai divus gadus, taču viņi turpināja ar viņu sadarboties, bieži vien pārrakstot viņam mūziku. Viņi palīdzēja viņam arī finansiāli, un, kad Šēnbergs pārcēlās uz Berlīni, Vēbers pārcēlās uz turieni, lai būtu viņam blakus.

Karjeras vidusdaļa

Šajos gados Vēbers komponēja vairāk divpadsmit toņu mūziku. Viņš strādāja arī par diriģentu, lai nopelnītu naudu. Viņu interesēja tikai vācu un austriešu komponistu mūzika. Viņš mēģināja iegūt vairākus pasniedzēja amatus, bet vienīgais, ko viņam izdevās iegūt, bija darbs Izraēlas Neredzīgo institūtā Vīnē, kur viņš pasniedza sešus gadus.

Vēlākie gadi

20. gadsimta 30. gados Vēberns saskārās ar daudzām grūtībām. Viņam nebija daudz naudas, Šēnbergs devās dzīvot uz Franciju un pēc tam uz ASV politiskās situācijas dēļ Eiropā. Albans Bergs nomira 1935. gadā, un viņa paša diriģenta karjera beidzās. Kad Austrijā pie varas nāca nacisti, viņi aizliedza Vēberna mūziku, jo uzskatīja to par sliktu (sauca par "deģenerātu mākslu"). Viņa dēls gāja bojā Otrajā pasaules karā. Četrus mēnešus pēc kara beigām viņš sēdēja meitas mājas verandā un pēc vakariņām smēķēja cigāru, kad viņu nošāva viens no okupācijas karaspēka daļām. Viņam vajadzēja atrasties iekšā, jo bija izsludināta policijas stunda. Viņa znots tikko bija arestēts par preču pārdošanu melnajā tirgū.

Viņa mūzika

Vēberna agrīnā mūzika bija ekspresionisma stilā. Vēlāk viņš rakstīja, izmantojot divpadsmit toņu sistēmu. Viņam patika mūzikā izmantot ļoti augstas un ļoti zemas notis, kā arī klusumu. Lai gan vairums viņa skaņdarbu bija ļoti īsi, katra nots bija rūpīgi izplānota. Oficiāli viņš sacerēja 31 skaņdarbu, un tie ietilpst 6 kompaktdiskos. Daudzas no viņa skaņdarbiem mums vēl šodien skan ļoti mūsdienīgi.