Antons Vēberns — austriešu komponists un Otrās Vīnes skolas pionieris
Antons Vēberns — austriešu komponists un Otrās Vīnes skolas pionieris. Viņa stingrās divpadsmittoņu, īsās kompozīcijas spēcīgi ietekmēja 20. gadsimta seriālismu.
Antons Vēberns (dzimis 1883. gada 3. decembrī Vīnē, miris 1945. gada 15. septembrī Miterīlē) bija austriešu komponists. Vēbers un Albans Bergs bija slavenākie Arnolda Šēnberga, komponista, kurš izgudroja divpadsmit toņu sistēmu, skolnieki. Šo kompozīcijas stilu bieži dēvē par "Otro Vīnes skolu". Vēbers, iespējams, bija pirmais Šēnberga skolnieks, un Bergs viņiem pievienojās dažas nedēļas vēlāk. Vēbers savā mūzikā ļoti stingri izmantoja divpadsmit toņu sistēmas noteikumus. Viņa skaņdarbiem bija liela ietekme uz 20. gadsimta vidus komponistiem, kuri interesējās par seriālismu, īpaši uz Karlheinzu Štokhauzenu un Pjēru Bulēzu. Vairums Vēberna skaņdarbu ir ļoti īsi.
Biogrāfiskais pārskats
Antons Vēberns dzimis Vīnē un savas radošās gaitas saistīja ar pilsētas modernisma vidi. Viņš sāka mācīties pie Arnolda Šēnberga un vēlāk kļuva par vienu no tuvākajiem Šēnberga domubiedriem. Lai gan viņa dzīves laikā Vēberns radīja salīdzinoši nelielu, tomēr ļoti koncentrētu skaņdarbu krājumu, viņa darbi ātri kļuva par nozīmīgu etalonu jaunajām kompozīcijas praksēm. Otrā pasaules kara laikā un tajā sekojošajā posmā Vēberna mūzika cieta ierobežojumus un nelabvēlīgu attieksmi (tobrīd modernisma kustības daudzviet tika uzskatītas par "dekadentām"), taču pēc kara viņa ietekme uz modernās mūzikas attīstību kļuva īpaši izteikta.
Stils un muzikālās iezīmes
Raksturojums: Vēberna valoda ir lakoniska, ekonomiska un ļoti precizēta. Viņa mūzika bieži ir īsa — daudzos darbos katra skaņa un katra klusuma brīdis ir rūpīgi noformēts. Vēberns izmantoja divpadsmit toņu (seriālo) metodes ar lielu stingrību, taču viņa pieeja atšķīrās no citiem Šēnberga skolniekiem ar īpašu uzmanību timbra un artikulācijas niansēm.
Timbra un krāsu loma: Vēberns attīstīja ideju, kas kļuvusi par svarīgu mūsdienu mūzikas aspektu — klangfarbenmelodie jeb „skaņas krāsu melodija”, kur melodija tiek veidota ne tikai no toņu secības, bet arī no skanējuma maiņas un instrumentu kombinācijām. Rezultātā viņa partitūras bieži šķiet punktveida (pointillistic), kur atsevišķas notis un skaņas ķekari tiek izvietoti ar lielu izvairīgumu un precizitāti.
Formas un intonācija: Vēbernā formālisms apvienojās ar dziļu estētisku konsekvenci: viņš izmantoja stāvošu materiālu (tonālo rindu) un tās transformācijas — inverziju, retrogrādi un transpozīcijas —, radot kompaktas un ļoti strukturētas formas. Tāpat svarīga bija klusuma izmantošana kā muzikāls elements.
Darbi un žanri
Vēberna radošā palete aptver kamermūziku, vokālos darbus, orķestra miniatūras un instrumentālus solo darbus. Lai gan skaņdarbu saraksts nav plašs, tajā ir daudz paraugu, kas demonstrē dažādas viņa tehnikas un estētikas puses — no agrīnām romantiskām ietekmēm līdz pilnībā seriālām kompozīcijām. Viņa darbi bieži tiek izpildīti kamermūzikas sastāvos vai mazā orķestrī, jo smalkā detalizācija labāk redzama mazākā mērogā.
Nāve un mantojums
Vēberns mira 1945. gada 15. septembrī Miterīlē (Mittersill, Austrijā) — viņš tika nejauši nošauts, kad amerikāņu kareivis īstenoja komandantstundas kontroli. Šī traģēdija pārtrauca vienu no visatbildīgākajām un ietekmīgākajām kompozīcijas balsīm 20. gadsimta mūzikā.
Pēc viņa nāves Vēberna darbii guva plašu atsaucību, un viņa idejas kļuva par pamatu daudziem pēckara avangarda virzieniem. Viņa ietekme ir jūtama piecdesmito un sešdesmito gadu seriālisma skolā un turpmākās eksperimentālās mūzikas attīstībā — to atzina komponisti kā Karlheinzu Štokhauzenu un Pjēru Bulēzu, kuru domāšanas virzienus Vēberna principi būtiski ietekmēja.
Kā klausīties Vēbernu
- Pieejiet viņa mūzikai uzmanīgi — daudzi darbi ir īsi, un būtiskā informācija atrodama niansēs, klusumos un timbra maiņā.
- Klausoties seriālās kompozīcijas, pievērsiet uzmanību toņu rindām un to transformācijām (inverzija, retrogrāde, transpozīcija), kā arī tam, kā ritms un dinamika strukturē materiālu.
- Salīdziniet Vēberna darbus ar Šēnberga un Berga mūziku, lai saprastu Otrās Vīnes skolas kopējo kontekstu un individuālās pieejas atšķirības.
Noslēgumā: Antons Vēberns ir komponists, kura mantojums balstās ne kvantitātē, bet kvalitātē — precīziem, rūpīgi izstrādātiem skaņdarbiem, kas pavēra ceļu mūsdienu seriālismam un ietekmēja vairākas paaudzes komponistu. Lai gan viņa mūzika dažiem var šķist auksta vai intelektuāla, tā piedāvā bagātīgu estētisku pieredzi tiem, kas gatavi uzmanīgi klausīties.
Antons Vēbers Štefetēnā, 1912. gada oktobris
Dzīve
Agrīnie gadi
Antons dzimis kā Antons fon Vēbers. Vēberna tēvs bija kalnrūpniecības inženieris, kurš vēlāk ieguva svarīgu amatu valdībā. Ģimene piederēja muižniecībai, tāpēc pirms uzvārda bija "von". 1918. gadā Austrijā tika pieņemts likums, kas aizliedza cilvēkiem lietot "von" kā daļu no sava uzvārda, tāpēc kopš tā laika viņu vienmēr dēvēja par Antonu Vēbernu. Antons mācījās spēlēt čellu un klavieres. Viņiem bija lauku māja, kur ģimene pavadīja vasaras, un jaunais zēns daudz laika pavadīja, komponējot, īpaši dziesmas tādu slavenu vācu dzejnieku kā Stefana Georga un Riharda Dehema dzejoļiem. Kopā ar draugu un brālēnu Ernstu viņš lasīja Frīdriha Nīčes filozofiskās grāmatas, pētīja modernās gleznas un klausījās Riharda Vāgnera mūziku. Tēvs viņu aizveda uz Baireitas festivālu.
Viņš devās studēt uz Vīnes Universitāti, kur turpināja daudz komponēt mūziku. Līdz 1906. gadam viņam tika piešķirts doktora grāds par darbu par komponistu Heinrihu Īzaku.
Šēnberga ietekme
Kad Vēbers kļuva par Šēnberga skolnieku, viņš pievienojās nelielai mūziķu grupai, kas kļuva par mūža draugiem. Šīs grupas dalībnieks bija arī Albans Bergs. Mūzika, ko šie cilvēki rakstīja, tajā laikā skanēja ļoti moderni, un viņiem nācās saskarties ar daudz kritikas. Bergs un Vēbers bija oficiāli Šēnberga skolnieki tikai divus gadus, taču viņi turpināja ar viņu sadarboties, bieži vien pārrakstot viņam mūziku. Viņi palīdzēja viņam arī finansiāli, un, kad Šēnbergs pārcēlās uz Berlīni, Vēbers pārcēlās uz turieni, lai būtu viņam blakus.
Karjeras vidusdaļa
Šajos gados Vēbers komponēja vairāk divpadsmit toņu mūziku. Viņš strādāja arī par diriģentu, lai nopelnītu naudu. Viņu interesēja tikai vācu un austriešu komponistu mūzika. Viņš mēģināja iegūt vairākus pasniedzēja amatus, bet vienīgais, ko viņam izdevās iegūt, bija darbs Izraēlas Neredzīgo institūtā Vīnē, kur viņš pasniedza sešus gadus.
Vēlākie gadi
20. gadsimta 30. gados Vēberns saskārās ar daudzām grūtībām. Viņam nebija daudz naudas, Šēnbergs devās dzīvot uz Franciju un pēc tam uz ASV politiskās situācijas dēļ Eiropā. Albans Bergs nomira 1935. gadā, un viņa paša diriģenta karjera beidzās. Kad Austrijā pie varas nāca nacisti, viņi aizliedza Vēberna mūziku, jo uzskatīja to par sliktu (sauca par "deģenerātu mākslu"). Viņa dēls gāja bojā Otrajā pasaules karā. Četrus mēnešus pēc kara beigām viņš sēdēja meitas mājas verandā un pēc vakariņām smēķēja cigāru, kad viņu nošāva viens no okupācijas karaspēka daļām. Viņam vajadzēja atrasties iekšā, jo bija izsludināta policijas stunda. Viņa znots tikko bija arestēts par preču pārdošanu melnajā tirgū.
Viņa mūzika
Vēberna agrīnā mūzika bija ekspresionisma stilā. Vēlāk viņš rakstīja, izmantojot divpadsmit toņu sistēmu. Viņam patika mūzikā izmantot ļoti augstas un ļoti zemas notis, kā arī klusumu. Lai gan vairums viņa skaņdarbu bija ļoti īsi, katra nots bija rūpīgi izplānota. Oficiāli viņš sacerēja 31 skaņdarbu, un tie ietilpst 6 kompaktdiskos. Daudzas no viņa skaņdarbiem mums vēl šodien skan ļoti mūsdienīgi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Antons Vēbers?
A: Antons Vēbers bija austriešu komponists, dzimis Vīnē 1883. gada 3. decembrī.
J: Kas bija slavenākie Vēberna skolēni?
A: Vēberna slavenākie skolēni bija Albans Bergs un Arnolds Šēnbergs.
J: Kādu kompozīcijas stilu bieži dēvē par Otro Vīnes skolu un kurš to izgudroja?
A: Otro Vīnes skolu bieži dēvē par kompozīcijas stilu, ko izgudroja Vēberna skolotājs Arnolds Šēnbergs.
J: Kā Vēbers savā mūzikā izmantoja divpadsmit toņu sistēmu?
A: Vēbers savā mūzikā ļoti stingri izmantoja divpadsmit toņu sistēmas noteikumus.
J: Kas bija daži no 20. gadsimta vidus komponistiem, kurus ietekmēja Vēberna kompozīcijas?
A: No 20. gadsimta vidus komponistiem, kas interesējās par seriālismu un kurus ietekmēja Vēberna kompozīcijas, jāmin Karlheincs Štokhauzens un Pjērs Bulēzs.
J: Kā jūs raksturotu Vēberna kompozīcijas pēc to garuma?
A: Lielākā daļa Vēberna kompozīciju ir ļoti īsas.
J: Kad Antons Vēbers nomira un kur viņš nomira?
A: Antons Vēbers nomira 1945. gada 15. septembrī Miterillā.
Meklēt