Baireitas festivāls
Baireitas festivāls ir mūzikas festivāls, kas katru gadu notiek Baireūtā, Vācijā, un tā laikā tiek izrādītas 19. gadsimta vācu komponista Riharda Vāgnera operas. Tā bija paša Vāgnera iecere Baireitā rīkot viņa operu festivālu teātrī, ko viņš pats projektēja, jo viņu neapmierināja tas, kā parasti tiek projektēti teātri.
Viņa projektētais teātris tiek dēvēts par Festspielhaus (Svētku nams). Vāgners vēroja teātra celtniecību, pārliecinoties, ka teātris tiek būvēts tā, kā viņš to vēlējās. Viņam bija dažas jaunas idejas par teātra dizainu. Piemēram, viņš vēlējās, lai orķestra bedre būtu tik zema, ka skatītāji neredzētu orķestri.
1876. gadā, kad teātri atklāja 1876. gadā, pirmo reizi pilnībā tika izrādīts viņa operu cikls "Nībelungu gredzens" (Der Ring des Nibelungen).
Festivāls uzreiz kļuva starptautiski slavens. Gandrīz ikviens nopietns mūziķis Eiropā vēlējās doties uz Baireitu, lai dzirdētu Vāgnera mūziku tās izpildījumā. Komponisti parasti vai nu to mīlēja un bija spēcīgi ietekmējušies, vai arī ienīda un reaģēja pret to.
Festivāls turpinās arī tagad. Katru gadu augustā notiek Vāgnera operu festivāls. Ir ārkārtīgi grūti dabūt biļetes, jo ir ļoti daudz gribētāju. Cilvēki bieži vien gaida desmit gadus, līdz var dabūt biļeti.
Baireitas Festspielhaus, kā tas redzams šodien.
Festivāla pirmsākumi
Vāgners vēlējās, lai festivāls notiktu mazpilsētā, kur cilvēki varētu koncentrēties tikai uz viņa mūziku. Baireūtā jau bija teātris - Markgrēfliha operteātris, taču tas nebija piemērots mūsdienu operai. Pilsētā nebija kultūras dzīves, kas konkurētu ar Vāgnera mūziku. Vēl viens iemesls, kāpēc izvēlējās Baireitu, bija tas, ka tā atradās ārpus apgabala, kur tiesības uz viņa operu izrādīšanu nebija viņa kontrolē (viņš šīs tiesības bija pārdevis pirms daudziem gadiem, lai iegūtu naudu).
Bavārijaskaralis Ludvigs II Vāgneram piešķīra lielu naudas summu, lai uzceltu jauno operas namu. Vāgners arī devās koncerttūrēs pa Vāciju, lai iegūtu naudu operai. Tika dibinātas biedrības, lai vāktu naudu.
Operas namu projektēja arhitekts Gotfrīds Sempers.
Agrīnā vēsture
Atklāšana notika 1876. gada 13. augustā ar izrādi "Reinas zelts". Tajā piedalījās daudzi svarīgi cilvēki, tostarp ķeizars Vilhelms, Brazīlijas karalis Dom Pedro II, karalis Ludvigs (kurš ieradās slepeni, iespējams, tāpēc, ka nevēlējās satikt ķeizaru) un citi augstmaņi, kā arī filozofs Frīdrihs Nīče un komponisti Antons Brukners, Edvards Griegs, Pjotrs Čaikovskis un Francs Lists. Diriģents bija Hanss Rihters.
Vāgnera dzīves laikā festivālā tika izrādīts tikai "Gredzenu cikls" un vēlāk viņa opera "Parsifāls". Pēc Vāgnera nāves festivālu turpināja vadīt viņa atraitne Kosima. Viņa pakāpeniski ieviesa arī pārējās Vāgnera sarakstītās operas, līdz repertuārā bija visas desmit operas. Operas vienmēr tika iestudētas tieši tā, kā Vāgners tās bija iestudējis. Neko nedrīkstēja mainīt.
Pēc tam, kad 1906. gadā Kosima atkāpās no festivāla vadīšanas, tā vadību pārņēma Vāgnera dēls Zigfrīds. Dažas lietas viņš darīja citādi, ieviešot jaunus iestudējumus un izrādīšanas stilus. Pēc viņa nāves 1930. gadā festivālu vadīja viņa atraitne Vinifreda.
Baireita nacistiskās Vācijas laikā
20. gadsimta 20. gados, dažus gadus pirms nacistu partijas izveidošanās, Vinifreda Vāgnere kļuva par tuvu Ādolfa Hitlera draudzeni. Pateicoties tam, Baireita arī nacistu laikā varēja saņemt daudz naudas. Vāgnera darbus nacisti izmantoja kā propagandas līdzekļus. Dīvaini, ka Hitlers apmeklēja Baireitas izrādes, kurās piedalījās ebreju un ārzemju dziedātāji, ilgi pēc tam, kad viņiem bija aizliegts uzstāties visās citās Vācijas vietās. Vinifredas ietekme uz Hitleru bija tik spēcīga, ka Hitlers pat uzrakstīja vēstuli antifašistiski noskaņotajam itāļu diriģentam Arturo Toskanīni, lūdzot viņu vadīt festivālu. Toskanīni atteicās.
Šajā laikā festivāls pirmo reizi atkāpās no tradīcijām. Viņi pārtrauca izmantot 19. gadsimta dekorācijas uz skatuves. Tam nepiekrita daudzi, tostarp Toskanīni un Rihards Štrauss un pat daži Vāgnera ģimenes locekļi. Viņi uzskatīja, ka scenogrāfijai jāpaliek tieši tādai, kādu to bija pazīstams Vāgners.
Kara laikā festivālu vadīja nacistu partija. Tika iestudētas operas kaujās ievainotajiem karavīriem. Šie karavīri pirms izrādēm bija spiesti apmeklēt lekcijas par Vāgneru, pat ja viņus mūzika neinteresēja.
Jaunais festivāls
Otrā pasaules kara pēdējās dienās bombardēšanas rezultātā tika nopostīta liela daļa Baireitas, taču pats teātris necieta. Pēc kara kara tiesa Vinifredai Vāgnerei piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu, jo viņa bija atbalstījusi nacistu partiju. Ironiskā kārtā tieši Vinifredas dēļ teātris netika bombardēts. Viņa nebija atļāvusi to izmantot militārām vajadzībām, tāpēc tas nebija militārs mērķis. Pēc kara teātri dažus nākamos gadus izmantoja cita veida koncertiem. Festivāls atkal sākās 1951. gadā, un to atklāja Bēthovena 9. simfonijas atskaņojums, kam sekoja Vāgnera operas "Parsifāls" izrāde.
Komponista mazdēlam Vīlandam Vāgneram bija dažas ļoti jaunas idejas, tostarp ļoti abstraktas dekorācijas. Daži no skatītājiem pat nopriecājās. Vīlands centās ievērojami atkāpties no pagātnes, kas bija saistīta ar Hitleru. Vīlands nomira 1966. gadā. Kādu laiku cilvēki šaubījās, vai festivāls turpināsies. Vāgneru ģimenē bija daudz strīdu. Wielanda brālis Volfgangs Vāgners palika atbildīgs par festivāla vadību nākamos 42 gadus, bet naudu kontrolēja Riharda Vāgnera fonds.
Vīlands Vāgners Baireitā sāka rīkot darbnīcu, kurā režisori varēja tikties un apspriest jaunas idejas operu iestudēšanai. Tas atviegloja jaunu ideju pieņemšanu un deva festivālam jaunu dzīvību.
Festivāla simtgade tika atzīmēta 1976. gadā ar lielisku "Gredzena" iestudējumu franču režisora Patrise Chereau režijā. Viņa iestudējums koncentrējās uz to, lai parādītu, kā "Gredzens" stāsta par 19. gadsimta strādnieku šķiru, ko izmanto turīgie kapitālisti. Daži cilvēki uzskatīja, ka tas bija labākais operas iestudējums, kādu viņi jebkad ir redzējuši, citi to ienīda.
21. gadsimts
Bija daudz neskaidrību par to, kas notiks pēc Volfganga aiziešanas pensijā. Daudzi cilvēki vēlējās, lai festivāls arī turpmāk paliktu Vāgneru ģimenes rokās. Bavārijas kultūras ministrs 2008. gada 1. septembrī par festivāla vadītājām iecēla Volfganga Vāgnera meitas - Evu Vāgneri-Paskjē un Katarīnu Vāgneri. Viņas ir paziņojušas, ka vēlas "atvest operu pie cilvēkiem". Vāgnera operu "Tristans un Izolde" 2009. gadā varēs noskatīties tiešraidē internetā. Tās skatīšanās tiešsaistē maksās tikai 12,90 mārciņas. Cilvēki to varēs skatīties arī bez maksas uz lielā ekrāna Baireitas centrā.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Baireitas festivāls?
A: Baireitas festivāls ir ikgadējs mūzikas festivāls, kas notiek Baireitā, Vācijā, un tajā tiek izrādītas Riharda Vāgnera operas.
J: Kāpēc Rihards Vāgners vēlējās Bayreuth (Baireitā) rīkot savu operu festivālu?
A: Vāgners nebija apmierināts ar to, kā parasti tiek veidoti teātri, tāpēc viņš vēlējās izveidot savu teātri Baireitā.
J: Kā sauc teātri, ko Vāgners projektēja?
A.: Vāgnera projektētais teātris saucas Festspielhaus jeb Svētku nams.
J: Kāda bija Vāgnera pieeja Festspielhaus teātra projektēšanai?
A: Vāgneram bija dažas jaunas idejas par teātra dizainu, piemēram, orķestra bedre bija tik zema, lai skatītāji to neredzētu.
J: Kad Vāgnera operu cikls "Nībelungu gredzens" (Der Ring des Nibelungen) pirmo reizi tika izrādīts pilnā apjomā?
A: Pirmo reizi "Nībelungu gredzens" pilnībā tika izrādīts 1876. gadā, kad tika atklāts teātris.
J: Kāda bija tūlītējā reakcija uz Baireitas festivālu?
A.: Festivāls uzreiz kļuva starptautiski slavens, un gandrīz katrs nopietns mūziķis Eiropā vēlējās doties uz Baireitu, lai dzirdētu Vāgnera mūziku.
J: Kāpēc ir grūti iegādāties biļetes uz Baireitas festivālu?
A.: Biļetes uz festivālu ir ārkārtīgi grūti iegūt, jo uz to vēlas braukt tik daudz cilvēku, un bieži vien cilvēki gaida desmit gadus, lai saņemtu biļeti.
