Riharda Vāgnera Gredzenu cikls (Nībelungu gredzens): tetraloģija

Riharda Vāgnera četru operu cikls Nībelungu gredzens" (Alberihs) ir milzīgs muzikāls teātra darbs — tetraloģija, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem romantisma laikmeta opermākslas sasniegumiem. Cikls aptver plašu mitoloģisku sižetu, spēcīgas cilvēka emocijas un revolucionāras muzikālās idejas.

Cikla operas

• Cikla pirmā opera ir "Reinas zelts" — (Das Rheingold). Parasti aptuveni 2–2,5 stundas.
• Otrā cikla opera ir "Valkīra" (Die Walküre) — aptuveni 3–4 stundas.
• Cikla trešā opera ir Zīgfrīds (Siegfried) — apmēram 3,5–4 stundas.
• Ceturtā cikla opera ir "Götterdämmerung" — (Götterdämmerung) — apmēram 4,5–5 stundas.

Pilns Gredzena cikls parasti ilgst aptuveni 15–17 stundas, un to tradicionāli izrāda divu vai četrdienu garumā. Katras operas sižetu var atrast atsevišķos rakstos.

Sižets un izcelsme

Vāgners savu sižetu daļēji aizguva no viduslaiku eposa "Nībelungu dziesma" (Nibelungu dziesma), kas radīts ap 12. gadsimtu un autoram nav zināma. Šis senais stāsts, kas sakņojas vācu mitoloģijā, Vāgneram kalpoja kā izejmateriāls — viņš ievērojami pārveidoja sižetu, raksturojot to pēc savas dramaturģiskās un muzikālās vīzijas.

Galvenā sižeta asi veido cīņa par zelta krātuvi, ko sargā Rhinemaidenes. Rūķis Alberihs nozog zeltu un izkausē to, lai izgatavotu gredzenu, kas dod valdīšanas varu pār pasauli. Kad dievs Votans gredzenu atņem Alberiham, Alberihs uzliek uz tā lāstu — lāsts, kas noved pie posta un nāves ikvienam, kam gredzens pieder. Gredzens pārvietojas no rokas rokā, un traģēdijas gaitā daudz varoņu cieš un iet bojā.

Alberihs pieder rūķu — Nībelungu — rasei; nosaukums ciklā Der Ring des Nibelungen attiecas uz Alberihu vienskaitlī, nevis daudzskaitlī, tādēļ „Nībelungu gredzens” burtiski nozīmē „Alberiha gredzens”.

Tēmas un raksturojums

Vāgners izmanto mitoloģisku, dažkārt pārlaicīgu valodu, taču stāsts runā par cilvēka pamatemocijām: alkatību, mīlestību, iekāri, spēku, varaskāri, nodevību un upuriem. Šīs universālās tēmas padara darbu aktuālu arī mūsdienās, neskatoties uz tā fantastisko ietērpu.

Mūzika, leitmotīvi un muzikālā inovācija

Vāgnera mūzika ir dziļi saistīta ar personām un situācijām. Viņa pieeja — pilnīga orkestrācijas nozīme un nepārtraukta muzikālā attīstība — bieži tiek dēvēta par revolucionāru. Cikla darbos ritmiski un harmoniski posmi plūst vienā garā dramatiska musika, un bieži iztrūkst tradicionālie atsevišķo numuru „stāsti”.

Vāgners plaši izmanto vadmotīvus (leitmotīvus) — īsas melodiskas un harmoniskas frāzes, kas saistītas ar konkrētiem varoņiem, priekšmetiem vai idejām (piemēram, pats gredzens, lāsts, mīlestība, varoņi utt.). Kad leitmotīvs atskan atkārtoti un transformējas, tas palīdz klausītājam sekot sižeta attīstībai un emocionālajai loģikai. Šī metode ietekmēja vēlākos komponistus un filmmūzikas tehniku.

Radīšana, libretto un pirmizrādes

Vāgners ciklu radīja ilgstoši — aptuveni divdesmit gadu garumā. Viņš bija gan komponists, gan libretists: visu libretu rakstīja pats, pieslēdzot dramatisko un muzikālo domu vienotā koncepcijā, ko viņš nosauca par Gesamtkunstwerk — „kopējā mākslas darba” ideju, kurā mūzika, dzeja, drama, vizuālā māksla un deja saplūst vienotā izteiksmē.

Darba tapšanas hronoloģija: darbs sākās ap 1850. gadiem Šveicē; līdz 1857. gadam Vāgners bija pabeidzis pirmās divas operas un daļu no Zīgfrīda. Pēc ilgākiem pārtraukumiem viņš pabeidza pārējo darbību un komponēja visu mūziku, līdz cikls bija gatavs koncertēšanai.

Vāgners vēlējās uzcelt īpašu opernamiņu saviem darbiem, un par viņa patronu kļuva Bavārijas karalis Ludvigs II, kurš piegādāja lielu finansiālu atbalstu. Sākotnēji bija runas par izrādīšanu Minhenē, bet Vāgners galu galā cēla īpašu teātri Baireitā — Festspielhaus — kur notika pirmā pilnā cikla pirmizrāde 1876. gadā. Dažas operas tika iestudētas agrāk: Reinas zelts Minhenē pirmatskanēja 1869. gadā, bet Valkīra — 1870. gadā. Viss cikls pirmo reizi izrādīts Baireūtā 1876. gadā.

Pozitīvā un negatīvā uztvere, ietekme

Pirmizrādes guva gan sajūsmu, gan kritiku. Vāgners tiek atzīts par inovatoru, kura idejas ietekmēja mūsdienu operu, simfonisko mūziku un pat kino mūzikas attīstību. Tajā pašā laikā darbs ir arī kontroversiāls — mītiskā un ideoloģiskā tematika, kā arī dažkārt sarežģītā politiskā un filozofiskā interpretācija ir raisījusi dažādas diskusijas.

Festivāls Baireitā (Bayreuth) kļuvis par svarīgu vietu, kur interpretēt un izcelt Vāgnera mantojumu; tur joprojām regulāri tiek rīkotas īpašas izrādes un festivāli.

Praktiski novērojumi klausītājam un skatītājam

• Ja plāno redzēt pilnu ciklu, jāņem vērā, ka tas prasa vairākas stundas un bieži notiek vairākās dienās.
• Daudzi klausītāji iepazīstas ar leitmotīviem pirms izrādes — tas palīdz uztvert muzikālo stāstu nianses.
• Vāgners prasa gan dramatisku, gan tehniski nopietnu izpildījumu: spēcīgu orķestri, plašu vokālo spēku un rūpīgu režiju.

Dažkārt šo darbu sauc par „tetraloģiju” — četri darbi, kas pieder viens otram. Detālākas sižeta un lomas apraksti ir pieejami atsevišķos rakstos par katru operu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir "Nībelungu gredzens"?

J: Kāds ir Der Ring des Nibelungen tulkojums angļu valodā?

J: Kas sarakstīja Der Ring des Nibelungen?

J: Cik operu ir iekļautas Der Ring des Nibelungen ciklā?

J: Kāda ir "Nībelungu gredzena" tēma?

J: Kad tika sacerēts Der Ring des Nibelungen?

Meklēt pēc burta