Nībelunga gredzens

Riharda Vāgnera četru operu cikls "Nībelungu gredzens" (Alberihs).

• Cikla pirmā opera ir "Reinas zelts".
• Otrā cikla opera ir "Valkīra" (Die Walküre).
• Cikla trešā opera ir Zīgfrīds.
• Ceturtā cikla opera ir "Götterdämmerung".

Katras operas stāstu var atrast atsevišķos rakstos.

Dažkārt to dēvē par "tetraloģiju", kas nozīmē: četri darbi, kas pieder viens otram.

Vāgners operas sižetu aizguva no grāmatas "Nībelungu dziesma" (Nibelungu dziesma), ko 12. gadsimtā sarakstīja kāds vācu dzejnieks. Mēs nezinām dzejnieka vārdu. Stāsts ir par seniem vācu mitoloģijas dieviem.

Vāgners veica daudz izmaiņu stāstā, lai padarītu to piemērotu savām četrām operām. Vāgnera stāsts stāsta par zelta krātuvi, ko sargā Rhinemaidenes. Rūķis Alberihs nozog zeltu un daļu no tā izmanto, lai izgatavotu gredzenu, kas padara tā īpašnieku varenu pār visu pasauli. Kad galvenais dievs Votans to viņam nozog, Alberihs uz gredzena uzliek lāstu. Gredzens nesīs nāvi ikvienam, kam tas piederēs. Gredzens nonāk vairāku varoņu rokās, un beigās visi no viņiem iet bojā.

Alberihs pieder rūķu rasei, ko dēvē par "Nībelungiem". Vārds "Nībelungi" cikla nosaukumā: Der Ring des Nibelungen ("Nībelungu gredzens") attiecas uz Alberihu (tas ir vienskaitlī, nevis daudzskaitlī).

Vāgnera "Gredzenu cikla" stāsts izklausās diezgan fantastisks un dīvains, kā pasaka. Lai gan varoņi šķiet ļoti atšķirīgi no reāliem cilvēkiem, stāsts mums stāsta par cilvēka pamatemocijām. Tas ir stāsts par alkatību, mīlestību, iekāri, intrigām utt. Tieši tas padara to tik spēcīgu.

Vāgnera mūzika lieliski atbilst katram varonim un situācijai. Tā attīstās nepārtraukti: darbības laikā mūzikā nav pārtraukumu. Vāgners izmantoja tā dēvētos vadmotīvus (vadošos motīvus). Tās ir melodijas, akordi vai nelielas muzikālas frāzes, kas ir saistītas ar konkrētām operas personām. Šādā veidā viņš mūzikā var ļoti gudri ieskicēt dažādas lietas. Piemēram, lāstam ir leitmotīvs. Ikreiz, kad mēs dzirdam šo lāsta motīvu, mēs zinām, ka gredzena lāsts darbojas.

Vāgners "Gredzenu ciklu" rakstīja aptuveni divdesmit gadus. Viņš sāka 1850. gados, kad dzīvoja Šveicē. Visu libretu (vārdus) viņš rakstīja pats, kā to vienmēr darīja savām operām. Līdz 1857. gadam viņš bija pabeidzis pirmās divas operas un divas trešdaļas Zīgfrīda. Pēc daudziem gadiem viņš beidzot pabeidza Zīgfrīda operu un uzrakstīja arī pēdējo operu.

Vāgners vēlējās, lai "Gredzenu cikls" tiktu izrādīts īpašā operas namā, kas būtu uzbūvēts pēc viņa vēlmēm. Viņa idejām bija vajadzīga liela nauda, un viņam ļoti paveicās, ka atrada kādu, kurš dievināja viņa mūziku un labprāt deva viņam lielu naudu. Tas bija Bavārijas karalis Ludvigs II (dažkārt dēvēts par "trako Bavārijas karali", jo viņš patiešām kļuva traks). Vāgners karalim teica, ka "Gredzena" cikls tiks izrādīts Minhenē, kas bija Bavārijas galvaspilsēta. Vēlāk, kad šķita, ka tur nav iespējams uzcelt jaunu operas namu, Vāgners lauza savu solījumu un tā vietā uzcēla operas namu Baireitā. Šķiet, ka karalis tam neiebilda un joprojām piešķīra viņam daudz naudas projekta īstenošanai, kā arī skaistu māju, kurā dzīvot. Reinas zelts pirmo reizi tika uzvests Minhenē 1869. gadā, bet Valkure - 1870. gadā. Viss "Gredzena" cikls pirmo reizi tika izrādīts 1876. gadā jaunajā operas namā Festspielhaus Baireūtā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir "Nībelungu gredzens"?

J: Kāds ir Der Ring des Nibelungen tulkojums angļu valodā?

J: Kas sarakstīja Der Ring des Nibelungen?

J: Cik operu ir iekļautas Der Ring des Nibelungen ciklā?

J: Kāda ir "Nībelungu gredzena" tēma?

J: Kad tika sacerēts Der Ring des Nibelungen?

Meklēt pēc burta