Librets: definīcija, loma operā un mūzikas tekstā

Uzzini, kas ir librets, tā loma operā un mūzikas tekstos — definīcija, vēsture, slaveni libretisti un veidošanas process.

Librets ir mūzikas izrādes teksta daļa — vārdi, dialogi un sceniskie norādījumi, ko komponists iedzīvina mūzikā. Biežāk vārds tiek izmantots, runājot par operas tekstu, taču librets var piederēt arī oratorijas, kantātes, mises vai mūzikla žanram. Personu, kas raksta libretu, sauc par libretistu. Termins "libretto" (itāļu valodā; daudzskaitlī: "libretti" vai "librettos") nozīmē "grāmatiņa" — norāde uz teksta nozīmīgumu mūzikā un iestudējumā.

Libreta loma operā un citos mūzikas darbos

Librets nosaka stāsta pamatu — varoņu raksturus, dialogus, sižeta līkumus un dramaturģisko struktūru (aktus, ainavas). Mūzikā librets diktē, kur parādās ārijas, recitatīvi, duetos, koru numuri un instrumentālas starpspēles. Labs librets ir tās rūpīgi izstrādāts, lai teksts būtu skanīgs, izteiksmīgs un piemērots mūziskai atveidei: tajā jābūt ritmiski lietderīgām frāzēm, skaidram dramatiskajam augstumam un precīzām sceniskajām norādēm.

Libreta struktūra

• Sižets un dramaturģija: sadalījums aktos un ainavās, konflikti un kulminācijas.
• Dialogs un recitatīvi: teksti, kas pārvieto stāstu uz priekšu, bieži tuvāki runas ritmam.
• Ārijas, duetos, kora partijas: emocionāli vai tematiski centrāli numuri, kuriem jābūt melodiski piemērotiem.
• Scenogrāfiskās norādes: vietas apraksti, replikas attālinājuma zīmējumi, kas palīdz režisoram un izpildītājiem.

Libretista un komponista sadarbība

Dažkārt komponists pats raksta libretu, bet biežāk to veido atsevišķs autors — libretists, kurš sadarbojas ar komponistu. Parasti librets tiek pabeigts pirms mūzikas rakstīšanas, jo tas nosaka mūzikas formu un kadrējumu. Tomēr ir arī gadījumi, kad komponists vispirms izstrādā mūziku vai motīvus un pēc tam kopā ar libretistu vai pats meklē piemērotus vārdus — tā rīkojās, piemēram, Mihails Gļinka, Aleksandrs Serovs, Rimskis-Korsakovs, Pučīni un Maskanni.

Sadarbība var būt arī izmantotā materiāla izvēle: libretists adaptē literāru pirmavotu (romānu, lugu, folkloru) tā, lai tas derētu operas vai mūzikla formātam. Savukārt komponists pievieno muzikālo interpretāciju, kas bieži maina teksta uzsvarus un tempi.

Vēsturiski piemēri un izņēmumi

Daži libreti ir oriģināli stāsti, bet ļoti bieži tie balstīti uz citu autoru darbiem. 18. gadsimtā izcils libretists bija Metastasio, kura libreti tika iestudēti daudzkārt un komponēti vairāku autoru darbos. Lorenco da Pontē, piemēram, sarakstīja libretus trim no Mocarta izcilākajām operām, kā arī strādāja ar citiem komponistiem. 19. gadsimtā Eižens Skribls (Eugène Scribe) sarakstīja ļoti daudz libretu, kas pēc tam tika iestudēti komponistu darbos — piemēram, Mejerbērs, Apērs, Bellīni, Doniceti, Rosīni un Verdi.

Divi franču dramaturgi, Anrī Meilhaks (Henri Meilhac) un Ludoviks Halevī (Ludovic Halévy), sarakstīja daudzu operu un operešu libreti komponistiem kā Žaks Ofenbahs, Žils Masnē un Žoržs Bizē. Arrigo Boito rakstīja libretti, tostarp Džuzepem Verdi, un pats komponēja divas operas. Hugo fon Hofmanštāls bija galvenais libreta autors Rihardam Štrausam.

Ir arī komponisti, kas rakstīja savus libreti: Vāgners un Tippets ir zināmi piemēri, kuri kontrolēja gan tekstu, gan mūziku, ļaujot radīt vienotu māksliniecisku vīziju.

Librets mūziklā un citos žanros

Mūziklos teksti parasti tiek dalīti divās daļās: teksti (lyrics — dziesmu vārdi) un atsevišķa "grāmata" (book — dialogi, sižeta struktūra un scenogrāfija). Šos darbus bieži veido dažādi autori. Piemēram, mūziklam "Skripainis uz jumta" ir komponists (Džerijs Boks), tekstu autors (Šeldons Harniks) un "grāmatas" autors (Džozefs Šteins). Šāda sadalīšana ļauj specializētākiem autoriem strādāt pie dziesmu vārdiem, dramaturģijas un mūzikas atsevišķi, kā arī atvieglo iestudējuma adaptācijas un izmaiņas.

Tulkotājdarbs, iestudējumi un izdotie libreti

Libretus bieži tulko, jo operas tiek iestudētas citās valstīs un valodās. Tulkojums var ietekmēt ritmu un uzsvarus, tāpēc tulkotājam jābūt gan valodniekam, gan uzmanīgam pret mūzikas vajadzībām. Mūsdienās publikai orientētos iestudējumos izmanto arī surtitrus — oriģinālā teksta rindiņas, kas projicētas virs skatuves.

Libretti tiek izdoti atsevišķi grāmatu veidā vai iekļauti operas programmās; tie kalpo gan mūzikas izpildītājiem, gan pētniekiem un skatītājiem, kuri vēlas saprast sižetu un literāro bāzi. Autortiesību un adaptāciju jautājumi šeit ir būtiski — īpaši, ja librets balstās uz dzīvu autoru darbu.

Kopsavilkums

Librets nav vienkārši teksta kopa — tas ir dramaturģisks un muzikāls ceļvedis, kas nosaka, kā stāsts tiks pārtulkots mūzikā. Labam libretam jābūt gan literāri spēcīgam, gan mūzikāli pielāgotam, un bieži tas tiek radīts ciešā sadarbībā starp libretistu un komponistu. Gan operā, gan mūziklā, gan citos mūzikas formātos stiprs librets ir pamatnosacījums, lai muzikālais darbs spētu emocionāli iesaistīt skatītāju un izpildītāju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir librets?

J: Kas raksta libretu?

J: Ko nozīmē "librets"?

J: Vai komponisti parasti paši raksta libreti?

Vai kāds no slavenajiem 17. gadsimta komponistiem ir pazīstams ar to, ka pats rakstīja libreti?

J: Kas 19. gadsimtā Francijā sarakstīja daudzus operu un operešu tekstus?

J: Vai ir ierasts, ka komponisti vispirms uzraksta skaņdarbu un tikai pēc tam atrod vārdus?

Meklēt pēc burta