Mihails Gļinka
Mihails Ivanovičs Gļinka (1804-1857) bija krievu komponists, uzskatāms par pirmo komponistu, kurš kļuva ļoti slavens.
Krievija ir ļoti liela valsts. 18. gadsimtā Eiropā bija daudz mūzikas, bet krievu tauta to vēl nebija dzirdējusi. Daudzi no viņiem bija ļoti nabadzīgi, un modernā transporta nebija. Kad piedzima Gļinka, krievu iedzīvotāji lielajās pilsētās, piemēram, Sanktpēterburgā, sāka ļoti interesēties par Eiropas mūziku.
Mihails Gļinka piedzima mazā ciematā Novospaskoje. Viņa tēvs bija bagāts zemes īpašnieks. Gļinku audzināja vecmāmiņa, kura par viņu ļoti rūpīgi rūpējās. Viņa vienmēr baidījās, ka viņam būs auksti, tāpēc ietina viņu kažokā istabā, kurā uzturēja 77 °F temperatūru. Viņam neļāva bieži spēlēties svaigā gaisā. Vēlāk savā dzīvē Glinka vienmēr uztraucās par savu veselību.
Līdz lielajām pilsētām no bērna dzīvesvietas bija tāls ceļš. Tajos laikos nebija ne radio, ne kompaktdisku. Vienīgā mūzika, ko viņš dzirdēja, bija baznīcas zvani un zemnieku (vienkāršu cilvēku, kas strādāja uz zemes) dziedāšana. Viņi dziedāja tautasdziesmas un veidoja harmoniju zem melodijām.
Pēc vecmāmiņas nāves viņš drīkstēja doties 6 jūdzes līdz tēvoča mājām. Viņa tēvocim bija mūziķu grupa, kas spēlēja tādu Eiropas komponistu mūziku kā Haidns, Mocarts un Bēthovens. Šādu mūziku viņš nekad iepriekš nebija dzirdējis.
13 gadu vecumā viņš devās uz skolu Sanktpēterburgā. Tagad viņš varēja dzirdēt daudz mūzikas un satikt labus mūziķus. Viņš mācījās klavierspēli un daudz laika pavadīja ballītēs. Viņš sāka sacerēt dažas dziesmas.
1830. gadā viņš devās uz Itāliju. Itālija bija slavena ar savu mūziku, īpaši operu. Glinka iepazinās ar tādiem slaveniem komponistiem kā Mendelszons un Berliozs, kā arī ar tādiem itāļu komponistiem kā Doniceti un Bellīni. Viņam patika viņu mūzika, un viņš nolēma, ka arī vēlas rakstīt operas, taču viņš vēlējās, lai viņa mūzika skanētu ļoti krieviski.
Glinka atgriezās Krievijā. Viņš uzrakstīja divas lieliskas operas. Pirmā no tām saucās "Ivans Susanins". Operas darbība norisinās 1612. gadā, un tās sižets ir par nabadzīgo zemnieku Ivanu Susaninu, kurš mirst, lai glābtu cara dzīvību (cars bija Krievijas valdnieks, kas līdzinājās karalim vai imperatoram). Cāram opera patika, un viņš uzskatīja, ka tai būtu jādēvē nosaukums "Dzīve par caru". Pirmo reizi 1836. gadā tā tika izrādīta ar lieliem panākumiem.
Drīz viņš uzrakstīja savu otro operu: Ruslans un Ludmila. Sižeta pamatā ir slavenā krievu dzejnieka Puškina pasaka. Cilvēks, kurš viņam rakstīja vārdus, to darīja ļoti ātri, būdams piedzēries, tāpēc stāsts ir mazliet samudžināts, bet mūzika ir brīnišķīga. Tā ir pasaka par pretīgo rūķīti Černomoru, kurš ir aizvedis princesi vārdā Ludmila. Beigu beigās varonis Ruslans viņu izglābj. Dažas no muzikālajām kompozīcijām skan diezgan austrumnieciski. Uvertīra, ar kuru sākas opera, ir ļoti slavena.
Glinka rakstīja arī klaviermūziku, dziesmas un kamermūziku.
Gļinkas mūzika ir nozīmīga, jo viņš bija pirmais krievu komponists, kurš rakstīja mūziku, kas skanēja krieviski. Viņa mūzika ietekmēja arī vēlākos komponistus, piemēram, Čaikovski.
Mihails Gļinka
Jautājumi un atbildes
J: No kuras valsts bija Mihails Ivanovičs Gļinka?
A: Mihails Ivanovičs Gļinka bija dzimis Krievijā.
J: Kādu mūziku viņš komponēja?
A: Mihails Ivanovičs Gļinka komponēja klaviermūziku, dziesmas, kamermūziku un operas.
J: Kā krievi uztvēra Eiropas mūziku pirms Gļinkas laika?
A: Pirms Gļinkas laikiem lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju nebija dzirdējuši Eiropas mūziku, jo Krievijā nebija moderna transporta un daudzi cilvēki dzīvoja nabadzībā.
J: Kur ir dzimis Gļinka?
A: Glinka dzimis mazā ciematā Novospaskoje.
J: Kas ietekmēja viņa mūzikas stilu?
A: Viņu ietekmēja tādi komponisti kā Haidns, Mocarts un Bēthovens, kā arī itāļu komponisti Doniceti un Bellīni. Viņa darbi ietekmēja arī vēlākos komponistus, piemēram, Čaikovski.
J: Kāds ir stāsts par vienu no viņa slavenākajām operām?
A: Viena no viņa slavenākajām operām ir "Ivans Sūzans" (pazīstama arī kā "Dzīve par caru"), kas stāsta par nabadzīgu zemnieku, kurš 1612. gadā mirst, lai glābtu cara dzīvību.
J: Kā viņš panāca, lai viņa kompozīcijas skanētu ļoti krieviski?
A: Lai pārliecinātos, ka viņa skaņdarbi skan ļoti krieviski, viņš devās uz Itāliju, kur tikās ar slaveniem komponistiem un iepazina viņu mūzikas stilu, bet pēc tam atgriezās Krievijā un uzrakstīja divas lieliskas operas, kuru sižetu pamatā bija krievu dzejnieku, piemēram, Puškina, pasakas.
