Džakomo Pučīni (1858–1924) — itāļu operas komponists, „Nessun dorma” autors
Džakomo Pučīni — itāļu operas meistars; 16 neaizmirstamas operas, tajā skaitā "Nessun dorma". Uzzini par viņa dzīvi, darbiem un mūžīgo mantojumu.
Džakomo Pučīni (1858. gada 23. decembris - 1924. gada 29. novembris) bija slavenākais itāļu operas komponists pēc Verdi. Viņš sarakstīja 16 operas, no kurām lielākā daļa mūsdienās tiek ļoti bieži iestudētas. Daudzas no viņa operu dziesmām ir pazīstamas daudziem cilvēkiem, jo īpaši arija Nessun dorma no operas Turandot, kuru dziedāja Lučāno Pavaroti BBC televīzijas pārraidē par Pasaules futbola čempionātu, kas 1990. gadā notika Itālijā.
Biogrāfija
Pučīni dzimis muzikālajā ģimenē Lukkā (Lucca), Toskānā. Viņš mācījies konservatorijā Milānā, kur viņa skolotāji bija, starp citiem, Amilcare Pončelli. Pučīni ātri izcēlās kā talantīgs melodists un dramaturgs, kas prata savienot spēcīgas, dziedamas melodijas ar uzrunājošām skatuviskām situācijām. Savu pirmo lielo panākumu viņš guva ar operu Manon Lescaut, pēc tam sekmīgi turpināja, radot darbus, kas kļuva par operas repertuāra stūrakmeņiem.
Darbi un stils
Pučīni rakstīja galvenokārt operas — viņa radošais veikums skaitliski aptuveni ir 16 operu, ieskaitot dažas nepabeigtas. Viņa stils raksturojas ar spēcīgu melodisko dāvanu, izsmalcinātu orķestrāciju, lielisku dramatisko izjūtu un spējā iekļaut laikmeta estētiku — īpaši verisma (reālisma) elementus. Viņš bieži izmantoja atsevišķus tematus, instrumentālās krāsas un krasi kontrastējošas emocionālās ainavas, lai pastiprinātu skatuves notikumu ietekmi. Vēlākajos darbos parādās eksotiski elementi un plašāks orķestra lietojums, īpaši operā Turandot.
Galvenās operas (izcelti darbi)
- Manon Lescaut (1893) — pirmais liels veikums, kas nodrošināja Pučīni atpazīstamību; tajā jau redzama viņa spēja apvienot lirismu ar dramatisku spriedzi.
- La bohème (1896) — romantiska un skarba stāsta par bohemiešiem Parīzē; viena no visiecienītākajām un biežāk iestudētajām operām pasaulē.
- Tosca (1900) — spēcīga veristiskā traģēdija ar intensīvu dramaturģiju un slavenām ariām.
- Madama Butterfly (1904) — asi emocionāla un traģiska mīlasstāsta jaunāks variants ar spēcīgu orientālu kolorītu.
- Turandot (1924, nepabeigta) — monumentāla, eksotiska opera; Pučīni nomira pirms tās pilnīgas pabeigšanas, un to papildināja komponists Franco Alfano. No šīs operas nāk slavenā arija Nessun dorma.
Slavenākās arijas un mūzikas fragmenti
- Nessun dorma (no Turandot) — kļuva par globālu fenomenu, īpaši pēc Pavaroti interpretācijas 1990. gadā.
- Che gelida manina (no La bohème)
- E lucevan le stelle (no Tosca)
- Un bel dì vedremo (no Madama Butterfly)
- O mio babbino caro (izcila īsa ārija no Pučīni darbiem, bieži atsevišķi izpildīta koncertos)
Sadarbība ar libretiem un izrādes prakse
Pučīni regulāri strādāja ar libretiem, piemēram, Luigio Illica un Džuzepe Džaokoza, kas palīdzēja nostiprināt dramaturģisko struktūru un tēlu psiholoģiju viņa operās. Viņa darbi tika un tiek iestudēti opernamos visā pasaulē pateicoties to emocionālajai pievilcībai, intuitīvajai sceniskajai uzbūvei un dziedošām partijām, kuras pievilina gan solistus, gan publiku.
Mantojums un ietekme
Pučīni tiek uzskatīts par vienu no vispopulārākajiem operu komponistiem; viņa operas regulāri ir repertuārā vadošajos opernamos. Viņa melodiskā dāvana un spēja dramatizēt cilvēciskas attiecības ietekmēja gan laikabiedrus, gan vēlākas paaudzes komponistus un izpildītājus. Mūzika no viņa operām bieži tiek izmantota filmās, komerciālos ierakstos un populārajā kultūrā, kas palīdzējis saglabāt Pučīni stāvokli kā klasiķim, kura darbi runā plašai klausītāju auditorijai.
Nāve
Pučīni nomira 1924. gada 29. novembrī Briselē pēc operācijas, kas bija saistīta ar rīkles audzēju. Lai gan viņš neatstāja pabeigtu dažas lietas (piemēram, Turandot tika jāpabeidz citiem komponistiem), viņa muzikālais mantojums turpināja dzīvot un iedvesmot nākamās paaudzes.
Īss secinājums: Džakomo Pučīni ir viens no 19. un 20. gadsimta populārākajiem operu meistariem, kura darbi apvieno spēcīgu melodiju, skatuvisku jutīgumu un emocionālu tiešumu — īpaši piemērots gan opermīļiem, gan plašākai publikai.
Džakomo Pučīni
Dzīve
Pučīni piedzima Lukā, Toskānā, mūziķu ģimenē. Viņam bija paredzēts sekot ģimenes tradīcijai un kļūt par baznīcas ērģelnieku. Viņš sāka spēlēt ērģeles baznīcās Luccas apkaimē. Viņam patika improvizēt uz ērģelēm, atskaņojot populāras melodijas no Verdi operām. Drīz vien viņš saprata, ka vēlas kļūt par operas komponistu. Galu galā viņš pierunāja ģimeni ļaut viņam studēt Milānas konservatorijā. Viņa pirmie skaņdarbi liecināja, ka viņam bija liels talants rakstīt skaistas melodijas un ka viņš labi rakstīja orķestrim. Viņa pirmās publicētās operas "Edgars" sižets bija līdzīgs Bizē operas "Karmena" sižetam, taču tas nebija piemērots Pučīni.
Manon Lesko bija pirmā opera, kurai Pučīni pats izvēlējās sižetu. Tas ir tāds pats stāsts kā Masnē operā "Manona". Tā Pučīni ieguva starptautisku slavu. Viņa nākamā opera "Bohēma", kas tika iestudēta 1896. gadā, bieži tiek uzskatīta par viņa labāko operu. Pie šīs operas viņš strādāja kopā ar diviem dzejniekiem, un, lai gan viņi daudz strīdējās, rezultāts bija darbs, kurā mūzika plūda skaisti kā saruna.
Viņa nākamā opera bija "Toska". Kad 1900. gadā to pirmo reizi izrādīja Romā, izskanēja baumas, ka tiks iemesta bumba, taču nekas nenotika. Toska guva lielus panākumus. Taču Madama Butterfly pirmajā izrādē slavenajā Milānas operteātrī La Scala 1904. gadā tika izpīpēta un nopēlēta.
Šajā laikā Pučīni apprecējās. Viņam jau bija dēls no sievas Elvīras, kura bija precējusies ar kādu citu. Kad viņas vīrs nomira, viņa varēja apprecēties ar Pučīni. Laulība neiztika bez grūtībām. Elvīra apsūdzēja Pučīni par romānu ar viņu kalponi. Šī kalpone izdarīja pašnāvību, un notika tiesas prāva, kuras rezultātā (pēc autopsijas) Elvīra tika atzīta par nevainīgu. Pučīni bija ļoti satraukts un vairākus gadus neko daudz nerakstīja.
Kad viņš beidzot atkal sāka rakstīt, viņa jaunās operas "La fanciulla del West" darbība risinājās Amerikas rietumos zelta drudža laikā. Mūzikai ir ļoti impresionistiskas harmonijas, līdzīgas Debisī mūzikai. Veids, kādā viņš raksta orķestrim, liecina par Riharda Štrausa ietekmi. Pirmo reizi opera tika atskaņota Ņujorkā. Galveno varoņa lomu dziedāja pasaulslavenais tenors Enriko Karūzo, un diriģēja Arturo Toskanīni. Ar šādu zvaigžņu sastāvu operai bija jābūt ļoti veiksmīgai.
Pēc tam Pučīni sarakstīja operetes un divas viencēlienu operas. Labākā no tām ir "Džanni Šikči" (Gianni Schicchi) Viņa pēdējā opera ir "Turandota" (Turandot), kurai ir pasakains stāsts. Strādājot pie tās, viņš saslima ar rīkles vēzi. No slimības komplikācijām viņš nomira 1924. gada rudenī Briselē. Visa Itālija uzsāka sēru, un Musolīni uzstājās bēru ceremonijā. Pučīni nebija paspējis pabeigt "Turandotu". Kāds Franko Alfano pabeidza operu, izmantojot Pučīni atstātās skices.
| Iestādes kontrole |
|
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kurš bija slavenākais itāļu operas komponists pēc Verdi?
A: Džakomo Pučīni.
Jautājums: Cik operu viņš sarakstīja?
A: Viņš sarakstīja 16 operas.
J: Vai viņa operdziedājumi joprojām tiek izpildīti mūsdienās?
A: Jā, daudzas no viņa operu dziesmām joprojām tiek ļoti bieži izpildītas.
J: Kā sauc ariju, ko Lučāno Pavaroti dziedāja BBC televīzijas pārraidē par Pasaules futbola čempionātu Itālijā 1990. gadā?
A: Arija saucās Nessun dorma no operas Turandot.
J: Kad dzimis Džakomo Pučīni?
A: Džakomo Pučīni dzimis 1858. gada 23. decembrī.
J: Kad viņš nomira?
A: Viņš nomira 1924. gada 29. novembrī.
J: Kur Lučāno Pavaroti dziedāja Nessun dorma no operas Turandot?
A: Lučāno Pavaroti dziedāja Nessun dorma no "Turandot" BBC televīzijas pārraidē no Pasaules futbola čempionāta, kas 1990. gadā notika Itālijā.
Meklēt