Gilberts Vaits — pirmais angļu dabas pētnieks, ornitologs, Selbornas autors

Gilberts Vaits (Gilbert White, 1720. gada 18. jūlijs - 1793. gada 26. jūnijs) bija pirmais angļu dabas pētnieks un ornitologs, kurš plašāk pazīstams kā vietējās dabas vērojumu un sistemātiskas lauka dabas izpētes pionieris.

Agrīnā dzīve un izglītība

Vaits dzimis sava vectēva draudzes namā Selbornā, Hempšīrā. Pirms došanās uz Oksfordas Universitātes Oriel koledžu viņš ieguva izglītību pie privātskolotāja Basingstokā. Pēc studijām viņš iesvētīts par Diakona 1746. gadā un par priesteri 1749. gadā. Pēc ordinācijas Vaits ieņēma vairākas kūrijas vietas Hempšīrā un Viltšīrā, tostarp arī Selbornā. Viņš bija iesaistīts arī akadēmiskajā dzīvē, ieņemot amatus Oksfordā — starp tiem ir minēts Orielas koledžas dekāna un Oksfordas jaunākā proktora pienākumu pildīšana. 1784. gadā viņš pēdējo reizi kļuva par Selbornas vikāru un palika vikārs līdz pat savai nāvei 1793. gadā.

Darbība, metodes un novērojumi

Vaits ievērojami atšķīrās no daudziem sava laika dabas pētniekiem ar to, ka uzsvēra ilgtermiņa, rūpīgu lauka novērojumu nozīmi. Viņš regulāri pierakstīja gadalaiku norises, putnu un citu dzīvnieku uzvedību, ziedēšanas un ražas laikus — to, kas vēlāk tiks dēvēts par fenoloģiju. Vaita pieeja bija literāra, personiska un empīriska: viņš rakstīja īsas, precīzas vēstules un dienasgrāmatas piezīmes, kurās sniedza detalizētus novērojumus, nevis tikai specimenu vākšanu.

Viņš īpaši pievērsās putnu uzvedībai — migrācijai, dziedāšanai, ligzdošanai un ēdiena meklēšanai. Vaits bija viens no pirmajiem, kas, balstoties uz dziesmas un uzvedības atšķirībām, atdalīja līdzīgus putnu sugu pārus, piemēram, vītolu dzilnīti un meža dzilnīti vai ķīvi un citus mazos dziedātājus. Šāds uzsvars uz uzvedību un dzīves cikliem kļuva par paraugu modernākai ornitoloģijai un ekoloģijai.

Selbornas dabas vēsture

Vaits ir vislabāk pazīstams ar Selbornas dabas vēsturi un senlietām (The Natural History and Antiquities of Selborne, 1789). Grāmata nav parasts monogrāfisks darbs — tā ir krājums ar vēstulēm, kuras Vaits sūtīja Tomasam Pennantam (Thomas Pennant), tolaik vadošajam britu zoologam, un Dainesam Baringtonam (Daines Barrington), angļu advokātam un Karaliskās biedrības biedram. Šajās vēstulēs viņš detalizēti aprakstīja Selbornas apkārtnes putnus, dzīvniekus, augus, augsnes īpatnības, laika apstākļus un vietējās senišķības.

Grāmata kļuva par tūlītēju lasītāju mīluli — tā ir rakstīta saprotamā, nereti humora un cilvēcības piepildītā tonī, kas padarīja dabas vērojumus pieejamus plašai publikai. Daudzas no Vaita piezīmēm par vietējiem putniem, kukaiņiem, čaulām, tārpiem un citām parādībām joprojām ir vērtīgs avots gan vēsturiskai, gan bioloģiskai pētniecībai.

Ieguldījums, atzinība un mantojums

• Ekoloģijas un lauka dabas pētniecības pamats. Daudzi uzskata Vaitu par pirmo Anglijas ekologu un vienu no mūsdienu dabas aizsardzības pamatlicējiem, jo viņa darbi uzsvēra biotopu un organismu savstarpējās attiecības.
• Mācība par novērojumu nozīmi. Viņa pieeja — vērot, pierakstīt un salīdzināt datus ilgtermiņā — iedvesmoja vēlākas dabas pētnieku un amatieru paaudzes.
• Ilgstoša lasāmviela. Selbornas dabas vēsture ir pastāvīgi izdota kopš 1789. gada un tulkota vairākās valodās; tā tiek uzskatīta par klasisku dabas literatūras piemēru.
• Vieta Selbornā. Mūsdienās Selbornā saglabājusies Vaita māja un muzejs, kas veltīts viņa dzīvei un darbam, un kas piesaista gan dabas mīļotājus, gan zinātnes vēstures interesentus.

Gilberta Vaita darbs apliecina, cik svarīga ir pacietīga, precīza novērošana un vietējās dabas ilgtermiņa izpēte. Viņa pieeja — saprotama valoda, rūpīgi pieraksti un interešu savienošana ar ikdienas dzīvi — padarīja dabas zinātnes pieejamas plašām lasītāju auditorijām un atstāja noturīgu ietekmi uz ornitoloģiju, fenoloģiju un dabas literatūru.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Gilberts Vaits?

J: Kad viņš dzimis?

J: Ar ko viņš nodarbojās?

J: Kad viņš nomira?

J: Kur viņš dzīvoja?

J: Kāds zinātnieks viņš bija?

J: Kāds ir viņa mantojums?

Meklēt pēc burta