Goliāts — Bībeles filistiešu čempions no Gatas: stāsts un izmēri

Goliāts — Bībeles filistiešu čempions no Gatas: uzzini milža stāstu, apgalvotos izmērus (202–290 cm), Dāvida duelī uzvaru un vēsturisko kontekstu.

Goliāts (ebreju: גָּלְיָת,)) bija filistiešu karotājs, kas minēts Vecajā Derībā. Pēc Bībeles viņš bija Gātas pilsētas karotāju čempions un kļuva par vienu no pazīstamākajiem ienaidniekiem no izraēliešu sakāmvārdiem. Vārda izcelsme nav pilnīgi skaidra: tekstā minēts salīdzinājums ar grieķu nosaukumu Alyattes, taču lingvisti piedāvā vairākas hipotēzes par filistiešu vai tuvāko reģionu cēloņiem.

Goliāts tiek aprakstīts kā neparasti liels karotājs. Saskaņā ar Masoretes tekstu viņa augums bijis «seši elkoņi un solis», ko mūsdienās bieži pārrēķina aptuveni 2,9–3,0 m, taču citi teksta varianti (piemēram, Nāves jūras svītras un daļa Septuagintas manuskriptu) norāda «četri elkoņi un solis» — aptuveni 2,0–2,1 m. Goliāts tika aprakstīts kā labi bruņots karotājs: viņam bija ķivere, krūšu sargs, kāju aizsargi un liels šķēps, kas padarīja viņu par biedējošu pretinieku kaujas laukā.

Stāsts par Dāvidu un Goliātu

Bībeles stāsts — galvenokārt 1. Samuēla grāmatā — vēsta, ka Goliāts izaicināja izraēliešu karaspēku uz vieninieku duelēm, taču neviens no pieaugušajiem karavīriem neuzdrošinājās pret viņu cīnīties. Tad uz izsaukumu atbildēja jaunais Dāvids, kuram Bībeles vārdos bija «jauns vīrs» (tekstā parādās arī skaitlis, kuru dažās tradīcijās interpretē kā apmēram četrpadsmit gadu). Dāvids — kā skrupulozi minēts — bija prasmīgs slieku izmantošanā (visticamāk domāta slinga — akmeņu mešana ar singu), un viņš uzbruka bez smagās bruņas, tikai ar savu signatūras ieroču komplektu: slingu un dažkārt nozīmētu zobenu.

Stāsta kulminācijā Dāvids izmanto slingu un trāpa akmeni tieši Goliāta pierē — zem ķiveres —, kas izsita milzi un viņš nokrīt bezsamaņā. Pēc tam Dāvids pieiet klāt, izvelk pretinieka zobenu un nocērt viņam galvu. Redzot, kā jauns puisēns gūst uzvaru pār viņu čempionu, filistiešu karaspēks satrūkstas un atkāpjas.

Teksta varianti un izmēru aprēķini

• Masoretes tradīcija: «seši elkoņi un solis» — bieži pārrēķināts kā apm. 2,9–3,0 m, ja pieņem standarta elkoņa (kubita) garumu ~45–46 cm un sola (span) ~22–23 cm.
• Nāves jūras svītras un daži citi manuskripti: «četri elkoņi un solis» — aptuveni 2,0–2,1 m ar tiem pašiem pārrēķiniem, kas padara Goliātu ievērojami lielāku par vidējo cilvēku, bet daudz ticamāku no fizioloģiskā viedokļa.
• Iespējamā kļūda: daži pētnieki iesaka, ka garuma pretruna var būt radusies scribālā kļūdā vai priekšstata pieaugumā stāsta nodošanas gaitā — sākotnēji aprakstīts «četri elkoņi», vēlāk pārrakstīts kā «seši».

Arheoloģiskā un vēsturiskā piesaiste

Arheoloģija nav atradusi tieši Goliāta vai Dāvida ķermeņa materiālus, taču izrakumi pie Gātas (mūsdienu Tell es-Safi) un citviet Filistijas reģionā liecina par filistiešu kultūras ietekmi no Egejas un anataoliešu ietekmēm—viņi bija labi bruņots un organizēts pretinieks izraēliešiem tā laika reģionā. Filistiešu apraksti Bībelē atbilst reālām kaujas taktikām un ieročiem, kas izmantoti pirmā tūkstošgades p.m.ē. reģionā.

Signifikance un interpretācijas

Stāsts par Dāvidu un Goliātu ir kļuvis par spēcīgu kultūras simbolu: mazākais un šķietami vājākais uzvar pār spēcīgāko. Tiek komentētas gan reālistiskas, gan simboliskas lases — no politiskām un teoloģiskām interpretācijām līdz folkloras paraugam (čempionu duelī). Modernā valodā frāze «Dāvids un Goliāts» tiek lietota, lai aprakstītu situācijas, kurās mazākas puses pārvar ievērojamu varas vai resursu pārākumu.

Piezīmes par izmēru ticamību

Ja Goliāts būtu bijis pāri par 2,8–3,0 m, tas būtu ārkārtīgi reta fizioloģiska parādība — cilvēki ar tādu augumu parasti cieš no nopietnām veselības problēmām un nebūtu tik kustīgi kaujas laukā. Tāpēc daudzi pētnieki sliecas pie četru elkoņu varianta (~2,0–2,1 m) kā ticamākas vēsturiskās reālisma versijas, vienlaikus atzīstot, ka literārais teksta mērķis bija uzsvērt Goliāta pārspēku un Dāvida varonību.

Kopsavilkums: Goliāts ir gan vēsturiski kulturoloģisks personāžs, gan literārs tēls. Teksta varianti par viņa augumu — «seši elkoņi un solis» pret «četri elkoņi un solis» — nosaka atšķirīgas interpretācijas: no teju mitoloģiska milža līdz ļoti augstam, bet iespējamiem cilvēkam. Bībeles stāsts par Dāvidu un Goliātu joprojām iedvesmo kā piemērs nepārdzīvojamam varonim un negaidītai uzvarai pār pārspēku.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Goliāts?

J: Kāds bija Goliāta augums?

J: Kāds bija Goliāta cīņas stils?

J: Ar ko Goliāts izaicināja izraēliešu karotājus?

J: Kas beidzot atbildēja uz Goliāta izaicinājumu?

J: Kā Dāvids uzvarēja cīņā pret Goliātu?

J: Kā jutās filistiešu armija pēc Goliāta nogalināšanas?

Meklēt pēc burta