Gottholds Efraims Lessings (1729–1781) — vācu apgaismības dzejnieks un filozofs
Gottholds Efraims Lessings — vācu apgaismības dzejnieks un filozofs, kurš ietekmēja kritisko domu, reliģijas brīvību un modernu literatūru ar ceļojumiem un spilgtām idejām.
Gottholds Efraims Lessings (1729. gada 22. janvārī Kamencā (Saksijā) - 1781. gada 15. februārī Braunšveigā)) bija ievērojams vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vienas no svarīgākajām apgaismības figūrām Vācijā. Viņa darbii un kritiskās esejas būtiski ietekmēja vācu literatūras attīstību, teātra teoriju un estētikas domāšanu 18. gadsimtā.
Dzīve un izglītība
Lessings bija viens no divpadsmit bērniem. Viņa tēvs bija protestantu priesteris. Viņš mācījās vietējā skolā Kamencā un pēc tam saņēma stipendiju studijām Meisenes Augstākajā skolā. No 1746. līdz 1748. gadam viņš studēja medicīnu un teoloģiju Leipcigā. 1750. gadā Lessings pārcēlās uz Berlīni, kur viņš iepazinās ar Voltēru un iesaistījās izglītotu domu apritē. 1752. gadā viņš ieguva maģistra grādu Vitenbergas universitātē.
Pēc studijām Lessings daudz ceļoja pa Eiropu, turpināja pats izglītoties un darbojās kā žurnālists un kritiķis. 1755. gadā viņš uz laiku strādāja un dzīvoja Leipcigā, pēc tam atgriezās Berlīnē. Viņš strādāja kā reportieris un publicēja plašākas eseju sērijas par literatūru un mākslu.
Kariēra un nozīmīgākie posmi
No 1760. līdz 1765. gadam Lessings bija ģenerāļa sekretārs Breslavā (tagad Vroclava). Vēlāk viņš strādāja teātrī un kļuva par bibliotekāru — viņa bibliotekāra darbs notika galvenokārt Volfenbūtelē un Braunsvegā (viņam uzticēja dučiskās bibliotēkas uzdevumus), kas ļāva viņam padziļināti strādāt ar avotiem un rakstīt plašas kritiskas studijas.
1776. gadā Lessings apprecējās. Taču 1778. gadā viņa sieva nomira. Šie personiskie notikumi ietekmēja viņa vēlākās dzīves noskaņu un daiļradi. 1781. gadā Lessings nomira, atstājot bagātu un ietekmīgu literāro mantojumu.
Darbi, idejas un ietekme
Lessings bija daudzpusīgs autors — viņš rakstīja lugas, dramaturģisku kritiku, estētikas traktātus un filozofiskas esejas. Starp nozīmīgākajiem darbiem ir:
- Laokoon (Laokons) — eseja par mākslu robežām, kurā Lessings skaidro atšķirības starp vizuālajām mākslām un literārām formām, uzsverot, ka katrai mākslai ir savi izteiksmes līdzekļi un normas;
- Hamburgische Dramaturgie — kritisku rakstu sērija, kurā Lessings analizēja lugas, popularizēja Šekspīru Vācijā un kritizēja franču klasicisma stingrās normas;
- Emilia Galotti — traģēdija, kas ass kritikā vērsta pret absolūtas varas ļaunumu un aristokrātijas patvaļu;
- Nathan der Weise (Nātans gudrais) — lugā ar spēcīgu morālu vēstījumu Lessings aizstāvēja reliģisko toleranci, sapratni un cilvēcību, kas kļuva par vienu no viņa simboliskākajiem darbiem apgaismības ideju popularizēšanā.
Lessings uzsvēra racionālu diskusiju, pretstatot to dogmatismam un autoritārismam. Viņš strādāja pie teātra reformām (dabiskums, psiholoģiskais reālisms), popularizēja ārzemju autorus (it īpaši Šekspīru) un aicināja uz brīvāku literāro izteiksmi. Viņa estētiskās un kritiskās idejas bija nozīmīgas, lai Vācijā veidotos jauna nacionālā drāmas tradīcija.
Ar ko viņš ir nozīmīgs mūsdienās
Lessings tiek uzskatīts par vienu no vācu apgaismības vadošajām figūrām. Viņa darbi un idejas par toleranci, kritisko domu un mākslas autonomiju ietekmēja gan literatūras teoriju, gan filozofiju. Lugas, eseji un kritika joprojām tiek pētītas un iestudētas, jo tajās atrodami universāli jautājumi par cilvēka brīvību, tiesībām un ētisku rīcību.
Viņa racionālās, humānās un estētiskās nostādnes padarīja Lessingu par tiltu starp literāro mantojumu un apgaismības idejām, kas formēja mūsdienu Eiropas intelektuālo kultūru.

Gotholds E. Lessings
Darbi
| 1747 | Damon oder die wahre Freundschaft (Damons jeb patiesa draudzība) |
| 1748 | Der junge Gelehrte (Jaunais savants) |
|
| Der Misogyn |
|
| Die alte Jungfer (vecā jaunava) |
| 1749 | Die Juden (Ebreji) |
|
| Der Freigeist (Brīvais gars) |
| 1750 | Der Schatz (Dārgums) |
| 1755 | Miss Sara Sampson |
| 1759 | Fabeln (3 Bücher) (Pasakas, 3 grāmatas) |
|
| Fausts (Fragments) (Fausts, fragments) |
|
| Philotas |
| 1766 | Laokoon oder Über die Grenzen der Malerei und Poesie |
| 1767 | Minna fon Barnhelma |
|
| Hamburgische Dramaturgie (1767-1769) |
| 1772 | Emilia Galotti |
| 1777 | Johana Testaments |
|
| Über den Beweis des Geistes und der Kraft |
| 1778 | Pretsvītrojums |
| 1779 | Nathan der Weise |
| 1780 | Die Erziehung des Menschengeschlechts |
| 1781 | Die eheliche Liebe (Gedicht) |
|
| Ernst und Falk - Gespräche für Freimaurer |
Meklēt