Voltērs (1694–1778) — franču filozofs, rakstnieks un deists

Fransuā-Marī Arūē (pazīstams arī kā Voltērs, 21. novembris 1694 — 30. maijs 1778) bija franču filozofs, rakstnieks un viens no izcilākajiem Apgaismības laikmeta domātājiem. Viņa darbi un polemikas par brīvību, toleranci un zinātni būtiski ietekmēja Eiropas intelektuālo dzīvi 18. gadsimtā.

Dzīve un karjera

Voltērs dzimis Parīzē, bet bērnībā un jaunībā viņam bijas saiknes ar Puatū. Viņš ieguva izglītību un sāka rakstīt jau jauniņš, taču viņa kritiskās piezīmes pret valdību un sabiedrību dažkārt noveda pie konfliktiem: viņš īslaicīgi cieta ieslodzījumā Bastīlijā un vairākas reizes atradās konfliktā ar iestādēm. Laikā no 1726. līdz 1729. gadam Voltēram nācās doties trimdā — viņš dzīvoja trimdā Anglijā, kur ietekmējās no angļu domāšanas par politiku, reliģiju un zinātni. Tur viņš iepazinās ar Džona Loka idejām un apbrīnoja zinātnes sasniegumus, īpaši Īzaka Ņūtona darbu.

Voltērs bieži ceļoja, ilgi dzīvoja reģionā pie Ženēvas (Fernejas muiža) un uzturēja plašu korespondenci ar intelektuāļiem, karaļiem un valdniekiem (piem., ar Pēteru Lielo, Fridrihu II un Katrīnu II). Viņš prata izmantot satīru un tēlainību, lai kritizētu šķietami nevainojamas institūcijas un paražas.

Darbi un idejas

Voltērs bija ļoti ražīgs autors — viņš rakstīja pamfletus, eseju, lugu, dzeju un romānus. Daudzi viņa darbi vērsti pret Francijas varas struktūrām un baznīcu, aicinot uz reliģisko toleranci un pretstāvi fanātismam. Tajos pašos darbos Voltērs arī pauda uzskatu, ka sabiedrību vislabāk vada saprātīgi un stipri vadītāji, nevis tieša demokrātija, — viņš bieži atbalstīja ideju par apgaismotu, izglītotu karali, kurš īsteno reformas.

Viņa pazīstamākie darbi iekļauj gan filozofiskus traktātus, gan prozas darbus un satīru. Starp nozīmīgākajiem:

  • "Lettres philosophiques" (Filosofiskās vēstules) (1733/1734) — aplūko Anglijas politisko un sociālo iekārtu, slavē reliģisko toleranci;
  • "Zadig" (1747) — filozofisks stāsts par likteni un taisnīgumu;
  • "Candide" (1759) — satīrisks romāns, kas kritizē optimisma filozofijas pārmērības;
  • "Micromégas" — zinātniskās fantastikas elements, kas izmanto neredzētu perspektīvu, lai kritizētu cilvēku dabu.

Voltērs rakstīja arī daudz mazāku formu darbu — grāmatas, dzejoļus un lugas —, un viņa satīra un asprātība bieži lika viņam kļūt par strīdu centrālo figūru. Daudzi darbi bija vērsti pret institūcijām, kuras viņš uzskatīja par atpalikušām vai netaisnīgām; tas sākotnēji radīja nepatiku, bet, tuvojoties Franču revolūcijai, Voltēra domu ietekme pieauga.

Pārliecība, reliģija un mantojums

Voltērs bija kritisks attiecībā uz organizētām reliģijām, īpaši katoļu baznīcu, un viņa darbi bieži cīnījās pret reliģisku fanātismu un dogmām. Tomēr viņš neatteicās no ticības kā tādas — viņš ticēja Dievam, taču noraidīja ideju par dievu, kas personīgi iejaucas cilvēku dzīvēs tā, kā to attēlo kristietība. Šādu uzskatu kopumu parasti sauc par deismu.

Voltēra idejas par vārda brīvību, reliģisko toleranci, racionālu domāšanu un tiesiskumu palika ietekmīgas arī pēc viņa nāves. Kad Voltērs nomira Parīzē 83 gadu vecumā, viņa attiecības ar baznīcu bija sasniegušas punktu, kurā viņu sākotnēji atteicās apglabāt baznīcas kapsētā; tomēr revolūcijas gados viņa slava pieauga un vēlāk viņu atzina par nozīmīgu tautas domātāju — viņa vārds palicis kā simbols apgaismības idejām un cīņai pret fanātismu. Voltērs arī daudz rakstīja par cilvēkiem un vietām, kuras pazina, un uzskatāms par vienu no tiem, kuru darbiem bija liela ietekme uz modernās Eiropas domāšanu.

Voltēra mantojums ir daudzveidīgs: viņš ietekmēja filozofus, rakstniekus un reformatorus, iedrošināja diskusijas par cilvēktiesībām un valsts lomu sabiedrībā, un viņa satīra joprojām tiek lasīta un pētīta kā spēcīgs instruments pret dogmām un neziņu.

VoltaireZoom
Voltaire

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Voltērs?


A: Voltērs bija franču filozofs, dzimis 1694. gadā un miris Parīzē 1778. gadā.

J: Ko Voltērs tolaik domāja par Franciju?


A: Volteram tolaik nepatika Francija, jo viņš uzskatīja, ka tā ir vecmodīga.

J: Ko Voltērs domāja par baznīcu?


A: Viņam nepatika Baznīca, un viņš uzskatīja, ka cilvēkiem jāļauj ticēt tam, kam viņi vēlas.

Jautājums: Cik ilgi Voltērs dzīvoja trimdā Anglijā?


A: Viņš trimdā Anglijā nodzīvoja trīs gadus no 1726. līdz 1729. gadam.

J: Kādu filozofiju viņš studēja, tur dzīvojot?


A: Tur dzīvojot, viņš studēja Džona Loka filozofiju.

J: Kādam Dievam viņš ticēja?


A: Viņš ticēja Dievam, bet ne tādam, kas personīgi iesaistīts cilvēku dzīvē, ko sauc par deismu.

Jautājums: Kāpēc pēc nāves viņu nedrīkstēja apglabāt baznīcā?


A: Kad viņš nomira, viņu nedrīkstēja apglabāt baznīcā, jo viņš neticēja kristīgajam Dievam.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3