Vuks Karadžić (1787–1864) — serbu valodas reformētājs un vārdnīcas autors
Vuk Stefanović Karadžić (serbu alfabēts: (1787. gada 7. novembris - 1864. gada 7. februāris) bija serbu valodas kļūdu labotājs un aizsācējs. Viņš pirmais izveidoja serbu valodu tādu, kādā cilvēki runā šodien. Vuks lielā mērā mainīja tā laika serbu valodu, viņš vāca serbu ciema iedzīvotāju tautasdziesmas un bija pirmās serbu valodas vārdnīcas autors. Vuks Karadžičs ir ievērojamākā 19. gadsimta serbu literatūras personība.
Vuk Karadžičs dzimis ciematā Tršićā pie Ložnicas. Viņš izcēlās ar mērķtiecīgu darbu valodas vienkāršošanā un standarta veidošanā, balstoties uz runā lietoto dialektu (galvenokārt štokaviešu). Vuks ieviesa skaidru ortogrāfijas principu, kas balstīts uz fonētiku — būtiska ideja bija: raksti tā, kā runā, lasi tā, kā ir rakstīts. Šī pieeja ļāva padarīt rakstīto valodu pieejamāku plašākai sabiedrībai.
Darbs ar alfabētu un gramatiku
Viņš reformēja cirilicas burtu kopumu, atbrīvojot rakstību no liekiem un novecojušiem elementiem un pielāgojot to skanējumam serbu valodā. Šīs reformas padarīja ortogrāfiju loģiskāku un vieglāk apgūstamu. Vuk arī strādāja pie gramatikas jautājumiem, publicējot materiālus, kas popularizēja vienkāršotu, valodai dabisku rakstību un valodas lietojumu.
Folklores vākšana un vārdnīca
Karadžičs sistemātiski vācis un publicējis tautasdziesmas, sakāmvārdus, pasakas un mutvārdu literatūru no dažādiem reģioniem — viņa krājumi ir nozīmīgs avots par Dienvidslāvu kultūru un tradicionālo pasaules uztveri. Paralēli tam viņš sastādīja pirmās mūsdienu tipa serbu valodas vārdnīcas, kas sistematizēja leksiku un sniedza tekstu piemērus no dzīves valodas.
Sadarbība un pretestība
Vuks sadarbojās ar dažādiem Eiropas valodniekiem un intelektuāļiem, kas palīdzēja publicēt viņa darbus un paaugstināt to atpazīstamību ārpus dienvidslāvu aprindām. Tomēr viņa reformas saskārās ar pretestību no konservatīvākas literārās un baznīcas vides, kas aizstāvēja tradicionāro, literārajai valodai tuvāko formu. Galu galā Vuka pieeja izrādījās noturīga un kļuva par pamatu mūsdienu serbu literārajai valodai.
Mantojums
Vuk Karadžičs tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem Serbijas un dienvidslāvu kulturālās atdzimšanas līderiem 19. gadsimtā. Viņa darbi — vārdnīcas, folkloras krājumi un valodas reformu rezultāti — joprojām ir pamats valodas izpētei un literatūras vēsturei. Viņu piemin pieminekļi, muzeji un viņa vārds bieži tiek saistīts ar valodas un tautas kultūras saglabāšanu.
Galvenie Vuka Karadžiča ieguldījumi:
- mūsdienu serbu literārās valodas pamatprincipu izstrāde;
- fonētiskā ortogrāfijas principa ieviešana;
- plašu tautasdziesmu, stāstu un sakāmvārdu krājumu vākšana un publicēšana;
- pirmās plašākās serbu valodas vārdnīcas sastādīšana un izdošana;
- valodas reformu popularizēšana un starptautiska sadarbība ar citu Eiropas valodu pētniekiem.
Vuks Karadžičs
