Volts Vitmens (angļu: Walter "Walt" Whitman) (1819. gada 31. maijs — 1892. gada 26. marts) bija amerikāņu dzejnieks, esejists un žurnālists. Viņa rakstība un dzīvesprieks būtiski ietekmēja ASV literatūras attīstību 19. gadsimtā, un viņu bieži sauc par vienu no amerikāņu modernās dzejas pionieriem.
Biogrāfija
Vitmens dzimis Longailendas ciematā West Hills un uzauga darba ņēmēja ģimenē. Jaunībā strādāja tipogrāfijā, pasniedza skolā un vēlāk kļuva par redaktoru un žurnālistu. Viņš daudz ceļoja un darbojās dažādos amatkosmos, kas deva plašu pieredzi un ietekmi viņa literārajam darbam. 1860. gados Vitmens strādāja arī par brīvprātīgo medmāsu Amerikas Pilsoņu kara slimnīcās, kas atstāja dziļas pēdas viņa aprakstos par cilvēku ciešanām un cilvēcību.
"Zāles lapas"
Vitmena slavenākais dzejoļu krājums ir "Zāles lapas", kurš pirmoreiz tika izdots 1855. gadā par viņa paša līdzekļiem. Šis sākotnējais izdevums bija neliels, taču Vitmens turpināja grāmatu paplašināt un pārrakstīt — izdodot vairākas paplašinātas redakcijas līdz pat tā sauktajam "Deathbed" izdevumam 1891–1892. gados. "Zāles lapas" centrālās tēmas ir demokrātija, daba, ķermenis, indivīda brīvība un universāla vienotība; skaistā un brīvā rinda, katalogu un anaforu izmantošana, kā arī atklātais, sarunvalodīgais tonis kļuva par Vitmena raksturīgo stilu.
Jau sākotnējā posmā darbs izraisīja plašas diskusijas — daļa lasītāju un kritiķu slavēja viņa jauno, brīvo formu un tautas balsi, kamēr citi uzskatīja tekstu par nepieklājīgu. Kritiku pastiprināja arī atklāts seksualitātes motīvs dzejā; tomēr daudzi rakstnieki (piemēram, Emersons) atzina Vitmena nozīmību un atbalstīja viņa radošo drosmi.
Seksualitāte un attiecību jautājumi
Par Vitmena personisko dzīvi un seksuālo orientāciju ir daudz diskusiju. Daži pētnieki raksturo viņu kā biseksuālu, citi uzsver homoerotiskos motīvus un sauc viņu par homoseksuālu. Tomēr nav pilnīgas vienprātības par to, cik plaša bija viņa reālā seksuālā pieredze ar vīriešiem. No dzejas redzami spēcīgi sajūtu un tuvuma apraksti pret vīriešiem, kas mūsdienās tiek analizēti gan kā personiska izpausme, gan literārs paņēmiens.
Reliģiskās un filozofiskās ietekmes
Vitmena pasaules uzskati bija ietekmēti dažādi — viņš simpatizēja ar deisms domām, parādīja pantheisma un transcendentalisma ietekmes elementus, kā arī akcentēja universālu garīgumu, kas neierobežojas ar vienu konkrētu reliģiju. Viņš bieži izteica domu, ka neviena ticība nav būtiski pārāka par citām un ka daba ir svēta un dzīvinoša spēka izpausme.
Literārais mantojums
Vitmena ietekme uz literatūru ir plaša un ilgstoša. Viņa eksperimentālā forma un brīvā rinda iedvesmoja vēlākus dzejniekus visā pasaulē un palīdzēja pamatot modernās un laicīgās dzejas attīstību Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa darbi tiek plaši tulkoti, pētīti un iekļauti skolēnu un studentu programmās. Vitmena dzeja turpina raisīt diskusijas par nacionālo identitāti, brīvību, ķermeņa un dzimuma jautājumiem.
Nāve un piemiņa
Vitmens mira 1892. gada 26. martā. Viņa veselība bija pasliktinājusies ilgstošu slimību un traumu dēļ; daļēji tas saistīts ar insulta epizodēm un arī elpošanas ceļu problēmām, tostarp pneimonijas, kas laika gaitā viņa veselību akūti ietekmēja. Viņa kapsēta un dzimta mājas apmeklē tūkstošiem interesentu, un viņa darbi turpina iedvesmot gan lasītājus, gan literatūras pētniekus.
Volts Vitmens paliek kā spilgta figūra amerikāņu kultūrā — dzejnieks, kurš izaicināja formas normas, slavināja visas cilvēka izjūtas un centās runāt tieši ar plašu lasītāju auditoriju.
