Kas ir eseja? Definīcija, veidi un rakstīšanas mērķi
Uzzini, kas ir eseja — definīcija, galvenie veidi, rakstīšanas mērķi un praktiski padomi, kā izveidot pārdomātu, argumentētu un iedarbīgu tekstu.
Eseja ir rakstisks teksts. Tajā parasti ir izklāstīts tā autora personiskais viedoklis. Esejas definīcija ir neskaidra. Raksti un īsi stāsti var būt diezgan līdzīgi. Gandrīz visas mūsdienu esejas ir rakstītas prozā, bet par esejām ir dēvēti arī darbi dzejā (piemēram, Aleksandra Popa "Eseja par kritiku" un "Eseja par cilvēku"). Cilvēkus, kas raksta esejas, sauc par esejistiem.
Lielākā daļa eseju ir īsas. Tam tā nav jābūt. Džona Loka "Eseja par cilvēka sapratni" un Tomasa Maltusa "Eseja par iedzīvotāju skaita principu" ir garas esejas.
Esejai var būt visdažādākie mērķi. Piemēram, eseja var būt ļoti argumentēta, tajā var būt izklāstīti argumenti par un pret esejas jautājumu, lai sniegtu līdzsvarotu argumentu vai viedokli. Esejai jābūt būtiskai un jāsniedz daži jauni punkti par tēmām. Tai jābūt noderīgai lasītājiem.
Mērķi un funkcijas
Eseja var kalpot daudziem mērķiem. Galvenie no tiem ir:
- Informēt: sniegt skaidrojumu, faktus vai kontekstu par tēmu;
- Pārliecināt: argumentēt konkrētu pozīciju, izmantojot argumentus un pierādījumus;
- Analizēt un interpretēt: izpētīt idejas, tekstus vai fenomenu dziļāk;
- Reflektēt: izteikt personiskas pārdomas, atziņas vai emocionālu reakciju;
- Izklaidēt: radīt estētisku vērtību vai lasītāja interesi caur stāstījumu un valodu;
- Izglītot: mācīt lasītājam kritisku domāšanu vai jaunas pieejas problēmu risināšanai.
Veidi
Ir daudz eseju žanru. Izplatītākie:
- Argumentatīvā eseja — aizstāv kādu pozīciju, izmantojot loģiskus argumentus un pierādījumus;
- Analītiskā eseja — sadala tēmu daļās un pēta katru aspektu;
- Salīdzinošā eseja — salīdzina divas vai vairākas idejas, darbus vai autorus;
- Interpretatīvā eseja — skaidro literāru tekstu, mākslas darbu vai fenomenu;
- Personiskā (autobiogrāfiskā) eseja — kur autore vai autors dalās pieredzē un pārdomās;
- Kritiskā eseja — analizē un kritizē kultūras vai akadēmiskus darbus;
- Zinātniskā eseja — stingrāk strukturēta, balstīta uz avotiem un pētījumu datiem.
Struktūra un stils
Lai arī eseja var būt brīvāka formā nekā akadēmiskais raksts, tai parasti ir skaidra struktūra:
- Ievads: piesaista lasītāja uzmanību un izsaka tēzes vai galveno domu;
- Pamatteksts: loģiski sakārtoti rindkopu bloki ar argumentiem, piemēriem un pierādījumiem;
- Nobeigums: apkopojums, secinājumi un bieži vien aicinājums uz domāšanu vai rīcību.
Stils var būt formāls vai neformāls atkarībā no mērķa un auditorijas. Labai esejai raksturīga skaidra doma, kohēzija (plūstoši pārejas starp rindkopām), precīzs vārdu lietojums un piemēru izmantošana. Autora balss — personiskā piezīme vai atklājums — bieži padara eseju pievilcīgāku.
Praktiski padomi rakstīšanai
- Izvēlies skaidru tēzi: viena centrāla doma, ko centīsies pamatot vai izpētīt;
- Savāc materiālus: pierādījumi, citāti, piemēri — ja nepieciešams, atsauces;
- Izveido plānu: sadali argumentus loģiskās rindkopās;
- Raksti pirmo melnrakstu ātri: nebaidies no kļūdām — vēlāk varēsi labot;
- Pārbaudi argumentu loģiku: vai katrs apgalvojums atbalsta tēzi? Vai ir pretargumenti?
- Rediģē valodu: izslēdz liekvārdību, pārbaudi gramatiku un stilistiku;
- Saņem atsauksmes: ļauj kādam citam izlasīt eseju pirms nodošanas;
- Pielāgo auditorijai: mācību esejai būs cita struktūra un stils nekā žurnāla esejai.
Apjoms un garums
Esejas garums var būt ļoti atšķirīgs — no dažiem simtiem vārdu līdz grāmatas biezumam. Svarīgākais nav vārdu skaits, bet ideju skaidrība un to pamatotība. Skolā un universitātē bieži nosaka vārdus vai lappušu robežas; žurnālā vai personiskā blogā var būt lielāka brīvība.
Kāpēc lasīt un rakstīt esejas?
Rakstot eseju, attīsti kritisko domāšanu, spēju strukturēt domu un argumentēt. Lasot labas esejas, paplašinās redzesloks un rodas ierosmes savai domāšanai. Eseja ir elastīgs formāts — tā ļauj gan izteikt personisku balsi, gan piedāvāt stingrus argumentus, gan radīt literāru vērtību.
Veidi
- uz argumentiem balstīta pieeja. Argumentētā eseja ir kritisks rakstisks darbs, kura mērķis ir sniegt objektīvu viedokli par kādu tematu. Tā ir sašaurināta līdz vienai tēmai.
- disertācijas vadīta pieeja. Uz tēzi balstītā esejā tiek izvirzīta tēze, kas pamato konkrētu gadījumu.
- cēlonis un sekas,
- problēma un risinājums,
- salīdzinājums un kontrasts,
- apraksts,
- klasifikācija,
- analīze,
- argumenti un pierādījumi,
- procedūru secība,
- hronoloģiskā secībā.
Argumentatīvā eseja
Argumentētā eseja ir rakstīšanas žanrs, kurā skolēnam ir jāizpēta tēma, jāvāc, jāiegūst un jāizvērtē pierādījumi, kā arī kodolīgi jāizklāsta sava nostāja par attiecīgo tematu. Argumentētās esejas struktūru veido saskaņotība, loģiski argumenti, pierādījumu atbalsts un secinājumi. Daži argumentētās esejas tematu piemēri: "Vai poligāmija ir vai nav ļaunums?", "Vai ASV vēlēšanas vienmēr ir godīgas?".
Diplomdarba eseja
Tas ir esejas žanrs, kurā, izmantojot tēzes formulējumu, tiek izklāstīta kāda nostāja. Tēze ir viens vai vairāki teikumi, kas izsaka pētnieciskā darba vai esejas, piemēram, skaidrojošas esejas vai argumentatīvas esejas, galveno domu. Tajā tiek izteikts apgalvojums, tieši atbildot uz jautājumu. Tēze kalpo kā ceļvedis lasītājiem visas esejas garumā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir eseja?
A: Eseja ir rakstīts teksts, kas parasti ir rakstītāja personiskais viedoklis.
J: Kā tiek definēta eseja?
A: Esejas definīcija ir neskaidra.
J: Kas ir raksti un īsi stāsti salīdzinājumā ar eseju?
A: Raksti un īsi stāsti var būt diezgan līdzīgi esejām.
J: Kāda ir parastā mūsdienu esejas forma?
A: Mūsdienu esejas parastā forma ir proza.
J: Kā sauc cilvēkus, kas raksta esejas?
A: Cilvēkus, kas raksta esejas, sauc par esejistiem.
J: Vai esejas var būt garas?
A: Jā, esejas var būt garas. Daži garu eseju piemēri ir Džona Loka "Eseja par cilvēka saprašanu" un Tomasa Maltusa "Eseja par iedzīvotāju skaita principu".
J: Kāds var būt esejas mērķis?
A: Esejas mērķis var būt visdažādākais. Piemēram, eseja var būt ļoti argumentēta vai arī tajā var būt izklāstīti argumenti par un pret esejas jautājumu, lai sniegtu līdzsvarotu argumentu vai viedokli. Tai jābūt būtiskai un jāsniedz daži jauni punkti par tēmām, un tai jābūt noderīgai lasītājiem.
Meklēt