Oratorija
Oratorija ir skaņdarbs orķestrim, korim un solo dziedātājiem. Tajā parasti tiek stāstīts kāds Vecās Derības stāsts. Oratorija var būt aptuveni divas stundas gara - vesels koncerts. Tā drīzāk līdzinās operai, taču operu spēlē uz skatuves, tērpušies kostīmos, bet oratoriju dzied un atskaņo koncertzālē vai baznīcā. Oratorija, kā mēs to pazīstam, radās 18. gadsimtā. Vārdi parasti tika rakstīti komponista dzimtajā valodā, nevis itāļu valodā, kā tolaik lielākajā daļā operu.
Vārds "oratorija" jau pirms daudziem gadsimtiem tika lietots, lai apzīmētu Rietumeiropas baznīcās iestudētās muzikālās drāmas. Itālijā gan oratorijas, gan operas tika sacerētas 17. gadsimtā. Vācijā tādi komponisti kā Heinrihs Šutzs un vēlāk Johans Sebastians Bahs rakstīja pasijas, kurās stāstīja par krustā sišanas notikumiem. Parasti tās nesauc par oratorijām, taču tās ir līdzīgas.
Pirmais nozīmīgais oratoriju komponists bija Georgs Frīdrihs Hendelis. Hendelis, kurš dzimis Vācijā, bija kļuvis par angli. Hendelis bija sarakstījis daudz operu, bet 1732. gadā viņš sāka rakstīt oratorijas, un pavisam pēkšņi cilvēki sāka ļoti interesēties par oratorijām. Viņš izmantoja tādu pašu mūziku kā savās operās: darbs sākās ar uvertīru (orķestra ievadu), tad sekoja rečitatīvs (daļas, kas stāsta stāstu), ārijas (dziesmas solo dziedātājiem) un kori korim. Korim oratorijās bija ļoti liela nozīme: korim bija vairāk dziedāt nekā vairumā operu. Tas nozīmēja, ka kora biedrības kļuva ļoti populāras, un šī tradīcija izplatījās no Anglijas (kur dzīvoja Hendelis) uz citām Eiropas valstīm. Hendeļa slavenākā oratorija ir Mesija. Atšķirībā no vairuma citu viņa oratoriju stāsts nav no Vecās Derības. Tā stāsta par Jēzus dzimšanu, dzīvi un nāvi. Lielbritānijā Hendeļa Mesiju tradicionāli atskaņo Ziemassvētku laikā. Citas Hendeļa oratorijas ir: Debora, Sauls, Samsons, Jūda Makabejs un Salamans. Visas šīs oratorijas Hendelis komponēja pēc angļu valodas tekstiem.
19. gadsimtā oratorija bija ļoti populāra. Gadsimtu mijā Jozefs Haidns sarakstīja vienu no savām labākajām mūzikām divās oratorijās: Die Schöpfung ("Radīšana", 1798) un Die Jahreszeiten ("Gadalaiki", 1801). Mendelszons sarakstīja Svētā Pāvila, Ēlijas un Slavas himnu. Dvoržāks, Berliozs un Guno ir vieni no nozīmīgākajiem romantisma oratoriju komponistiem, un 20. gadsimtā slavenas oratorijas ir Elgara "Geroncija sapnis" (1900), Valtona "Belšezara mielasts" (1931) un Tipeta "Mūsu laika bērns" (1941).
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir oratorija?
A: Oratorija ir skaņdarbs orķestrim, korim un solo dziedātājiem, kas parasti stāsta kādu Vecās Derības stāstu. Tā ir līdzīga operai, bet to izpilda koncertzālē vai baznīcā, nevis uz skatuves ar kostīmiem.
J: Kad tika radīta oratorija?
A: Oratorija, kā mēs to pazīstam, tika radīta 18. gadsimtā.
J: Kādā valodā šajā laika posmā tika komponēta lielākā daļa operu?
A: Šajā laika posmā lielākā daļa operu tika komponētas itāļu valodā.
J: Kas bija pirmais nozīmīgais oratoriju komponists?
A: Pirmais nozīmīgais oratoriju komponists bija Georgs Frīdrihs Hendelis.
J: Kāds ir Hendeļa slavenākais darbs?
A: Hendeļa slavenākais darbs ir Mesija, kas stāsta par Jēzus dzimšanu, dzīvi un nāvi.
J: Kas ir daži citi komponisti, kuri 19. gadsimtā rakstīja populārus darbus?
A: Jozefs Haidns sarakstīja Die Schöpfung (Radīšana) (1798) un Die Jahreszeiten (Gadalaiki) (1801), Mendelszons sarakstīja Svētā Pāvila, Ēlijas un Slavas himnu, Dvoržaks, Berliozs un Gounods ir vieni no nozīmīgākajiem romantisma oratoriju komponistiem, Elgars sarakstīja Geroncija sapni (1900), Valtons uzrakstīja Belšezara svētkus (1931) un Tippets - mūsu laika bērni (1941).
