Sers Viljams Voltons OM (dzimis 1902. gada 29. martā Oldhemā, miris 1983. gada 8. martā Išiā, Itālijā) bija britu komponists un diriģents. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta vidus britu komponistiem, kuru vidū bija arī Bendžamins Britens un Maikls Tippets. Viņa mūzikai raksturīgi ļoti dzīvīgi ritmi, kas bieži vien ir džezveidīgi.

Biogrāfija un karjeras gaita

Voltons dzimis ģimenē ar ierobežotām muzikālām iespējām, taču agri sevi izrādīja kā komponists un pianists. Viņš lielā mērā bija pašmācīts, taču saņēma ievērojamu attīstības atbalstu no dzejnieces Edith Sitwell un citiem laikabiedriem, kas palīdzēja viņam pievērst uzmanību 1920. gados. No 1930. līdz 1950. gadiem Voltons izveidoja savu reputāciju ar virkni orķestra, koru un kamermūzikas darbu, kā arī kinomūziku. Viņš bieži vadīja pirmatskaņojumus un pats iesaistījās ierakstos, vēlāk kļūstot par atzītu diriģentu savas mūzikas interpretācijām.

Darbi un muzikālais stils

Voltona daiļradē saplūst tradicionālas melodikas un modernā ritma enerģija. Raksturīga ir bagāta orķestrācija, spēcīgs ritmiskais impulss un reizēm humora vai teātrālas ironijas elements. Viņa mūzika parasti saglabā tonalitātes sajūtu, tomēr izmanto mūsdienīgas harmoniskas krāsas un kontrastus. Bieži pieminētas iezīmes ir:

  • ritmiska dzīvīgums un enerģija;
  • krāsaina, blīva orķestrācija ar izteiksmīgiem tembriem;
  • savdabīga attiecība pret dzeju un teātri — sadarbības ar literātiem un režisoriem;
  • iespaidi no džezam tuvām ritmiskām figūrām un populārās mūzikas elementiem, kas reizēm parādās finālos vai solopartijās.

Izcili darbi

Voltons radīja daudzpusīgu mantojumu, kas ietver oratorijas, kora darbus, orķestra skaņdarbus, koncertus un kinomūziku. Starp plaši atpazīstamiem darbiem ir:

  • Façade — satīrisks, dzejas un mūzikas kopdarbs, kas deva pirmo plašo atpazīstamību;
  • Belshazzar's Feast — liels koriāls/orkestra darbs ar spēcīgu dramatisku un kolorītu izteiksmi;
  • koncertmūzika — tajā skaitā slaveni koncerti solo instrumentiem pret orķestri, kas demonstrē lirisku un virtuozu pusi viņa talanta;
  • simfoniskie darbi — bagāti un kontrastaini, tie apliecina Voltona orķestrālās domāšanas spēku;
  • kinomūzika — Voltons komponēja filmas mūziku, kas papildināja viņa reputāciju arī plašākā kultūras laukā.

Atzinība un mantojums

Par ieguldījumu mūzikā Voltons saņēma augstus apbalvojumus un titulus; viņa kunga (Sir) gods un OM liecina par oficiālu atzīšanu. Viņa darbi regulāri iekļaujas koncertprogrammās, un tie tiek plaši ierakstīti — gan oriģinālie ieraksti ar paša vadību, gan vēlākas interpretācijas ar izcilām orķestru un solistu izpildījumiem. Voltona mantojums ir īpaši nozīmīgs britu mūzikā: viņš palīdzēja veidot nacionālās tradīcijas, vienlaikus saglabājot modernu, individuālu skanējumu.

Personīgā dzīve un pēdējie gadi

Voltons daudzus gadus pavadīja starp Lielbritāniju un Dienvideiropu. Vēlākajos dzīves gados viņš izvēlējās dzīvot Itālijā, kur arī mira. Viņa personība un dzīvesveids — reizēm noslēgts, reizēm sabiedrisks — atstāja iespaidu uz viņa darba ritmu un radošo procesu.

Kur sākt, ja gribat iepazīt Voltona mūziku

Laba iepazīšanās vieta ir viņa vispopulārākie darbi: Façade un Belshazzar's Feast, kā arī viens no koncertiem vai simfoniskajiem skaņdarbiem. Ieraksti ar izcilu orķestrālo skanējumu sniedz labu priekšstatu par viņa krāsu un ritma bagātību. Koncertu programmās viņa mūzika bieži parādās kā spilgts britu mūzikas pārstāvis 20. gadsimta vidū.