Stīgu kvartets
Stīgu kvartets ir skaņdarbs četriem stīgu instrumentiem. Stīgu kvartets var nozīmēt arī četrus cilvēkus, kas spēlē skaņdarbu četriem stīgu instrumentiem. Četri stīgu kvarteta instrumenti gandrīz vienmēr ir 2 vijoles, 1 alts un 1 čells. Kontrabass netiek izmantots tāpēc, ka tas skanētu pārāk skaļi un smagi. Par ideālu tiek uzskatīts līdzsvars starp divām vijolēm, altu un čellu. Stīgu kvartets ir vispopulārākais kamermūzikas veids. Daudzi komponisti ir rakstījuši stīgu kvartetus.
Stīgu kvartetu rakstīšana aizsākās 18. gadsimtā. Itāļu komponisti, piemēram, Sammartīni (1698-1775), rakstīja mūziku divām vijolēm, altam un continuo. Kontinuo bija vai nu tikai klavesīns, vai arī klavesīns ar čellu. Pakāpeniski komponisti sāka izlaist klavesīnu. Čells bieži vien spēlēja to pašu, ko alts, bet vienu oktāvu zemāk.
Klasicismaperioda komponisti sāka rakstīt čella partijas, kurām bija sava identitāte. Jozefs Haidns (Joseph Haydn, 1732-1809) sarakstīja daudzus stīgu kvartetus, padarot to par ļoti populāru formu. Viņš pats teica, ka viņa op. 33 minētie kvartetu skaņdarbi ir "rakstīti jaunā un īpašā veidā". Visas četras daļas bija ļoti skaidras un individuālas. Vienmēr bija četras daļas: ātrā daļa, lēnā daļa, Menuets un Trio un ātrais Fināls. Haidns bieži muzicēja kvartetā kopā ar Volfgangu Amadeju Mocartu (1756-1791) un vēl diviem spēlētājiem. Mocarts arī sarakstīja daudzus stīgu kvartetus un dažus no tiem veltīja Haidnam. Trīs no vēlākajiem Mocarta skaņdarbiem tika rakstīti Prūsijas karalim, kurš labi spēlēja čellu, tāpēc Mocarts čellam lika spēlēt daudz sarežģītas mūzikas.
Ludviga van Bēthovena (1770-1827) laikā stīgu kvartetos katrs no četriem instrumentiem tika uzskatīts par nozīmīgu. Bēthovens sarakstīja 16 stīgu kvartetus. Īpaši slaveni kļuva vidējie, un vēlākie komponisti no tiem pārņēma idejas, piemēram, lēnās ievaddaļas, kā arī ideju menueta un trio vietā vienā no vidējām daļām ietvert ātru scherzo. Bēthovena pēdējie kvarteti ir ļoti skaisti, bet arī ļoti sarežģīti un dažkārt diezgan agresīvi. Bēthovens kļuva ļoti neapmierināts, jo viņš bija kurls un nevarēja dzirdēt savu mūziku, taču varēja to visu iztēloties savā galvā. Francs Šūberts (1797-1827) tos apbrīnoja un pats uzrakstīja vairākus stīgu kvartetus.
Romantisma periodā daudzi komponisti rakstīja stīgu kvartetus: Felikss Mendelszons (1809-1847), Roberts Šūmanis (1810-1856), Johanness Brāmss (1833-1897), Pjotrs Čaikovskis (1840-1893), Antonīns Dvoržāks (1841-1904) un daudzi citi. Daži no viņiem, tāpat kā Dvoržāks, savos kvartetos iekļāva savas valsts tautasdziesmas.
20. gadsimtā komponisti turpināja rakstīt stīgu kvartetus. Klods Debisī (Claude Debussy, 1862-1918) un Moriss Ravels (Maurice Ravel, 1875-1934) uzrakstīja pa vienam. Arnolds Šēnbergs savam pirmajam stīgu kvartetam pat pievienoja balsi. Bēla Bartoks (1881-1945) sarakstīja sešus stīgu kvartetus, kurus ir ļoti grūti spēlēt. Tajos ir ļoti aizraujoši ritmi, kas bieži nāk no viņa dzimtās ungāru tautas mūzikas, kā arī sarežģītas harmonijas. Dmitrijs Šostakovičs (1906-1975) sarakstīja piecpadsmit, bet Bendžamins Britens (1913-1976) - trīs.
Stīgu kvartetu grupas
Spēlējot stīgu kvartetā, ir ļoti patīkami. Ir daudz izcilu slavenu komponistu darbu, kā arī daži skaņdarbi, kas sarakstīti jaunajiem spēlētājiem, kuri vēl tikai mācās.
Ir profesionāli spēlētāji, kuri veido stīgu kvartetus un spēlē kopā daudzus gadus. 20. gadsimta sākumā Rozē kvartetu daudzi uzskatīja par labāko Eiropā. Vēlāk ļoti slavens kļuva Amadeus kvartets.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir stīgu kvartets?
A: Stīgu kvartets ir skaņdarbs četriem stīgu instrumentiem. Tas var apzīmēt arī četrus cilvēkus, kas šo skaņdarbu spēlē.
J: Kādi ir četri stīgu kvarteta instrumenti?
A: Četri stīgu kvarteta instrumenti parasti ir divas vijoles, alts un čells.
J: Kāpēc stīgu kvartetā neizmanto kontrabasu?
A: Kontrabasu neizmanto, jo tas skanētu pārāk skaļi un smagi salīdzinājumā ar pārējiem instrumentiem, izjaucot līdzsvaru starp tiem.
J: Kurš ir daudzu slavenu stīgu kvartetu autors?
A: Jozefs Haidns (1732-1809) sarakstīja daudzus slavenus stīgu kvartetus, kas šo kamermūzikas veidu padarīja ļoti populāru. Arī Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791) un Ludvigs van Bēthovens (1770-1827) sarakstīja daudz ievērojamu skaņdarbu šim žanram.
J: Kā komponisti rakstīja čellam klasicisma periodā?
A: Klasicisma periodā komponisti sāka rakstīt čellu partijas, kurām bija sava identitāte, nevis tikai spēlēt to, kas bija rakstīts altam, bet vienu oktāvu zemāk.
J: Kas bija daži romantisma laikmeta komponisti, kuri rakstīja stīgu instrumentiem?
A: Daži romantisma laikmeta komponisti, kas rakstīja skaņdarbus stīgu instrumentiem, ir Felikss Mendelszons (1809-1847), Roberts Šūmanis (1810-1856), Johanness Brāmss (1833-1897), Pjotrs Čaikovskis (1840-1893), Antonīns Dvoržāks (1841-1904).
J: Ko daži 20. gadsimta komponisti darīja ar saviem skaņdarbiem stīgām?
A: 20. gadsimtā daži komponisti, piemēram, Klods Debisī (Claude Debussy, 1862-1918) un Moriss Ravels (Maurice Ravel, 1875-1934), katrs uzrakstīja pa vienam darbam stīgām, bet Arnolds Šēnbergs savam pirmajam stīgu kvartetam pievienoja balsi. Bēlas Bartoka seši skaņdarbi bija ļoti grūti atskaņojami aizraujošu ungāru tautas mūzikas ritmu, kā arī sarežģītu harmoniju dēļ, savukārt Dmitrijs Šostakovičs komponēja piecpadsmit, bet Bendžamins Britens - trīs šādus skaņdarbus.
