Kontrabass ir plaši lietots apzīmējums lielam stīgu instrumentam. Citi termini, iespējams, ir precīzāki, piemēram, contrabass (angliski) vai upright bass. To izmanto orķestros, džeza grupās, rokmūzikas grupās, bluegrass mūzikā un dažās kantrī mūzikas grupās. Mūzikas ansambļos un grupās tas atskaņo zemas notis; džeza ansambļos šīs zemās notis bieži sauc par basa līniju. Kontrabass izskata un būves ziņā līdzinās mazākiem instrumentiem, piemēram, vijolei, altam un čellam.

Būve un materiāli

Kontrabass ir liels, akustisks stīgu instruments ar koka rezonanses korpusu, kaklu, skalu (fretless) un tiltiņu. Galvenās daļas ir korpuss, kakls, fingerboard (parasti no ebeni vai cita cieta koka), tiltiņš, saddle/tailpiece un skaņas stienis (soundpost) iekšpusē. Stīgas var būt no tērauda, sintētiska kodola vai vēsturiski — no dzīvnieku zarnām (gut). Atšķirīgos stīgu tipus izvēlas atkarībā no skanējuma, žanra un komforta.

Tuning, diapazons un varianti

Standarta orķestra kontrabasa cilpu (no zemākas uz augstāko) ir E1–A1–D2–G2 (E-A-D-G), kas nodrošina zemu, dziļu reģistru. Lai iegūtu vēl zemākas notis, izmanto C-ekstensions (paplašinājumu tiltiņā) vai pieccetturu instrumentus ar papildu zemāku stīgu (piemēram, B vai C). Kontrabasi sastopami dažādos izmēros — pieaugušajiem parasti lieto 3/4 izmēru, bet pastāv arī 4/4 (retāk) un daļēji izmēri bērniem (1/2, 1/4 u.c.).

Atskānēšanas paņēmieni

Galvenie spēles veidi ir:

  • Arco — spēlēšana ar vijoles loku (bagāts, ilgs skaņojums; izmanto klasiskajā mūzikā un solospēlē).
  • Pizzicato — stīgu pinušana ar pirkstiem (džeza un popmūzikā bieži nodrošina ritma daļu).
  • Slap un ritmiskās tehnikas — populāras rokmūzikā, rokenrolā un rockabilly; izmanto pirkstu sitienus pret stīgām un plaukstas nodarbības, lai iegūtu perkusīvu skaņu.

Ir divi galvenie loki: franču (ar garāku rokturi un citādu saķeri) un vācu (plašāks, īsāks rokturis) stila loki — izvēle ir atkarīga no skolotāja, reģiona un personīgajām preferencēm.

Notācija un transponēšana

Kontrabasa partijas daudzviet ir pierakstītas vienu oktāvu augstāk, nekā instruments skan faktiski — tas atvieglo lasīšanu vijoles atvasināto reģistru mehānismā. To ņem vērā gan izpildītāji, gan orķestra aranžētāji. Kontrabass izmanto basu (F) atslēgu, retāk — citu atslēgu kombinācijas atkarībā no partitūras prasībām.

Lomas dažādos mūzikas žanros

Kontrabass ir daļa gan ritma, gan harmoniskās bāzes:

  • Klasicisma un romantisma orķestros— nodrošina tiešo basa pīlāru, balstot harmoniju un ritmu.
  • Džeza ansambļos — bieži spēlē walking bass, improvizē un mijiedarbojas ar sitaminstrumentiem un solistiem.
  • Bluegrass, kantrī un rokmūzikā — kontrabass pilda ritma un bassezītu lomu, izmantojot pizzicato vai slap tehnikas.

Amplifikācija un moderna pielietošana

Lielā daļā mūzikas stilu, kur nepieciešams lielāks skaņas spiediens vai efektu daudzveidība, kontrabass var tikt aprīkots ar pastiprinātāju—izmanto mikrofonus vai pastāvīgus pikapus (uzstādītus pie tilta vai zem tiltiņa). Elektroniskā apstrāde, efekti un DI-kastītes ļauj ērti ievietot kontrabasa skaņu mūzikas miksā kopā ar citiem instrumentiem.

Praktiskās rūpes un uzturēšana

Kontrabass ir jūtīgs pret temperatūras un mitruma svārstībām — nepieciešama regulāra kopšana, stīgu nomaiņa un regulējumi (tiltiņa, skaņas stienis). Lielus remontdarbus, piemēram, skaņas stieņa pozīcijas vai plaisu labošanas, parasti veic būvmeistari (lutnisti). Lai novērstu 'wolf tone' (šūpojoša nepatīkama frekvence), izmanto specializētas ierīces vai lutnista regulējumus.

Mācīšanās un tehnikas attīstīšana

Kontrabass prasa labu pozas apziņu — instrumenta augstums, endpina garums un sēdēšanas/stāvēšanas tehnika ietekmē spēles ērtumu un tehniku. Parasti sāk ar pizzicato, vēlāk apgūst arco tehnikas un pozīciju maiņu (piem., Simandl metode klasiskajai tehnikai, thumb position — augstākām pozīcijām). Regulāra nodarbība ar skolotāju paātrina progresu un nodrošina pareizu pirkstu tehniku.

Slaveni spēlētāji (īstais vārdu piemērs)

Kontrabass solo un ansambļa izpildē izcēlušies daudzi spēlētāji — džeza jomā piemēri ir Ray Brown, Charles Mingus un Paul Chambers; klasiskajā un solo repertuārā — Gary Karr, Edgar Meyer. Mūsdienu mūzikā kontrabass tiek plaši izmantots arī fūzijā, kinomūzikā un eksperimentālajā mūzikā.

Kontrabass ir daudzpusīgs instruments ar bagātu vēsturi un plašu pielietojumu. Sākot no orķestra zelta pamatiem līdz improvizētai džeza basa līnijai vai akustiskai rokmūzikas pamatnei — šis instruments sniedz biezumu, dziļumu un ritmisku stabilitāti dažādos mūzikas kontekstos.