Dubultas apstāšanās (double stop) stīgu instrumentiem — definīcija un tehnika

Uzzini dubulto apstāšanos stīgu instrumentiem — definīcija, tehnika, vingrinājumi un praktiski padomi vijolei, altam un čellam, lai pārliecinoši spēlētu dubultas notis.

Dubultā apstāšanās (angļu: double stop) ir divu notu vienlaicīga atskaņošana uz stīgu instrumenta ar loku, velkot loku pāri divām stīgām vienlaikus. Bieži tas nozīmē arī abu notju „apstādināšanu” ar kreisās rokas pirkstiem — pa vienam pirkstam uz katras no divām spēlētajām stīgām — tādējādi abas notis skan patstāvīgi. Dubultā apstāšanās var būt ar vienu vai vairākām atklātām stīgām (bez pirksta slēgšanas), kā arī ar abām nospiestām stīgām.

Tehnika un izaicinājumi

Uz tādiem instrumentiem kā vijole parasti spēlē vienu noti, tāpēc dubultā apstāšanās prasa papildu prasmi. Galvenie tehniskie aspekti ir:

• Bow angle (loka leņķis): tiltiņš ir izliekts tā, lai loku varētu velt pāri vienai stīgai bez nejaušas trāpīšanas citām. Lai spēlētu divas stīgas vienlaikus, lokam jābūt nedaudz slīpam un ar pareizu kontaktpunktu.
• Bow pressure un contact point: jāpielāgo spiediens un vieta, kur loka saskaras ar stīgām, lai abas notis skanētu vienmērīgi un ar pareizu toni.
• Kreisās rokas intonācija: nospiest divas stīgas precīzi pareizā attālumā ir sarežģītāk nekā vienu; īpaši grūti ir tuvākas intervālu kombinācijas (tīras oktāves, trešdes, sestdes).
• Shifts un pirkstu koordinācija: ja viena vai abas notis jāmaina šķērsām pozīcijām, nepieciešama precīza koordinācija un bieži pirkstu aizvietošana (finger substitution).
• Arhitektoniskais ierobežojums: ķermeņa un tiltiņa izliekums nozīmē, ka trīs vai četras notis vienlaikus uz vijoles vai altvijoles noturēt ilgi praktiski nav iespējams — parasti tās tiek atskaņotas kā ātrs arpežs vai kā secīga uzbūve.

Trīskāršas un četrkāršas apstāšanās

Dažreiz partijas prasa trīskāršu vai četrkāršu apstāšanos (vairākkārtējas apstāšanās). Uz vijoles vai altvijoles, ņemot vērā tiltiņa izliekumu, ilgstoši skanēt trīs vai četras notis vienlaikus nav iespējams — parasti tās tiek atskaņotas kā ātrs rullis: vispirms tiek nospēlētas divas stīgas, kam ļauj skanēt, un tad ātri tiek nospēlētas pārējās divas, radot harmonisku iespaidu. Cello un kontrabasa tehniski rīkojas tāpat, taču dažreiz, pateicoties stīgu un loka variācijām, iespējams ilgāk uzturēt vairāk notu vienlaikus.

Vēsture un stilistiska lietojuma piemēri

Dubultā apstāšanās ir izmantota dažādos mūzikas vēstures posmos. Renesanses laikmeta mūzikā daudzkārtēja apstāšanās vijolē bija izplatīta. Baroka komponisti, piemēram, Johans Sebastians Bahs Vācijā vai Arkandželo Korelli Itālijā, rakstot solo stīgu instrumentiem, bieži pieprasīja dubultu apstāšanos, jo tā bagātināja harmonisko tekstūru. To daudz izmanto arī romantisma perioda komponistu, piemēram, Nikolo Paganīni, virtuozajā mūzikā.

Folkmūzikā un tautas vijolē atklātie dubultie "droni" (ilgstošs atbalss uz atklātas stīgas) ir bieži sastopami un piešķir melodijai ritmisku un harmonisku pamatu. Orķestrāru rakstos dubultos var bieži sadalīt (divisi), lai nodrošinātu skaidrāku tembru vai atvieglotu izpildījumu.

Notācija un interpretācija

Notācijā dubultā apstāšanās tiek attēlota ar divām vienas ritmiskas vērtības notīm, kurām bieži ir norādīti kreisās rokas pirkstu numuri. Dažreiz izpildītājam tiek dotas alternatīvas pirkstu kombinācijas vai norādes par loku sadalījumu (piem., "arco", "marcato", "legato"). Orķestra partitūrā komponists var norādīt, ka partiju var dalīt starp balsīm (divisi), ja izpilde uz viena instrumenta ir pārlieku grūta vai tehniski neiespējama.

Praktiski vingrinājumi un padomi

Lai attīstītu dubultās apstāšanās prasmi, noder šādi vingrinājumi un pieeja:

• Sāciet ar atklātām stīgām un vienkāršiem intervāliem (oktāves, kvintes), lai pierastu pie loka leņķa un spiediena.
• Vingriniet intonāciju ar droniem — nospēlējiet vienu atklātu stīgu kā atsperes punktu un pievienojiet nospiestu noti uz blakus stīgas, līdz tā precīzi sakrīt.
• Strukturētas skalas trešās un sestās intervālos — lēni, uzmanīgi kontrolējot kreisās rokas pirkstu attālumu un spriedzi.
• Vingrinājiet loku sadalījumu: spēlējiet vienmērīgi abu stīgu skaņas, eksperimentējot ar loka kontaktpunktu (tuvāk vai tālāk no tiltiņa) un spiedienu.
• Padarbiniet pirkstu substitūcijas un gludas pārejas (shifts) praksē, it īpaši, ja nepieciešams mainīt vienu no divām notīm bez pārtraukuma.
• Izmantojiet lēnu tempu un metronomu; pēc tam pakāpeniski palieliniet ātrumu, saglabājot tīru intonāciju un vienmērīgu loku.

Praktiskais konteksts

Dubultā apstāšanās ir neatņemama daļa no daudzām solo, kamermūzikas un orķestra partijām. Tā bagātina harmonisko tekstūru un ļauj vienam izpildītājam panākt plašāku skanējumu. Tomēr izvēle spēlēt dubulto apstāšanos vai lūgt, lai partija tiktu sadalīta, bieži ir atkarīga no instrumenta iespējamībām, izpildītāja tehnikas un muzikālās interpretācijas.

Īsāk sakot, dubultā apstāšanās apvieno tehnisku precizitāti un muzikālu izteiksmi — tā ir vērtīga tehnika, kuru var apgūt ar sistemātisku vingrināšanu un uzmanīgu intonācijas, loka vadības un kreisās rokas koordinācijas pilnveidošanu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dubultā apstāšanās?

J: Vai ir grūti spēlēt divas atklātas stīgas vienlaicīgi?

J: Kas ir vairākkārtēja apstāšanās?

Jautājums: Kad bieži tika lietota daudzkārtēja apstāšanās?

J: Kas bija daži komponisti, kuri savā mūzikā bieži pieprasīja dubultu apstāšanos?

Meklēt pēc burta