Renesanses mūzika
Renesanses mūzika ir Eiropas mūzika, kas tapusi no aptuveni 1400. līdz 1400. gadam. 1600. Šo laika posmu dēvē par renesansi, kas nozīmē "atdzimšana". Renesanse ir starp viduslaikiem un baroka laikiem.
Mūzikas sadalīšana laika sekcijās nenozīmē, ka notika ātra tipa maiņa. Mūzika mainījās lēni, un agrīnā renesanses mūzika bija līdzīga viduslaiku mūzikai. Lēnām mūzikas autori sāka izmēģināt jaunas idejas. Daudz viduslaiku baznīcas mūzikas bija kļuvusi ļoti cieta, ar daudziem noteikumiem par ritmiem un notu sadursmēm, lai radītu disonanses. Daudzi renesanses komponisti rakstīja gludāku un maigāku mūziku. Mūzika joprojām bija polifoniska, un katrai balsij bija sava melodijas daļa. Mūzika sāka kļūt mazāk modāla un vairāk tonāla. Līdz baroka perioda sākumam komponisti izmantoja duro un moll toņu sistēmu, līdzīgi kā mēs to darām šodien.
Vokālā mūzika
Komponisti sarakstīja daudzas mesas un motetes. 16. gadsimtā radās arī madrigals - laicīgas (nevis reliģiskas) dziesmas, kas bieži vien bija par mīlestību. Madrigalu radīja Itālijā, un no 1580. gadiem tas uz īsu brīdi kļuva ļoti populārs Anglijā. Bija arī daudz citu laicīgu dziesmu, piemēram, šansons, kanzonete un villanelle. Dziesmas bieži vien pavadīja lute. Renesanses laikmetā mūzika bija būtiska pilsoniskās, reliģiskās un galma dzīves sastāvdaļa. Bagātīgā ideju apmaiņa Eiropā, kā arī politiskie, ekonomiskie un reliģiskie notikumi laika posmā no 1400. līdz 1600. gadam izraisīja būtiskas izmaiņas komponēšanas stilos, mūzikas izplatīšanas metodēs, jaunos mūzikas žanros un mūzikas instrumentu attīstībā. Agrīnās renesanses laikmeta nozīmīgākā mūzika tika komponēta baznīcas vajadzībām - polifonās (no vairākām vienlaicīgām melodijām sastāvošas) mesas un motetes latīņu valodā nozīmīgām baznīcām un galma kapelām. Tomēr līdz 16. gadsimta beigām mecenātisms bija sadalīts starp daudzām jomām: katoļu baznīca, protestantu baznīcas un tiesas, turīgi amatieri un mūzikas drukāšana - visi bija komponistu ienākumu avoti.
Mūzikas drukāšana
Vēl viens ļoti svarīgs atklājums šajā laikā bija mūzikas iespiešana. Mūzikas iespiešana sākās Itālijā 16. gadsimta vidū.
Renesanses komponisti
15. gadsimta sākumā pastāvēja komponistu grupa, kas tagad pazīstama kā Burgundijas skola (no Burgundijas). Slavenākais no tiem bija Gijoms Dufē. Viņu mūzika nedaudz atgādināja viduslaiku mūziku.15. gadsimta beigās bija izveidojies polifoniskās garīgās mūzikas stils, kas bija dzirdams Johannesa Okehema un Jēkaba Obrehta mesās. Okehems pat sacerēja vienu skaņdarbu, kurā visas daļas attīstījās no vienas idejas, kas tika izmantota kā kanons.
16. gadsimtā komponisti sāka rakstīt mūziku ar skaidru ritmu un regulāru pulsu. To vidū bija Žozkins de Prē un citi franču- flāmu skolas pārstāvji. Bija arī romiešu skola, kurai piederēja slavenais itālis Džovanni da Palestrina. Viņa polifonijas rakstīšanas veids daudzus gadsimtus bija šī stila paraugs. Mūzikas studentiem joprojām ir jāmācās "Palestrīnas tehnika" (kā komponēt Palestrīnas stilā). Lai gan šī laika baznīcas mūzika galvenokārt ir polifoniska, tajā ir arī homofoniski fragmenti, kuros balsis kopā dzied vienus un tos pašus vārdus. Tas palīdz padarīt svarīgus vārdus patiešām skaidrus.
Venēcijā, no aptuveni 1534 līdz aptuveni 1600. gadam attīstījās polikora stils. Kori bija sadalīti, dziedāja no dažādām baznīcas daļām, bieži vien no galerijām. Šī grandiozā mūzika skaisti skanēja lielās baznīcās, piemēram, San Marco di Venezia bazilikā. Šos komponistus bieži dēvē par "Venēcijas skolu". Šāda veida mūziku rakstīja Andrea Gabrieli un vēlāk viņa brāļadēls Džovanni Gabrieli, bet vēlāk Klaudio Monteverdi, kurš sāka renesanses laikmetā un dzīvoja baroka laikmetā.
Renesanses perioda beigas
Ap 1600. gadu notika pāreja uz baroka mūzikas stilu. Šajā laikā tika izgudrota opera. Tam bija nepieciešams jauns komponēšanas stils. Komponists Monteverdi rakstīja renesanses stilā līdz aptuveni 1600-1650. gadam, kad viņš pārgāja uz baroka stilu.
| · v · t · e Mūzika | |||||
| Mūzikas vēsture un |
| ||||
|
| ||||
|
| ||||
| Izglītība un studijas |
| ||||
| Ražošana |
| ||||
| Kultūras un |
| ||||
| Pēc suverēnas valsts |
| ||||
| Saraksti |
| ||||
| Saistītie raksti |
| ||||
| |||||
Jautājumi un atbildes
J: Kādu laika periodu dēvē par renesansi?
A: Renesanse ir Eiropas mūzikas posms, kas radies aptuveni no 1400. līdz 1600. gadam.
J: Kā šajā laikā mainījās mūzika?
A: Mūzika mainījās lēni, un agrīnā renesanses mūzika bija līdzīga viduslaiku mūzikai. Mūzikas autori lēnām sāka izmēģināt jaunas idejas, rakstot gludākus un maigākus skaņdarbus, kas joprojām bija polifoniski, kur katrai balsij bija sava melodijas daļa. Mūzika sāka kļūt mazāk modāla un vairāk tonāla.
J: Ko nozīmē vārds "renesanse"?
A: Vārds "renesanse" nozīmē "atdzimšana".
J: Kā skanēja viduslaiku baznīcas mūzika?
A: Daudz viduslaiku baznīcas mūzikas bija kļuvusi ļoti smaga, ar daudziem noteikumiem par ritmiem un notu sadursmēm, kas radīja disonanses.
J: Kāda veida sistēmu komponisti izmantoja baroka perioda sākumā?
A.: Baroka laikmeta sākumā komponisti izmantoja duro un moll taustiņu sistēmu, līdzīgi kā mēs to darām šodien.
J: Kā renesanses sākuma mūzika atšķīrās no viduslaiku mūzikas?
A: Agrīnās renesanses mūzika daudzējādā ziņā bija līdzīga viduslaiku mūzikai.
