Motets — baznīcas a cappella koru skaņdarbs: definīcija un vēsture
Uzzini, kas ir motets — baznīcas a cappella kora skaņdarbs: definīcija, vēsture no viduslaikiem līdz romantismam un slaveni komponisti (Machaut, Palestrina, Bach, Bruckner).
Kas ir motets
Motets parasti ir liturģisks kora skaņdarbs, rakstīts galvenokārt balss izpildījumam bez instrumentu pavadījuma (a cappella), lai gan vēsturē reizēm lietoja arī instrumentu dubultošanu vai atsevišķus instrumentus. Teksti bieži vien ir reliģiski — lūgšanas, psalmi vai citi Bībeles fragmenti — un tradicionāli tie ir latīņu valodā. Ja anglikāņu baznīcā teksts ir angļu valodā, līdzīgus kora skaņdarbus parasti sauc par anthemiem; savukārt himnu bieži dzied visa draudze.
Moteta raksturīgās iezīmes
- Parasti polifoniska tekstūra — vairāk neatkarīgu melodiju (balsis) vienlaikus.
- Teksta relīģiskā pieeja: liturģiskas vai bibliskas tēmas, mozaīkveidīgi tekstu slāņi dažkārt ar vairākām valodām viduslaiku motetos.
- Bieži izmantots cantus firmus (piem., gregoriāņu dziedājums) kā zemāka balss melodija (tenors), virs kuras attīstās citas balsis.
- Izturīgs a cappella mantojums, taču vēsturiskā praksē instruments var dubultot balsis (colla parte) vai pavadīt daļēji.
Vēsture — viduslaiki
Moteti tiek rakstīti jau kopš viduslaikiem. Viduslaiku motetes bieži bija pēc formas un ritma ļoti sarežģītas: viena balsu līmeņa pamatā varēja būt atkārtota clausula vai cantus firmus, bet virs tās atradās motetus un triplum ar neatkarīgiem tekstiem un ritmiem. Ritmu bieži organizēja tā dēvētie ritmiskie modi vai isoritmiskais princips, un tekstos reizēm mijās latīņu liturģija ar pasaulīgiem vai tautas teksta fragmentiem. Gijoms de Mako (Guillaume de Machaut, 1300–1377) ir viens no svarīgākajiem viduslaiku komponistiem, kas rakstīja motetes un atstāja nozīmīgu ietekmi uz Ars Nova stilu.
Renesanses laikmets
Renesanses motetes parasti bija plaši polifoniskas un rakstītas daudzbalsīgai jauktam korim (soprāns, alts, tenors, bass). Svarīgas iezīmes bija imitācija (melodiska frāze pāriet starp balsīm), briedums harmonijā un mērens teksta izskaidrojošs muzikālais izteiksmes līmenis. Daudzi renesanses komponisti rakstīja motetes kā neatņemamu dievkalpojuma daļu vai kā neatkarīgas garīgas kompozīcijas. Starp slavenākajiem šī laikmeta meistariem bija Džovanni da Palestrina (1525–1594), kura darbi bieži tiek uzskatīti par idealizētu pretpunktisko kompozīcijas piemēru.
Baroks
Baroka laikmetā motets attīstījās paralēli stilam, kur dominēja emocionāls izteiksmes līmenis, kontrasts un instrumentālas pavadības lietošana. Viens no svarīgākajiem šī perioda komponistiem, kas rakstīja kora darbus, bija Heinrihs Šics (Heinrich Schütz, 1585–1672); viņa "Cantiones Sacrae" (latīniski izpildāmas svētas dziesmas) liecina par baroka kontrastējošo un dramatisko pieeju. Johans Sebastians Bahs (1685–1750) uzrakstīja dažus motetus (no kuriem seši bieži tiek minēti kā galvenie), kas parāda gan a cappella tradīciju, gan instrumentālu pavadījumu iespējamību — vēsturiskie izpildījumi liecina, ka dažos gadījumos instrumenti dubultoja vai papildināja balsis. Daži Bach moteti izmanto divu koru vai vairāk balss grupējumu, radot plašu, daudzbalsīgu skaņpili (piem., darbos, kuros koris sadalās astoņās daļās).
Klasicisms un romantisms
Klasicisma periodā motets saglabāja liturģisku un kamertiesisku formu, bet stilistiski tas bieži bija lakoniskāks nekā baroks. Par vienu no slavenākajiem klasicisma motetiem tiek uzskatīts Mocarta Ave Verum Corpus — neliels, majestātisks euharistijas teksts, kas bieži tiek iekļauts gan dievkalpojumos, gan koncertos.
Romantisma periodā (19. gadsimtā) komponisti meklēja ekspresīvākas harmonijas un plašāku emocionālo skalas lietojumu. Antons Brukners (1824–1896) sarakstīja vairākus motetus, kuros apvienojas bagāta harmonija, dievišķa ievirze un kora dramatika; šie darbi līdz šai dienai tiek plaši izpildīti gan liturģiski, gan koncertos.
20. un 21. gadsimts
Moteta tradīcija nepazuda — to turpināja un pārveidoja daudzi 20. un 21. gadsimta komponisti. Mūsdienu moteti var izmantot neklasiskus harmoniskos risinājumus, instrumentālas kombinācijas, modernu ritmiku un dažādas valodas. Starp 20. gadsimta autoriem ir atrodami piemēri ar ļoti dažādu pieeju, tostarp tradicionālā formā balstīti darbi un eksperimentālas kora kompozīcijas.
Praktiskā izpilde
Moteti izpilda kora ansambļi dažādās konfigurācijās — no maziem zēnu vai sieviešu koriem līdz lieliem jauktajiem koriem un vairāku koru (concertato) izpildījumiem. Repertuārs aptver īsas liturģiskas daļas līdz garām, daudzdaļīgām kompozīcijām. Izpildījumā svarīga ir teksta artikulācija, balss līdzsvars un stila izpratne — piemēram, renesanses motetos jādod prioritāte vienmērīgai polifonijai, bet baroka motetos — dramatiskai teksta interpretācijai.
Kopsavilkums
Motets ir daudzveidīgs un vēsturiski bagāts žanrs — sākot no viduslaiku daudzvalodu un ritmiski sarežģītajiem darbiem, turpinot ar renesanses perfektu polifoniju, baroka emocionālo izteiksmi un romantisma harmonisko bagātību, līdz pat mūsdienu radošajām pārrakstībām. Tas joprojām ir būtiska kora mūzikas sastāvdaļa gan liturģiskajā praksē, gan koncertos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir motets?
A: Motets ir baznīcas dievkalpojuma skaņdarbs, ko dzied koris, neizmantojot nekādus instrumentus. Vārdi parasti ir latīņu valodā, bet, ja anglikāņu baznīcai vārdi ir rakstīti angļu valodā, to sauc par himnu.
J: Kad cilvēki sāka rakstīt motetes?
A: Motetes cilvēki ir rakstījuši jau kopš viduslaikiem.
J: Kāda bija viduslaiku motetu struktūra?
A.: Viduslaiku motetiem bieži vien bija ļoti sarežģīts ritms, kad tenoram bija melodija, kas varēja būt tautas melodija, un divām balsīm bija diezgan sarežģīts pavadījums.
J: Kurš bija viens no slavenākajiem viduslaiku komponistiem, kas rakstīja motetes?
A: Viens no slavenākajiem viduslaiku komponistiem, kas rakstīja motetes, bija Gijoms de Mako (Guillaume de Machaut, 1300-1377).
J: Kāda bija renesanses moteta struktūra?
A: Renesanses motetes parasti bija polifoniskas, tas nozīmē, ka dažādas balsis, piemēram, soprāns, alts, tenors un bass, dziedāja dažādas melodijas daļas vienlaikus, padarot tās ļoti skaistas, bet diezgan sarežģītas klausīšanai.
J: Kurš bija viens no slavenākajiem baroka laika komponistiem, kas rakstīja motetes?
A: Heinrihs Šics (Heinrich Schütz, 1585-1672) bija viens no slavenākajiem baroka laikmeta komponistiem, kurš rakstīja motetes, ko viņš sauca par "Cantiones Sacrae" (kas nozīmē "svētās dziesmas").
J: Kas komponēja Ave Verum Corpus klasicisma periodā?
A: Mocarts komponēja Ave Verum Corpus klasicisma laikā.
Meklēt