Johannes Ockeghem
Johanness Okehems (dzimis Senžiselēnā, netālu no Monsa, Beļģijā, ap 1410. gadu; miris Tūrā, Francijā, 1497. gada 6. februārī) bija slavenākais 15. gadsimta pēdējās puses franču-flāmuļu skolas (no apvidus, kas tagad atrodas Beļģijas teritorijā) komponists, un bieži tiek uzskatīts par nozīmīgāko komponistu starp Dufeju un Žozkinu des Prē. Viņš bija izcils kordiriģents un skolotājs. Lielāko dzīves daļu viņš pavadīja, strādājot Francijas karaļa galmā.
Dzīve
Vārds Ockeghem senos dokumentos ir sastopams dažādos locījumos. Viņš gandrīz noteikti ir dzimis Sendzislēna pilsētā. Viņa dzimtā valoda, iespējams, bija franču.
Tāpat kā daudzi šī perioda komponisti, viņš sāka apgūt mūziku, dziedādams baznīcas korī, iespējams, Sendziselēnā un pēc tam Monsā.
Viņa pirmais nozīmīgais darbs bija darbs Burbonu hercoga Kārļa I ģimenē Moulins (Francija). Pēc tam 1451. gadā viņš devās strādāt pie Francijas karaļa Kārļa VII. Šajā laikā viņš jau bija labi pazīstams kā dziedātājs un komponists. Karaliskajā galmā viņš nostrādāja vairāk nekā 50 gadus, un par to saņēma paaugstinājumus un apbalvojumus. Kārlis VII viņam uzticēja svarīgus darbus. Pēc Šarla VII nāves par karali kļuva Luijs XI. Viņš valdīja ilgu laiku, un Okehems bija karaļa labvēlībā. Viņš bieži ceļoja kopā ar karali, apmeklējot tādas vietas kā Kambrai un pat Spāniju. Viņš tikās ar slaveniem cilvēkiem, tostarp komponistiem Dufē un Binšoā. Viņam Parīzē bija arī citi darbi.
Ludvigs XI nomira 1483. gadā. Mēs neko daudz nezinām par to, kur Okehems devās pēc tam, bet, iespējams, viņš nomira Tūrā, jo tur viņš atstāja testamentu.
Mūzika un ietekme
Okehems nebija komponists, kas rakstīja daudz mūzikas, taču to ir grūti pateikt, jo daļa no tās, iespējams, ir pazudusi. Ir saglabājušās 14 mesas un citi vokālie darbi. Viņa Missa pro Defunctis ir agrākais saglabājies polifoniskais Rekviēms. Okehems daudzas no savām mesām balstīja uz labi zināmām melodijām, izmantojot tā saukto "cantus firmus tehniku". Dažreiz viņš aizgūtās melodijas ielika zemākajā partijā (pats dziedāja basa partiju). Tas bija diezgan neparasti.
Okehema mūzika ietekmēja Žozkinu des Prēzu un citus Flandrijas un Nīderlandes komponistus.
Kad Okehems nomira, Žozkins Des Prezs komponēja motetu "La déploration de la mort de Johannes Ockeghem" par godu Okehemam. Mūzikas teorētiķis Johannes Tinctoris viņu raksturoja kā izcilu mūziķi un vienu no labākajiem dziedātājiem, ko viņš pazina. Daudzi jaunāki komponisti izmantoja dažas Ockeghema melodijas kā pamatu savām kompozīcijām. Renesansē šāda veida aizņemšanās no cita komponista mūzikas tika uzskatīta par lielu pagodinājumu.
