Dziedāšana: kas tā ir, vēsture, tehnika un dziedātājputni

Atklāj dziedāšanas būtību, vēsturi, tehnikas pamatus un dziedātājputnu pasauli — fakti, vokāli padomi un iedvesma mūzikas cienītājiem.

Dziedāšana nozīmē muzicēšanu ar balsi. Iespējams, ka dziedāšana ir veids, kā pirms daudziem tūkstošiem gadu radās mūzika. Kad cilvēki dzied, viņu balsis ir augstas vai zemas. Ja viņi to dara tā, lai izmantotu skalas notis, tad viņi rada melodijas, ko sauc par dziesmām. Ļoti vispārīgi dziesma ir balss radīts muzikāls skaņdarbs ar izteiktiem un nemainīgiem skaņu augstumiem, skaņu un klusuma rakstiem un daudzveidību, kas bieži ietver atkārtojumus.

Dzied arī daudzi putni. Tie ir dziedātājputni - ļoti liela dziedātājputnu kārta, ko bieži dēvē par dziedātājputniem.

Ko nozīmē dziedāšana cilvēkam

Dziedāšana cilvēkiem ir gan māksla, gan komunikācijas veids. Tā ietver melodiju, ritmu, dinamiku (skaļumu), artikulāciju (vārdu skaidru izrunu) un emocionālu izteiksmību. Dziedājot, cilvēks var nodot stāstus, ritualizēt notikumus, paust jūtas un stiprināt sabiedriskās saites (piemēram, koros vai dziedāšanas grupās).

Īsa vēsture

Dziedāšanas saknes meklējamas senos laikos — pirms rakstības attīstījās mutiskā tradīcija, un dziedāšana bija svarīga rituālos, stāstu nodošanā un darba ritmu organizēšanā. Dažādās kultūrās attīstījās atšķirīgas dziedāšanas formas: reliģiskā (piem., gregoriāņu dziedājumi), tautas dziesmas, sevišķi izstrādātas vokālās tradīcijas (kora dziedāšana, operas un vokālās virtuozitātes). Ar mūzikas notācijas attīstību kļuva iespējams precīzāk fiksēt melodijas un harmonijas, tādējādi attīstot sarežģītākas vokālās formas.

Tehnika un veselība

Labai dziedāšanai nepieciešama pareiza tehnika un balss kopšana. Galvenie elementi:

• Elpošana: diafragmas elpošana un kontrolēts izelpas spiediens nodrošina stabilu toni.
• Postūra: taisna mugura un atbrīvota kakla zona atvieglo pareizu rezonansi.
• Rezonanse: pareiza balss skaņu novirzīšana caur muti, zobu un deguna dobumu, lai iegūtu skanīgu tembru.
• Artikulācija un dikcija: skaidra vārdu izrunāšana palīdz saprotamībai un izteikai.
• Reģistri un pārejas: apgūstot krūtis (chest), galvu (head) un miksreģistru (mix), dziedātājs var vienmērīgāk pārvaldīt diapazonu.
• Vibrato un dinamika: kontrolēta vibrato un skaļuma nianses piešķir izteiksmi.
• Balss veselība: pietiekama atpūta, hidratācija, izvairīšanās no pārlieku liela balss spiediena, un ārsta vai vokālā pedagoga konsultācijas nepieciešamības gadījumā.

Regulāras vingrinājumu programmas (siltināšanās, mēroga un artikulācijas vingrinājumi) palīdz attīstīt skanējumu, elastību un izturību.

Balsu tipi un diapazons

Parasti vokālos balsu tipus iedala pēc augstuma un timbra: soprāns, mezzosoprāns, alts (sievietēm), kā arī tenors, baritons, bass (vīriešiem). Katrā tipā ir variācijas un speciālistu lomas klasiskajā operā un populārajā mūzikā. Bērniem parasti ir augstāks diapazons pirms balsu nobriešanas.

Dziedāšanas sociālā un terapeitiskā nozīme

Dziedāšana stiprina kopienu, attīsta sociālās prasmes un emocionālo izpausmi. Koru dziedāšana, dziedāšanas nodarbības un mūzikas terapija tiek izmantotas, lai mazinātu stresu, uzlabotu elpošanu, runas prasmes un vispārējo labsajūtu. Pētījumi rāda, ka kolektīva dziedāšana var veicināt piederības sajūtu un paaugstināt garastāvokli.

Dziedātājputni

Dzied arī daudzi putni. Tie ir dziedātājputni - ļoti liela dziedātājputnu kārta, ko bieži dēvē par dziedātājputniem.

Dziedātājputni daudzos aspektos atšķiras no cilvēkiem: to balss aparāts — siringss — ir anatomiski citāds un ļauj radīt sarežģītākus vai ātrāk mainīgus skaņas modeļus. Putnu dziesmas galvenokārt kalpo teritorijas aizstāvēšanai, partnera piesaistīšanai un sugas atpazīšanai. Daudziem sugu pārstāvjiem dziesma tiek apgūta mācoties no vecākiem vai apkārtnes, tāpēc pastāv lokālas dialektu variācijas.

Dažas sugas spēj arī atdarināt apkārtējās skaņas — citas putnu balsis, cilvēku skaņas vai mākslīgas skaņas — kas var būt saistīts ar izdzīvošanas stratēģijām vai adaptīvu izrādīšanos. Putnu dziesmu pētījumi sniedz vērtīgu ieskatu par vokālās mācīšanās mehānismiem un par to, kā skaņa tiek izmantota saziņai dabā.

Savstarpējās atšķirības un līdzības

Kaut gan gan cilvēki, gan putni izmanto dziedāšanas elementus — melodiju, ritmu un atkārtojumus — mērķi un mehānismi var būt atšķirīgi. Cilvēku dziedāšana biežāk ir kultūras un emocionāla izpausme, kamēr putnu dziesmai dominē bioloģiskas funkcijas. Tomēr abu pētījumi un prakse savstarpēji bagātina izpratni par skaņu, mācīšanos un komunikāciju.

Padoms iesācējiem: mācieties ar kvalificētu vokālo pedagogu, strādājiet pie elpošanas un siltināšanās vingrinājumiem, un rūpējieties par balss veselību — tādējādi dziedāšana kļūs drošāka un patīkamāka.

Dziedāšanas veidi

Pasaulē ir daudz dažādu dziedāšanas stilu. Katram no tiem ir atšķirīga tehnika. Rietumu klasiskajā mūzikā dziedātāji mācās dziedāt ar belkanto balsi, kas izmanto daudz rezonanses galvā un rada vienmērīgu skaņu. Bel canto tika izmantots itāļu operā. Vēlāk, 19. gadsimtā, Rihards Vāgners rakstīja operas, kurās dziedātājiem vajadzēja būt dramatiskākiem. Mūsdienās operdziedātājiem var būt dažādas balsis: belkanto, liriskā, dramatiskā, koloratūra (ļoti augsta un viegla) u. c.

Baznīcas korī dziedātāji bieži tiek apmācīti izmantot daudz galvas balss, jo tā skaisti skan lielās katedrālēs.

Popmūzikas dziedātājiem parasti ir atšķirīga dziedāšanas tehnika: viņi dzied vairāk no rīkles. Viņiem nav jāattīsta spēcīgas balsis kā operdziedātājiem, jo viņi dzied mikrofonos, tādējādi viņu balsis tiek elektroniski pastiprinātas (padarītas skaļākas).

Balsis, dziedot mūziku no dažādām pasaules daļām, var skanēt ļoti atšķirīgi. Ķīniešu dziedājums skan deguna balsīs (caur degunu). Mongolijā ir pazīstama overtonu dziedāšanas tehnika, kas izklausās drīzāk pēc pirksta triepiena pret vīna glāzes malu. Šveicē vīrieši bieži dzied.

Reps ir dziedāšanas veids, kurā vissvarīgākais ir ritms. Skaņu augstums ir augsts un zems, bet ne kādas konkrētas notis. Scat dziedāšana ir diezgan līdzīga repam.

Acappella dziedāšana ir vokālā mūzika bez instrumentāla pavadījuma. Nosaukums cēlies no latīņu a (bez) un cappella (muzikāls pavadījums).

Kantāte ir termins, kas attiecas tikai uz dziedāšanu ar pavadījumu, kas ir pilnīgs pretstats dziedāšanai acapella.

Windsbacher zēnu kora dziedājums

Meklēt pēc burta