Skaņkārta
Modes mūzikā ir sava veida skala.
Senie grieķi savā mūzikā izmantoja vairākus mūzikas veidus. Viduslaiku mūziķi aizguva šo modu nosaukumus, lai aprakstītu savā mūzikā izmantotās skalas. Rietumu mūzikā pārsvarā parasti izmanto divas svariņas: mažora un moll, kas atbilst joniešu un eolu modēm. Tāpat kā jebkura cita skala, arī moda var sākties ar jebkuru noti.
Katram režīmam ir atšķirīgs toņu un pustoņu (jeb "pustoņu") raksts (sk. "Pustoņi") (sk. "Pustoņi").
- Rietumu mažora skala (piemēram, C mažora skala C D E F G A B C) sākas ar savu KLAIŠU NOTI un virzās uz augšu, izmantojot šādu toņu un pustonu shēmu starp katru noti:
tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis.
- Rietumu dabiskā moll skala (piemēram, A dabiskā moll skala A B C D E F G A) ir tāda pati, taču tai ir atšķirīgs toņu un pustoņu izkārtojums starp katru noti:
tonis, pustonis, tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis.
Režīmus visvieglāk var redzēt uz klavieru klaviatūras, izmantojot tikai baltās notis. Visbiežāk sastopamie mūsdienu režīmi ir šādi:
- Jonijas (C D E F G A B C)
- Dorian (D E F G A B C D)
- frīģiskais (E F G A B C D E)
- Līdiskais (F G A B C D E F)
- Mixolydian (G A B C D E F G)
- Ēoliskais (A B C D E F G A)
- Lokrietis (B C D E F G A B)
Ir redzams, ka
- Jonijas moduss ir mažora skala.
- Dorianā ir dabiskā moll skala ar paceltu sešinieku.
- Frīģiskā ir dabiskā moll skala ar pazeminātu sekundi.
- Līdoans ir mažora skala ar paceltu ceturtdaļu.
- Mixolydian ir mažora skala ar pazeminātu septītdaļu.
- Ēoliskā ir dabiskā moll skala.
- Locriāns skan diezgan dīvaini, un viduslaiku mūzikā tas gandrīz nekad netika izmantots. Tā ir moll skala ar pazeminātu sekundi un samazinātu kvintu.
Katram režīmam ir arī versija "hipo-". Piemēram: A uz A ir hipodoriānisks. Tas ir tas pats, kas eoliskais, bet D tiek uzskatīts par "atslēgas taustiņu".
Režīmu nosaukumi ir atvasināti no senās Grieķijas pilsētām.
Viduslaikos šos modus plaši izmantoja baznīcas mūzikā.
Daži komponisti pēdējos gadsimtos laiku pa laikam savā mūzikā izmantojuši senos modus. Tautasdziesmas bieži ir modālas. Greensleeves ir labi pazīstamas modālas melodijas piemērs.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir mūzikas veidi?
A: Modes mūzikā ir sava veida skala. Tās izmantoja senie grieķi, un viduslaiku mūziķi tās aizguva, lai aprakstītu skalas, ko izmantoja savā mūzikā.
J: Cik skalu pārsvarā parasti izmanto Rietumu mūzikā?
A: Rietumu mūzikā pārsvarā izmanto divas svariņas - mažora un moll, kas atbilst joniešu un eolu modēm.
J: Kāds ir Rietumu mažora skalas toņu un pustonu sadalījums starp katru noti?
A: Rietumu mažora skalas toņu un pustoņu izkārtojums starp notīm ir tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, tonis, pustonis.
J: Kāds ir toņu un pustonu sadalījums starp katru noti Rietumu dabiskās minoras skalā?
A: Rietumu dabiskā minorā starp notīm ir toni, pustoņi, toni, pustoņi, toņi, toņi, pustoņi, toņi, toņi, toņi, toņi, toņi.
J: Kādi ir daži izplatītākie mūsdienu modi?
A: Dažas izplatītākās mūsdienu modalitātes ir joniskā (C D E F G A B C), doriskā (D E F G A B C D), frīģiskā (E F G A B C D E), lidiskā (F G A B C D E F), miksolidiskā (G A B C D E F G), eoliskā (A B C D E F G A) un lokriskā (B C D E F G A B).
J: No kurienes nāk modu nosaukumi?
A: Modu nosaukumi nāk no senās Grieķijas pilsētām. Viduslaikos tos plaši izmantoja baznīcas mūzikā.
J: Vai tautasdziesmas bieži ir modālas?
A: Jā, tautasdziesmas bieži ir modālas. Labi pazīstamas modālas melodijas piemērs ir Greensleeves.
