Kas ir mūzikas modi: definīcija, toņu shēmas un piemēri

Uzzini, kas ir mūzikas modi: skaidra definīcija, toņu un pustonu shēmas, praktiski piemēri (joniska, doriāna, frīģiska u.c.) un to izmantošana mūzikā.

Modes mūzikā ir īpašs skala variants — noteikts toņu kopums ar konkrētu intervālu (toņu un pustoņu) sakārtojumu, kurai par "tādu" padara ne tikai skaņu secība, bet arī galvenā (pamat)nota un muzikālā centrbēlme.

Īss vēsturisks ievads

Senie grieķi savā mūzikā izmantoja vairākus mūzikas veidus, un šo nosaukumu tradīcija saglabājās arī viduslaikos. Viduslaiku komponisti aizguva modu vārdus, lai aprakstītu rietumu mūzikas skalas un to lietojumu, it īpaši baznīcas mūzikā. Režīmu nosaukumi vēsturiski ir atvasināti no senās Grieķijas pilsētām. Mūsdienās modu izmanto folklorā, džezā un populārajā mūzikā; piemēram, Tautasdziesmas bieži ir modālas, un labi zināms modāls melodijas piemērs ir Greensleeves.

Kā rodas modu — pamatideja

Visvienkāršāk modusu var saprast, izmantojot klavieru baltās notis kā piemēru. Ja ņem C lielo (C mažora) skalu un sāk no katra tās pakāpiena, iegūst septiņas dažādas modes. Katram režīmam ir atšķirīgs toņu un pustoņu raksts (sk. "Pustoņi").

Pamatskalas intervālu shēma

• Rietumu mažora (Jonijas) skala (piemēram, C mažors: C D E F G A B C) — intervālu shēma: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis.
• Rietumu dabiskā moll (Ēoliskā) skala (piemēram, A dabiskā moll: A B C D E F G A) — intervālu shēma: tonis, pustonis, tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis.

Septiņi biežāk lietotie režīmi (uz baltajām klavieru notīm)

• Jonijas (C D E F G A B C) — tas pats, kas mažora skala (uzsvars uz C kā pamatnoti).
• Doriānis (D E F G A B C D) — līdzīgs dabiskajam mollam, bet ar paceltu sesto pakāpi (salīdzinot ar ēolisko), rada mazliet gaišāku minoru skanējumu.
• Frīģiskais (E F G A B C D E) — molls ar pazeminātu otro pakāpienu (b2), rada eksotisku, tumšāku noskaņu.
• Līdiskais (F G A B C D E F) — mažors ar paceltu ceturto pakāpi (#4), skan "atvērtāk" un suspensīvāk nekā parasts mažors.
• Mixolydian (G A B C D E F G) — mažors ar pazeminātu septīto pakāpienu (b7), bieži saistīts ar dominantes (7. akordu) sajūtu.
• Ēoliskais (A B C D E F G A) — tas pats, kas dabiskā moll skala.
• Lokrietis (B C D E F G A B) — molls ar pazeminātu otro pakāpienu un samazinātu kvintu (b2 un b5), skan disonanti un nestabilitāti, tāpēc vēsturē reti tika izmantots kā pamata moduss.

Intervālu (toņu/pustoņu) raksti katram modam

• Jonijas (Ionian): tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis (T–T–S–T–T–T–S).
• Doriānis (Dorian): tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis, tonis (T–S–T–T–T–S–T).
• Frīģiskais (Phrygian): pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis (S–T–T–T–S–T–T).
• Līdiskais (Lydian): tonis, tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, pustonis (T–T–T–S–T–T–S).
• Mixolydian: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, pustonis, tonis (T–T–S–T–T–S–T).
• Ēoliskais (Aeolian): tonis, pustonis, tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis (T–S–T–T–S–T–T) — dabiskā moll.
• Lokrietis (Locrian): pustonis, tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis (S–T–T–S–T–T–T) — satur samazinātu kvintu (b5).

Kas praktiski mainās, salīdzinot modusu ar mažoru/mollu?

• Modi nosaka primāri pamatnota (finalis) un specifiska intervālu secība; tādēļ vienas un tās pašas notis var piederēt dažādiem modiem atkarībā no to "mājas" nots.
• Daudzi modu raksturotāji tiek aprakstīti kā "mažora ar izmainītu (paceltu/pazeminātu) pakāpienu" vai "molla ar izmainītu pakāpienu" (piem., Dorian = moll + nat.6; Lydian = mažors + #4; Mixolydian = mažors + b7).
• Harmoniski modusi bieži ietekmē akordu izvēli (tonikas, sekundārās funkcijas, dominantes un tamlīdzīgi), radot cita veida harmonisku krāsu nekā tīrs mažors vai molls.

"Hipo-" režīmi

Vēsturiskajā terminoloģijā katram modam var būt arī plagalā (apakšējā) versija, apzīmēta ar prefiksu hypo- (piem., hypodorian). Tas ne vienmēr nozīmē jaunu intervālu sistēmu — drīzāk atšķiras reģistrs un centrbēlme, kā arī liturģiskā prakse (kura nota tiek uzskatīta par "atslēgu"). Modernajā teorijā parasti iztiekam, norādot vienu no septiņiem galvenajiem modiem (jonijs, doriāns utt.).

Modu pielietojums mūzikā — piemēri

• Džezs: bieži izmanto Dorianu (piem., improvizācijā pār mīnoru pamattonu) un Mixolydianu (pār dominantes septīto akordu).
• Folks un tradicionālā mūzika: daudz melodiju ir modālas (nevis striktā mažora vai molla sistēmā). Greensleeves ir klasisks piemērs.
• Pop un roks: Lydian skanējums (#4) var radīt pacilātu, “kosmisku” noskaņu; Mixolydian bieži parādās, ja melodija vai akordu virkne satur dominantes 7. akordu kā fonu.
• Klasiķi un modernie komponisti: dažkārt izmanto modālu raksturu, lai iegūtu specifisku krāsu vai vēsturisku noskaņu.

Kā sākt improvizēt modāli

• Identificē akordu vai pamatnoti (piem., Dm) un izvēlies modusu, kura raksturs vislabāk atbilst akorda «krāsai» (piem., D Dorian virs Dm, jo tajā ir nat.6).
• Praktizē skaņu rakstus (skalām) no konkrētā modusa pamatnotas — pārvieto to pa pussoļu/tonu soļiem, lai iegūtu ieradumu domāt modāli, nevis tikai mažora/molla prizmā.
• Mēģini akcentēt modusa raksturīgos pakāpienus (piem., Lydian — #4; Phrygian — b2), lai skaidri izceltu modālo krāsu.

Noslēgums

Modes ir plaša un radoša rīkkopa mūziķiem — tās dod iespēju mainīt skanējuma krāsu, piešķirt melodijai vai harmonijai vēsturisku vai tautisku raksturu, kā arī atvērt jaunas improvizācijas iespējas. Sākt var vienkārši — izvēlies vienu modusu, spēlē to dažādos reģistros un mēģini to lietot improvizācijā vai melodijas izveidē.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir mūzikas veidi?

J: Cik skalu pārsvarā parasti izmanto Rietumu mūzikā?

J: Kāds ir Rietumu mažora skalas toņu un pustonu sadalījums starp katru noti?

J: Kāds ir toņu un pustonu sadalījums starp katru noti Rietumu dabiskās minoras skalā?

J: Kādi ir daži izplatītākie mūsdienu modi?

J: No kurienes nāk modu nosaukumi?

J: Vai tautasdziesmas bieži ir modālas?

Meklēt pēc burta