Remiksēšana: kas ir remikss, veidi, remiksētāji un piemēri
Remiksēšana ir radošs process, kurā esošu dziesmu sadala sastāvdaļās (piemēram, vokālos, baslīnijā, ritmos un sintezatoru partijās) un šīs daļas pārkārto, pārveido vai papildina, lai radītu jaunu versiju. Parasti remiksu izstrādā profesionāļi vai hobija līmeņa mūziķi — bieži ierakstu inženieris, ierakstu producents vai teksta producents — kuri maina oriģinālā materiāla mūziku, instrumentāciju, aranžējumu un/vai vokālu. Svarīgs jēdziens: ja miksēšana ir daļu apvienošana pareizā balansā, tad remiksēšana ir šo daļu radoša pārradināšana, kas atšķiras no oriģinālās versijas.
Remiksēšanas veidi
- Oficiālais producenta remikss: saglabā oriģinālo vokālu vai melodiju, bet maina pavadījumu — pievieno jaunus instrumentus, ritmu vai harmonijas.
- Mashup: sevī apvieno elementus no divām vai vairākām dziesmām (piem., vokālu no vienas un instrumentāciju no otras) un izveido jaunu kompozīciju.
- Dub vai instrumental: noņem vai samazina vokālu, izceļot ritmu, basu un efektus — populāri elektroniskajā un deju mūzikā.
- Radio edit / club mix: dažādi izgriezumi, kas paredzēti konkrētai lietošanai — radiostacijām vai deju klubiem (piem., garāks club mix ar ilgāku būvēšanos).
- Bootleg / unofficial remiks: neoficiāli remiksi, kas radīti bez tiesībām; bieži tiek izplatīti tiešsaistē, bet var radīt juridiskas problēmas.
- Rekonstrukcija/rekreācija: kad remikseris pārraksta vai atveido dziesmas daļas, jo nav pieejami oriģinālie stems.
Kas ir remiksētājs un kā viņš strādā
Remiksētājs ir mūziķis, producents vai inženieris, kas izmanto rīkus—digitālās audio darbstacijas (DAW), sintētizatorus, sampleri un efektus—lai pārveidotu oriģinālo materiālu. Darbs parasti ietver:
- stemu (vokālu, instrumentu partiju) importēšanu vai acapella/vokāla un bīta meklēšanu;
- ritma, tempu un harmoniju pārstrādi;
- pievienošanas jaunu daļu (baslīnijas, sintezatoru partijas, ritmikas);
- miksēšanu un maestroingam atbilstošu sagatavošanu publicēšanai.
Piemēri un kultūras nozīme
Remiksi bieži vien rada jaunu interpretāciju vai skatījumu uz pazīstamu dziesmu. Piemēram, daudzas versijas dziesmai Jolene (Dolly Parton) ir interpretējušas tās stāstu no dažādām perspektīvām — no traģiska un aizkustinoša līdz pārliecinošam un spēcinošam. Laika gaitā vairākas remiksu versijas var veidot “sarunu” par tēmu, izceļot dažādu laikmetu un kultūru interpretācijas.
Arī populāri radio un klubu remiksi (piem., dažādi interpretējumi dziesmai If I Were a Boy) demonstrē, kā mūzikas aranžējums un vokāla apstrāde var mainīt dziesmas emocionālo ietekmi. Remiksi var atklāt jaunas tonālās nianses vai izcelt tekstu citā kontekstā, tādējādi mainot klausītāja uztveri.
Juridiskie un ētiskie aspekti
- Autortiesības: orģinālā ieraksta un dziesmas autortiesību turētājiem parasti jāpieprasa atļauja, lai oficiāli publicētu remiksu. Bez atļaujas publicēšana var radīt juridiskas sekas.
- Samaksas un autorība: oficiālos remiksos parasti tiek dalītas autoratlīdzības un norādīts kredīts remikserim.
- Ētika: remikseriem ieteicams cienīt oriģinālo darbu — skaidri norādīt autorus un, ja iespējams, sazināties ar tiesību turētājiem.
Rīki un tehniskie paņēmieni
- Digitālās Audio Darbstacijas (DAW): Ableton Live, FL Studio, Logic Pro, Cubase u. c.
- Sampleri un sintezatori: hardware un softs (Serum, Massive, Kontakt u. c.).
- Vokāla apstrāde: autotune, harmonizatori, reverb, delay, kompresija.
- Stemu formāti: WAV/AIFF failiem ar atsevišķām partijām (stems) vai acapella versijām.
Padomi topošajiem remiksētājiem
- Sāc ar oficiāliem stems vai acapella, ja tie pieejami; tas atvieglo tehnisko darbu un samazina juridisko risku.
- Eksperimentē ar tempa un harmonijas maiņu — pat neliela transpozīcija var radīt pilnīgi citu noskaņu.
- Saglabā cieņu pret oriģinālu — atalgo autorkredītus un, ja iespējams, izrunā publikācijas nosacījumus ar tiesību turētājiem.
- Veido portfolio un dalies platformās (SoundCloud, Bandcamp, YouTube), bet pirms komerciālas izplatīšanas nokārto atļaujas.
Noslēgums
Remiksēšana ir gan tehnisks, gan radošs process, kas ļauj mūzikai dzīvot jaunā formā: no sīkiem stila pārbūvēm līdz pilnīgai žanru pārcelšanai. Tā dod iespēju interpretēt, komentēt un paplašināt oriģinālo darbu, veidojot dialogu starp māksliniekiem, publiku un laiku. Remiksēšana ir nozīmīgs mūsdienu mūzikas kultūras elements — gan profesionālu producentu, gan entuziastu radošai izpausmei.
Ražošana
Remiksēšanas producēšana prasa vairāk muzikālo zināšanu nekā mashups, jo ir jārada sava mūzika. Šī mūzika parasti ir tajā pašā tonalitātē un tai ir tāds pats ritms vai melodija kā vecajai dziesmai.
Daudzi elektroniskās mūzikas (mūzikas, kas tiek atskaņota ar datoru vai citiem elektroniskajiem instrumentiem) izpildītāji izmanto datora programmatūru, lai radītu jaunas mūzikas daļas, ko sauc par "dziesmām". Mūzikas daļās ir notis, kas tiek sakārtotas ar datorprogrammu, ko sauc par sekvenceri. Faktiskās notis atskaņo instrumenti, parasti sintezatori - elektronisko mūzikas instrumentu veids, kas rada skaņas, mainot skaņas viļņa formu. Remiksētājs var izmantot arī bungu semplu komplektu, kas ir datorā ierakstītu viltotu vai īstu bungu skaņu komplekts.
Rendering
Kad remiksētājs sekvencera programmā ir izveidojis atbilstošu sekvenci, viņš var atveidot audio daļu vai celiņu. Renderēšanai ir nepieciešams, lai sekvenceris sazinātos ar mūzikas instrumentu, parasti izmantojot datora programmatūru vai datora un datora saziņas valodu, ko sauc par MIDI, ar faktisko elektronisko klaviatūru. Sekvenceris norāda instrumentam, kura nots ir atskaņojama, un tad instruments atskaņo šo noti. Sekvenceris šo noti ieraksta mūzikas failā datorā.
Mashups
Mashup ir remiksēšanas stils, kurā remiksētājs izmanto divas dziesmas un atjautīgā veidā sajauc tās savā starpā, lai radītu jaunu dziesmu. Parasti tas ir dziesmas vokāls, ko viņi vēlas remiksēt ar citām vecākas dziesmas muzikālajām daļām.
Tā vietā, lai izmantotu sekvenceri un mūzikas instrumentu, remiksētājs var izmantot vai nu atskaņotājus, vai datoru ar audio sekvenču redaktoru, piemēram, programmu ar nosaukumu ACID music. Viņam vai viņai ir nepieciešams arī audio redaktors - datorprogramma, kas ļauj datorā ierakstīt skaņas, kā arī sagriezt tās mazākos bitos.
Parasti neliels vecās dziesmas fragments audio redaktorā tiek "sagriezts" cilpā - mūzikas gabalā, kuru atskaņojot atkārtoti, nav nekādu lēcienu vai muzikālu pauzju. Šo cilpu remiksēšanas pasaulē parasti sauc par semplu. Pēc tam šo semplu atskaņo secīgi, lai radītu jaunu skaņu. Pēc tam remiksētājs pār šo cilpu miksē citas dziesmas vokālu.
Iespējams arī, ka mashup stila remiksētājs ņems visu vienas dziesmas muzikālo daļu bez vokāla, ko sauc par instrumentālu, un ņems vokālu no citas dziesmas bez tās daļas, kas nav vokāls, ko sauc par acapella, un apvienos tos, lai izveidotu vienu dziesmu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir remiksēšana?
A: Remiksēšana ir tad, kad persona, parasti ierakstu inženieris vai producents, paņem jau esošu dziesmu un maina tās mūziku, instrumentus, izkārtojumu un/vai vokālu, lai izveidotu jaunu tās pašas dziesmas versiju.
J: Kādi ir divi izplatītākie remiksēšanas veidi?
A: Divi izplatītākie remiksēšanas veidi ir producēšana un mashups. Ražošanas remiksēšanā tiek izmantoti jauni instrumenti ar vecās dziesmas vokālu, savukārt mashups izmanto divas vecas dziesmas, kas sajauktas kopā, lai izveidotu jaunu dziesmu.
J: Kā remiksēšana ietver vārdu rediģēšanu mūzikā?
A: Remiksētāji var rediģēt vārdus mūzikā, lai publiskotu lielāku apgaismību, kas gūta, plašākai sabiedrībai laika gaitā klausoties un noskaņojoties uz mūziku. Tas liek mūziķiem būt piesardzīgiem attiecībā uz vārdiem, jo tie var būt tikpat svarīgi kā skaņa, lai radītu valdzinošu mūziku, kas saglabājas daudzus gadsimtus.
J: Kādas iespējas ir topošajiem remiksētājiem?
A: Topošajiem remiksētājiem ir iespēja izmantot notikumus no ikdienas dzīves, lai radītu pazīstamu dziesmu remiksētas versijas. Savos darbos viņi var arī pētīt dažādus ar mīlestību saistītus stilus, taktikas un ideoloģijas.
J: Kāpēc mūziķiem, radot mūziku, ir svarīgi būt uzmanīgiem ar formulējumiem?
A: Mūziķiem, radot mūziku, ir svarīgi būt uzmanīgiem ar formulējumiem, jo dziesmu tekstiem ir tikpat liela nozīme kā skaņai, lai radītu valdzinošu mūziku, kas saglabājas gadsimtiem ilgi.
