Bungu un stabuļu korpuss

Drum Corps International

Formējums

Līdz 1971. gadam lielākā daļa amerikāņu bungu un stabuļu korpusu (jeb "korpusi") uzstājās Amerikas leģiona rīkotajos šovos. 1971. gadā pieci nozīmīgi korpusi izveidoja jaunu grupu, ko nosauca par "Midwest Combine". Citi austrumu un rietumu korpusi to pašu darīja savos reģionos. Šie kori izveidoja šīs organizācijas, jo viņiem nepatika Amerikas leģiona noteikumi, kas, pēc daudzu domām, kavēja radošumu. Korpusi arī uzskatīja, ka tie neatdod pietiekami daudz naudas no biļešu pārdošanas tiem korpusiem, kas uzstājās. Dažādie kolektīvi nolēma, ka tie visi uzstāsies kopā šovos viens pēc otra un nekad atsevišķi dažādos šovos. Šī stratēģija korpusiem ļoti labi izdevās, un 1972. gadā visas grupas un vēl daži citi kori izveidoja lielu grupu ar nosaukumu "Drum Corps International" jeb DCI. Šī grupa piešķīra korpusiem daudz naudas no šoviem un māksliniecisko brīvību. DCI vadība ir kori, kas uzstājas DCI, ļaujot konkurējošajiem dalībniekiem mainīt noteikumus, kad vien nepieciešams, nevis kādam, kas nav pazīstams ar bungu korpiem, veikt šīs izmaiņas.

DCI klases

DCI ir divas klases, kurās kori var sacensties. Pirmā un lielākā ir "Pasaules klase". Pasaules klasē visiem korpusiem jābūt ne vairāk kā 154 dalībniekiem, taču to, kā šie dalībnieki tiks sadalīti, ir atkarīgs no korpusa līderiem. Pasaules klases kori saņem arī vairāk naudas no DCI, un tiem ir atļauts balsot par svarīgiem DCI lēmumiem, piemēram, par šovu laikiem, noteikumiem un naudu. pasaules klases kori arī pavada daudz laika, ceļojot pa valsti, un dodas uz daudzām vietām. Otrā un mazākā klase ir "atvērtā klase". atvērtajā klasē korpuss var sastāvēt no 1 līdz 154 dalībniekiem.^[] Šie kori nesaņem tik daudz naudas kā pasaules klases kori, un tiem nav tik lielas ietekmes lēmumu pieņemšanā. Korpusi arī mazāk laika pavada turnejās un uzturas tuvāk savai galvenajai mītnei. Dažreiz kori var pārcelties no atklātās klases uz pasaules klasi, ja iepriekšējā gadā tie ir uzrādījuši ļoti labus rezultātus. Ja grupa vēlas dibināt kori, tā vienmēr sāks ar atvērto klasi.

Kādreiz bija 3 klases, ko sauca par I, II un III divīziju. Agrāk bija arī "lielākā" atvērtā klase, "A" klase un "A60" klase (kurā varēja būt ne vairāk kā 60 soļotāju). Pirms 1983. gada lielākā daļa korpusu bija tikai vīriešu korpusi.

Instrumenti

Pūšaminstrumenti

Pirms 2000. gada lielākā daļa bungu korpusu spēlēja pūšaminstrumentus ar divām pogām jeb "vārstiem". Kad nav nospiesti vārsti, tie atskaņo "G" noti. No šīm "stabulēm" cēlies bungu un stabulīšu korpusa nosaukums. Taustiņinstrumenti ir ļoti līdzīgi citiem pūšaminstrumentiem, taču parasti taustiņinstrumenti nav labi izgatavoti, un tos var būt ļoti grūti labi nospēlēt, kad to vēlaties. Tagad lielākā daļa bungu korpusu spēlē instrumentus, kas skan nedaudz augstāk; kad nav nospiestas pogas, tie spēlē b-balss. Šos instrumentus sauc par marša instrumentiem, un tie skan un spēlē ļoti līdzīgi koncertzālēs spēlētajiem instrumentiem.

Atcerieties, ka bungu kori uzstājas futbola laukumos ārpus telpām. Koncertzālē skaņa no instrumentiem atstarojas visur, bet sienas ir rūpīgi veidotas, lai novirzītu skaņu uz skatītājiem. Ārā skaņa joprojām atstarojas visur, bet skaņa, kas nav vērsta tieši uz priekšu, aizlido prom un tiek izniekota. Tāpēc maršēšanas instrumenti ir veidoti citādāk; lielais "zvans" ir vērsts uz klausītājiem, lai tiem tas būtu pēc iespējas skaļāks.  Korpuss visbiežāk izmanto šādus četrus pūtēju instrumentus: trompete, melofons (kā mežrags), baritons un kontrabass (kā tuba). Jau ilgu laiku DCI noteikumi aizliedz visus citus pūtēju instrumentus, izņemot iepriekš minētos. Tagad DCI ir mainījusi noteikumus un atļāvusi spēlēt vairāk pūšaminstrumentu, piemēram, trombonu un eifoniju.^[] Šie instrumenti tiek izmantoti tā, ka korpusā tos spēlē tikai viens vai pāris cilvēku. Tāpēc šiem instrumentiem ir nepieciešami mikrofoni un skaļruņi, citādi skatītāji tos nedzirdēs pāri desmitiem maršējošo instrumentu uz laukuma.

Bungas

Visi bungu korpusi izmanto trīs dažādu veidu bungas. Tās ir bungas, tenori un basi. kopā ar šķīvjiem veido "bungu līniju". Bungas ir mazākās no trim. Tai ir īsa, skaļa, kraukšķīga skaņa, kad uz to trāpa. Korpuss var sastāvēt no 6 līdz 10 cilvēkiem, kas spēlē šīs bungas.

Tenora bungas jeb tenori patiesībā ir 4 vai 5 kopā savienotu bungu komplekts, kas paredzēts, lai uz tām spēlētu viens cilvēks. Dažādām bungām ir atšķirīgi skaņu augstumi, kurus var spēlēt secīgi, lai radītu neapstrādātas melodijas. Šim instrumentam ir skaņa, kas atgādina "o", un jūtams skaņas augstums, un skaņas kvalitāte var mainīties atkarībā no tā, ar kādu nūju tiek sists pa instrumentu. Korpuss var būt 3-5 mūziķi, kas spēlē šos instrumentus.

Basa bungas ir ļoti lielas bungas, kas tiek turētas sāniski pret spēlētāja ķermeni, tāpēc mūziķis izmanto divas rokas un nūjiņas, lai trāpītu pa bungu galviņām. Tās ir visdziļākās no bungām, un tām ir zema, apaļa, noslēgta skaņa, kad tās tiek sitītas, ar mazāk izteiktu augstumu. Korpiem ir apmēram 5 dažāda lieluma basi, kurus spēlē 5 cilvēki, tāpēc, tāpat kā tenori, arī tie var spēlēt neapstrādātas melodijas.

Mūsdienu bungu korpusos ir ne tikai gājiena bundzinieki, bet arī "priekšējie ansambļi", kas spēlē instrumentus, ar kuriem nevar maršēt. Tie ir timpānu komplekti, vibrofons, marimbas, cauruļveida zvani, ksilofoni un dažādas "palīgierīces", ar kurām būtu neērti maršēt. Priekšējiem ansambļiem var būt arī piekaramie cimboli, jo īpaši, ja korpusam nav gājiena cimboli.

Bungu līnijās var būt arī cimboli, kuri abās rokās ķermeņa priekšā tur divus vienādus, vienādi izgatavotus metāla masīvus cimbolus un sit ar tiem kopā, lai iegūtu ilgstošu crash skaņu. Daudzi mūsdienu bungu korpusi ir izvēlējušies izslēgt šķīvjus no savām bungu līnijām, jo to uzturēšana var būt dārga. Lai mācītu spēlēt uz šķīvjiem, ir nepieciešams vismaz vēl viens papildu darbinieks, jo to darbība ļoti atšķiras no pārējām bungām. Turklāt korpuss var būt ar ierobežotu dalībnieku skaitu un uzskatīt, ka mūziķis ir vērtīgāks priekšējā ansamblī, kur viņš vienlaikus var spēlēt citus instrumentus.

Maršruta baritona rags. Ievērojiet, ka rags ir vērsts uz priekšu, iemutnis ir vērsts atpakaļ, un pogas ir nospiestas uz augšu un uz leju. Salīdziniet to ar parasto jeb "koncertējošo" baritonu, kur zvans ir vērsts uz augšu un paredzēts gulēšanai mūziķa klēpī.


Jūras kājnieku bungu un stabuļu korpusa mūziķis, kurš spēlē tenora bungas.


Divi basa bungu mūziķi. Pievērsiet uzmanību bungu novietojumam uz sāniem.