Mūzikas dinamika — skaļuma izmaiņas, apzīmējumi un termini
Uzzini visu par mūzikas dinamiku: skaļuma izmaiņas, itāļu apzīmējumi (p, f, sfz), crescendo/diminuendo un to nozīmi izpildē un partitūrā.
Mūzikā dinamika ir skaļuma izmaiņas starp notīm vai frāzēm. Dinamika nosaka, cik skaļi vai klusi jāatskaņo konkrēta partija, frāze vai skaņa, un tā palīdz veidot mūzikas izteiksmi, kontrastus un formu.
Rakstītajā mūzikā dinamiku visbiežāk norāda ar burtiem, kas apzīmē dinamikas līmeņus itāļu valodā. Zemāk ir uzskaitīti biežāk sastopamie līmeņi un to itāļu nosaukumi. Ievērojiet, ka vārdu "piano" dinamikas nozīmē itāļu izrunā ("pi-AH-no"), lai to atšķirtu no klavieru instrumenta nosaukuma "piano".
Galvenie dinamiskie līmeņi
- ppp — pianissississimo (ļoti, ļoti klusi)
- pp — pianissimo (ļoti klusi)
- p — piano (klusi)
- mp — mezzo-piano (vidēji klusi)
- mf — mezzo-forte (vidēji skaļi)
- f — forte (skaļi)
- ff — fortissimo (ļoti skaļi)
- fff — fortissississimo (ļoti, ļoti skaļi)
Izmantojiet vairāk nekā divus ps vai fs, lai parādītu, ka mūzika ir ļoti, ļoti klusa vai ļoti, ļoti skaļa. Čaikovskis dažkārt izmantoja piecus ps vai fs, lai gan parasti nošu rakstos ir atrodami tikai līdz trim ps vai fs.
Akcenti un sforzando
Dažkārt īpaši akcenti tiek norādīti ar zīmēm, kas atgādina dinamiskās zīmes. Sforzando nozīmē spēcīgu, pēkšņu akcentu un to apzīmē saīsināti kā sf, sfz vai fz. Ar sfzp (vai sfp) parasti apzīmē sforzando, kam tūlīt seko piano (akcents, pēc kura seko strauja noslāpēšana). Līdzīgi saīsinājumi ir fp (forte-piano — skaļi, tad tūlīt klusi) un sub. (subito — pēkšņs). Šīs zīmes dod informāciju par akcenta raksturu un īslaicīgām skaļuma pārmaiņām.
Crescendo un diminuendo (matu šķipsnas)
Termini crescendo un diminuendo (dažreiz raksta arī decrescendo) nozīmē pakāpenisku skaļuma palielināšanos vai samazināšanos. Tos var norādīt ar vārdiem (cresc., dim.) vai ar grafiskām zīmēm, kuras bieži sauc par "matu šķipsnām" (hairpins). Atvērta matu šķipsna (<) parasti nozīmē crescendo, bet aizvērta matu šķipsna (>) — diminuendo.
Lai ātri mainītu dinamiku, bieži izmanto molto cresc. un molto dim. (molto nozīmē daudz). Lēnām pārmaiņām izmanto poco a poco cresc. un poco a poco dim. (poco a poco nozīmē pamazām, t. i., ļoti pakāpeniski). Matu šķipsnas var stiepties pāri vairākiem taktēm; to garums norāda, cik ilgi jānotur vai jāmaina skaļums.
Vēsturiskais konteksts
Dinamikas rakstības paradumi ir mainījušies laika gaitā. Daudzi baroka komponisti (piemēram, Bahs) ierakstīja tikai atsevišķas dinamikas zīmes, jo tolaik izmantoja citus izteiksmes līdzekļus (artikulāciju, frāzējumu, akcentu) un mūziķi paši interpretēja skaļuma nianses. Pat Mocarts bieži ierakstīja vienkāršas zīmes — lielākoties p un f. 19. gadsimtā komponisti sāka izmantot dinamiku daudz detalizētāk, un romantisma mūzikā sastopami gan ļoti precīzi norādījumi, gan vairāki ekstremālie līmeņi.
Interpretācija — ko ņemt vērā izpildītājam
Dinamiskos līmeņus nevar precīzi izmērīt ar skaitļiem: tas, cik skaļam jābūt mp, ir atkarīgs no daudziem faktoriem — mūzikas tekstūras (solo vai pilna orķestra akords), instrumenta rakstura, zāles akustikas, ieraksta vai dzīves atskaņojuma, kā arī no tā, ko prasa partitūra tuvumā esošās nianses. Svarīgi ir tas, lai dinamikas līmeņiem būtu pareizs savstarpējs sakars un līdzsvars starp balsīm vai grupām.
Daži komponisti ir ļoti precīzi, rakstot vajadzīgo dinamiku; citi daudz ko atstāj izpildītāja ziņā. Labs vadmotīvs ir klausīties kontekstu: ja blakus notīm ir spēcīgi akcenti vai blīva tekstūra, mp var skanēt citādi nekā solo tāmē. Telpas reverb, spēlētāja tehnika (piem., elpas daudzums pūšaminstrumentam vai stiegras spēle vijolniekam) un dinamiskā niansēšana (messa di voce — pakāpeniska skaļuma celšana un kritums uz vienas nots) ietekmē gala rezultātu.
Padomi praksē
- Salīdziniet dinamikas līmeņus starp atsevišķām partijām — piemēram, p solo vijolei var prasīt citādu skaļumu nekā p visam stīgu ansamblim.
- Izmantojiet dinamiskās atšķirības, lai uzsvērtu frāzējumu un struktūru — crescendo var iezīmēt virsfrāzi, nevis tikai bāzes skaļuma palielinājumu.
- Būtiski ir klausīties mūziku kopā ar citiem izpildītājiem un pielāgoties; balanss bieži prasa kompromisu.
- Ja partitūrā ir pretrunas vai nepilnības, izvēlieties interpretāciju, kas vislabāk atbilst stila laikmetam un konteksta muzikālajam mērķim.
Kopumā dinamika ir viens no svarīgākajiem mūzikas izteiksmes līdzekļiem; to pareiza izmantošana un sapratne padara atskaņojumu dzīvāku, niansētāku un emocionāli iespaidīgāku.
Sforzando notācija
Jautājumi un atbildes
J: Ko mūzikā nozīmē termins "dinamika"?
A: Mūzikā ar dinamiku apzīmē skaļuma izmaiņas starp notīm vai frāzēm.
J: Kā dinamika parasti tiek norādīta rakstītā mūzikā?
A: Dinamiku parasti norāda ar burtiem, kas apzīmē itāļu valodas vārdus, kuri apzīmē dažādus dinamikas līmeņus.
J: Kā komponists var norādīt ļoti klusas vai ļoti skaļas skaņas?
A: Lai norādītu ļoti klusas vai ļoti skaļas skaņas, jāizmanto vairāk nekā divi ps vai fs. Čaikovskis dažkārt izmantoja līdz pat pieciem ps vai fs, lai gan parasti nošu nošu rakstos ir atrodami tikai līdz trim ps vai fs.
J: Kādi faktori ietekmē to, cik skaļi mp būtu jāspēlē?
A: Precīzs mp skaļums ir atkarīgs no vairākām lietām, piemēram, no tā, kas notiek mūzikā, instrumenta, uz kura tiek spēlēts, un telpas lieluma, kurā tiek atskaņots skaņdarbs.
J: Vai bez dinamikas zīmēm ir vēl kādi citi veidi, kā parādīt akcentus?
A: Jā, akcentus var parādīt arī ar dinamiskajām zīmēm līdzīgām zīmēm, piemēram, sforzando (sfz), crescendo (izvēršanās uz matiem) un diminuendo (noslēgšanās uz matiem).
J: Ar ko molto cresc. un molto dim. atšķiras no poco a poco cresc. un poco a poco dim.? A: Molto cresc./dim., kas nozīmē "daudz", norāda uz straujām dinamikas izmaiņām, bet poco a poco cresc./dim., kas nozīmē "pamazām", norāda uz lēnām izmaiņām laika gaitā.
Meklēt