Dinamika (mūzika)
Mūzikā dinamika ir skaļuma izmaiņas starp notīm vai frāzēm.
Rakstītajā mūzikā dinamiku norāda ar burtiem, kas apzīmē dinamikas līmeņus itāļu valodā. Tie ir uzskaitīti turpmāk tabulā. Ievērojiet, ka "piano" izrunā itāļu valodā ("pi-AH-no"), lai to atšķirtu no "piano".
Izmantojiet vairāk nekā divus ps vai fs, lai parādītu, ka mūzika ir ļoti, ļoti klusa vai ļoti, ļoti skaļa. Čaikovskis dažkārt izmantoja piecus ps vai fs, lai gan parasti nošu nošu rakstos ir atrodami tikai līdz trim ps vai fs.
Dinamiskos līmeņus nevar precīzi izmērīt. Tas, cik skaļam jābūt mp, ir atkarīgs no vairākām lietām: no tā, kas notiek mūzikā, instrumenta, telpas lieluma, kurā tiek atskaņota mūzika, utt. Svarīgi ir tas, lai dinamikas līmeņiem būtu pareizs savstarpējs sakars.
Daži komponisti ir ļoti precīzi, rakstot vajadzīgo dinamiku. Citi daudz ko atstāj izpildītāja ziņā. Vēsturiski komponisti pirms vairākiem gadsimtiem, piemēram, Bahs, rakstīja tikai atsevišķas dinamikas zīmes. Pat Mocarts rakstīja tikai dažas, lielākoties p un f. 19. gadsimtā komponisti mūzikā dinamiku rakstīja daudz detalizētāk.
Dažreiz akcentus norāda ar dinamiskajām zīmēm līdzīgām zīmēm. Sforzando nozīmē spēcīgu, pēkšņu akcentu, un to saīsināti apzīmē kā sf, sfz vai fz. Ar sfzp (vai sfp) apzīmē sforzando, kam tūlīt seko piano
Termini crescendo un diminuendo (dažreiz arī decrescendo) nozīmē pakāpenisku skaļuma palielināšanos vai samazināšanos. Tos var parādīt arī ar zīmēm, ko dēvē par "matu spirālēm". Atvērta matu šķipsna ir crescendo, bet aizvērta - diminuendo.
Lai ātri mainītu dinamiku, bieži izmanto molto cresc. un molto dim. (molto nozīmē daudz). Lēnām pārmaiņām izmanto poco a poco cresc. un poco a poco dim. (poco a poco nozīmē pamazām, t. i., ļoti pakāpeniski).
Sforzando notācija
Jautājumi un atbildes
J: Ko mūzikā nozīmē termins "dinamika"?
A: Mūzikā ar dinamiku apzīmē skaļuma izmaiņas starp notīm vai frāzēm.
J: Kā dinamika parasti tiek norādīta rakstītā mūzikā?
A: Dinamiku parasti norāda ar burtiem, kas apzīmē itāļu valodas vārdus, kuri apzīmē dažādus dinamikas līmeņus.
J: Kā komponists var norādīt ļoti klusas vai ļoti skaļas skaņas?
A: Lai norādītu ļoti klusas vai ļoti skaļas skaņas, jāizmanto vairāk nekā divi ps vai fs. Čaikovskis dažkārt izmantoja līdz pat pieciem ps vai fs, lai gan parasti nošu nošu rakstos ir atrodami tikai līdz trim ps vai fs.
J: Kādi faktori ietekmē to, cik skaļi mp būtu jāspēlē?
A: Precīzs mp skaļums ir atkarīgs no vairākām lietām, piemēram, no tā, kas notiek mūzikā, instrumenta, uz kura tiek spēlēts, un telpas lieluma, kurā tiek atskaņots skaņdarbs.
J: Vai bez dinamikas zīmēm ir vēl kādi citi veidi, kā parādīt akcentus?
A: Jā, akcentus var parādīt arī ar dinamiskajām zīmēm līdzīgām zīmēm, piemēram, sforzando (sfz), crescendo (izvēršanās uz matiem) un diminuendo (noslēgšanās uz matiem).
J: Ar ko molto cresc. un molto dim. atšķiras no poco a poco cresc. un poco a poco dim.? A: Molto cresc./dim., kas nozīmē "daudz", norāda uz straujām dinamikas izmaiņām, bet poco a poco cresc./dim., kas nozīmē "pamazām", norāda uz lēnām izmaiņām laika gaitā.
