Drones mūzikā: pastāvīgā nots, dūdas, sitars un klasika

Atklāj dronu lomu mūzikā — pastāvīgās notis dūdām, sitaram un klasikai; kultūru savienojumi, vienkāršās harmonijas un baroka Musette tradīcijas.

Mūzikā drone ir ilgstoši turēta vai atkārtoti skanoša nots (vai notu kopums), kas nodrošina harmonisku vai tonālu pamatu skaņdarbam. Drone var būt statisks—viena skaņa, kas skan visu laiku—vai mainīgs, izmantojot atkārtotus piezīmju rakstus un ritmisku akcentēšanu, taču tā pamatfunkcija ir uzturēt skanējuma centru un radīt spiedienu uz harmoniju un melodiju.

Instrumenti un reģioni

Daudzi tradicionālie instrumenti ir būvēti tā, lai pastāvīgi vārdotu dronus. Piemēri:

• eiropiešu pūšaminstrumenti, kas dungo visu laiku — dūdas un hurdy gurdi Eiropas kultūrā;
• Indijas klasiskajā mūzikā pastāv īpašs drona instruments — tanpura (tambura), bet arī sitari izmanto palīgstīgas un chikari virknes, kas rada dronējumu (indiešu tradīcijā);
• daudzi citi tautas instrumenti Āzijas un Āfrikas mūzikā, piemēram, tamburas tipa instrumenti, sērfojošas vai pastāvīgi skanošas stīgas;
• mūsdienu elektriskie un elektroniskie avoti — sintezatori, pedāļu efekti, taustiņinstrumenti, kā arī ģitāru sustain/feedback — kas rada ilgstošus toņus vai skaņu sienas.

Dažkārt dzirdams vairāk nekā viens dronings (bieži vien divas notis, kas ir atšķirīgas par kvintu). Divu vai vairāku dronu kombinācija bieži pastiprina tonalitāti un rada bagātāku skaņas tekstūru, piemēram, oktāva un kvintas salikums ir ļoti izplatīts.

Harmonija, modālitāte un muzikālā funkcija

Mūzikai ar droniem parasti ir vienkāršas vai sakārtotas harmonijas, jo drones nodrošina noteiktu tonalitātes centru — tas ierobežo iespējas modulēt uz dažādām tonalitātēm bez disonances vai nogurdinošas pārejas. Tomēr šos ierobežojumus var kompensēt ar citām tehnikām:

• ornamentācijas un melodiskas izpausmes (piem., skotu dūdu mūzikā daudz mazu, ātru noti, kas raksturo izpildījumu);
• modālas sistēmas — droni labi saskan ar modālajiem skalām, kur galvenais centrs paliek nemainīgs, bet melodija izceļ krāsu un nianses;
• sympatētiskās stīgas un pārdzīvojumu efekti, kas piešķir bagātību, pat ja harmonija ir vienkārša;
• drones var darboties arī kā pedals — pedāls (long-sustained tone) baroka un romantiskās mūzikas terminoloģijā — kas pavadījumā satur harmonisko fundamentu.

Vēsturiskā un laikmetīgā izmantošana

Drone ir bijis daļa no mūzikas daudzās kultūrās un laikmetos. Viduslaikos un renesansē vienkārši ilgtspējīgi toņi parādījās orgānamā un tautas dziesmās. Rietumu klasiskajā tradīcijā daži komponisti izmantoja dronu, lai skaņdarbs atgādinātu tautas instrumentu skanējumu vai radītu pastāvīgu fonu. Piemēram, Bahs, Fransuā Kuperēns un citi baroka komponisti šādus skaņdarbus bieži dēvēja par "Musette" (franču valodā "dūdas").

Dažreiz dronu izmantoja arī orķestra mūzikā: Haidns savas 104. simfonijas pēdējā daļā izmantoja dronu, lai pavadītu tautas melodiju. 20. gadsimtā un vēlāk droni kļuva par svarīgu elementu ambientā, minimalistiskajā un eksperimentālajā mūzikā — komponisti kā La Monte Young, Terry Riley un citi izmanto ilgstošus toņus vai skaņas plūsmas, lai veidotu hipnotiskus lauka laukus. Mūsdienu žanros dronu ideja attīstījās tālāk: drone metal (grupas kā Sunn O))) un cita smagā mūzika izmanto ilgstošu skaņas bloku, savukārt elektroniskā mūzika un ambient stili izmanto sintezatoru dronus, atkārtotas frāzes un skaņu apstrādi (reverbs, delay), lai radītu telpisku efektu.

Praktiskie aspekti un skaņas dizains

Komponējot vai aranžējot mūziku ar droniem, jādomā par:

• drona frekvences un amplitūdas izvēli — zems drons domā bāzi, augsts var radīt skaidru melodisku kontrastu;
• kā drones mijiedarbojas ar melodiju — disonanses var tikt lietotas apzināti, lai radītu spriedzi;
• tehnikas maiņa — piemēram, laika gaitā mainīts timbrs vai apjoms var saglabāt klausītāja interesi;
• elektroniskie efekti — filtri, modulācija un harmoniskie bagātinātāji var pārvērst vienkāršu dronu par daudzslāņainu skaņas ainavu.

Drone ir vienkāršs, bet jaudīgs līdzeklis — tas nosaka tonalitāti, rada meditatīvu vai tautisku noskaņu un var gan ierobežot, gan atklāt jaunas muzikālās iespējas atkarībā no konteksta un izpildes tehnikas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas mūzikā ir drons?

J: Kādi ir daži tautas instrumenti, kas, tos spēlējot, vienmēr izdveš dunu?

J: Kādi ir daži piemēri, kad mūzikā tiek atskaņoti dungļi?

Jautājums: Kāpēc mūzikai ar droniem ir jābūt vienkāršām harmonijām?

J: Kā skotu dūdas mūzikā kompensē modulācijas trūkumu dronos?

J: Kā Baha, Fransuā Kuperēna un citi baroka komponisti sauca skaņdarbus ar droniem?

J: Kurš komponists savas 104. simfonijas pēdējā daļā izmantoja dronu, lai pavadītu tautas melodiju?

Meklēt pēc burta