Basso continuo: baroka pavadījums — definīcija un skaidrojums
Basso continuo — baroka pavadījuma definīcija un skaidrojums: kā darbojas continuo, izmantotie instrumenti, harmoniju skaitļi un tā loma baroka mūzikas tekstūrā.
Basso continuo ir mūzikas pavadījuma veids, kas plaši izmantots baroka laikmetā. Nosaukums burtiski nozīmē "nepārtraukts bass" — jeb pastāvīga basslīnija, uz kuras balstās harmoniskā struktūra. To bieži sauc arī par continuo vai, ar akcentu uz rakstību, par figūru basu (figured bass, itāliski basso cifrato), ja komponists norādījis papildus skaitļus, kas rāda akordus.
Basso continuo izpildīja instruments vai instrumentu grupa, kurš nodrošināja harmonisko akordu pavadījumu un basslīnijas bāzi. Parasti šo pavadījumu veica viens taustiņinstruments vai pirkststīgu instruments, kopā ar otru kursa vai dublējošu basa instrumentu. Tipiskas kombinācijas bija taustiņinstruments (piemēram, taustiņinstruments, visbiežāk klavesīns) kopā ar stīgu basu, piemēram, čellu, vai ar lauztu stīgu instrumentu, piemēram, lūtu; baznīcas kontekstā bieži izmantoja arī ērģeles, piemēram, portatīvas ērģeles. Svarīgi, ka basslīniju parasti atbalstīja vēl kāds zemā reģistra instruments — vijole vai fagotu un citi zemā reģistra instrumenti varēja dublēt vai pastiprināt basu.
Kā basso continuo darbojās
Komponists parasti uzrakstīja tikai basslīniju, ko atskaņoja vienlaikus ar dublējošo basu instrumentu. Taustiņinstrumenta spēlētājs realizēja harmoniju, proti, papildināja basslīniju ar akordiem un bieži arī ar iekšējām balss līnijām, izmantojot improvizāciju un stilistiskas prasmes. Lai norādītu, kādus akordus spēlēt, komponists zem notīm rakstīja skaitļus — šo sistēmu sauc par skaitļotu basu (figured bass). Skaitļi parasti rāda intervālus virs bass nots, kas palīdz noteikt akorda tipu un inversiju.
Notācija un realizācija
Instrumenti un ansambļa loma
Basso continuo bieži bija ansambļa sastāvdaļa gan operā, gan oratorijā, kantātē un kamermūzikā. Parasti ansamblī bija vismaz viens armoniski instrumentālais spēlētājs (klavesīns, ērģeles, cēteris u. c.) un viens vai vairāki melodiķie/linearie basa instrumenti (čells, violone, fagots, lūta, teorbs). Baznīcas repertuārā ērģeles parasti ņēma vadošo lomu, bet operas vai kamermūzikā biežāk lietoja klavesīnu vai lautu kopā ar čellu vai basu.
Vēsturiskā nozīme un stila piemēri
Basso continuo bija centrāla baroka mūzikas sastāvdaļa no 17. līdz 18. gadsimta sākumam un to plaši izmantoja komponisti kā Monteverdi, Corelli, Vivaldi, Handel un J. S. Bach. Tas radīja stabilu harmonisko rāmi solo partijām, koriem un instrumentālajām dialoga struktūrām. Arīgi uzvedumi un improvizēšana no continuo spēlētāja bieži noteica izpildes stilu un dinamiku.
Pāreja un mūsdienu atskaņojums
Ar klasicisma laikmeta attīstību basso continuo loma samazinājās — harmonijas rakstība kļuva detalizētāka, un akordu realizāciju pārvēra par precīzāku partiju sadalījumu. Tomēr vēsturiskās mūzikas atjaunošanas kustība 20. gadsimta otrajā pusē atgrieza basso continuo autentiskā veidolā, un mūsdienu ansambļi bieži izmanto periodu instrumentus un vēsturiskus spēles principus, lai rekonstruētu baroka pavadījuma stilu.
Praktiski padomi mūziķiem
Kopumā basso continuo bija ne tikai tehniska pavadījuma metode, bet arī radošā un improvizatīvā tradīcija, kas dotu mūziķiem brīvību veidot harmonisku tekstūru un atbalstīt melodiju baroka mūzikā.
Figured bass piemērs: tiek rakstīta tikai basa partija (kreisā roka) ar skaitļiem. Akordi labajā rokā parāda, kā to varētu spēlēt. Figūras norāda intervālus no basa nots uz augšu. Ja nav norādīta neviena figūra, akords ir 5 3 akords (parasta trīskārša).
Piemēri
· Klaudio Monteverdi:
Di misera, regina no
Il ritorno d'Ulisse in patria
· C. P. E. Bahs: Sonāte flautai & b. c. B-dur Wq. 125
· J. B. Lulī:
Lully: Air des Espagnoles no
Le Bourgeois Gentilhomme
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir basso continuo?
A: Basso continuo ir baroka laikmetā izmantots mūzikas pavadījuma veids, kas nodrošina nepārtrauktu basu.
J: Kādus instrumentus izmantoja basso continuo spēlē?
A: Basso continuo spēlēja instruments, kas nodrošināja akordu pavadījumu, piemēram, taustiņinstruments vai stīgu instruments, piemēram, lautas, kopā ar citu basa instrumentu, piemēram, čellu, vijoli vai fagotu.
J: Kāds bija parastais taustiņinstruments, ko parasti izmantoja basso continuo spēlēšanai?
A: Parasti basso continuo spēlēja klavesīnu, bet tās varēja būt arī ērģeles, piemēram, neliels portatīvs instruments.
J: Vai komponisti izrakstīja visas notis basso continuo taustiņinstrumenta spēlētājam?
A: Nē, nebija ierasts, ka komponisti izrakstītu visas notis taustiņinstrumentālistam basso continuo. Komponists parasti rakstīja tikai basa līniju, ko spēlēja kreisā roka un dublēja ar otru basa instrumentu.
J: Ko komponists norādīja basso continuo?
A: Komponists norādīja, kādai jābūt harmonijai (kādi akordi jāspēlē), rakstot skaitļus zem notīm basso continuo.
J: Ko nozīmē "continuo"?
A: "Continuo" ir cits basso continuo nosaukums, kas nozīmē nepārtraukts bass.
J: Kurā laikā basso continuo tika plaši izmantots?
A: Basso continuo parasti izmantoja baroka laikā.
Meklēt