Fagots (koka pūšaminstruments) — uzbūve, skaņa, diapazons un veidi
Fagots ir zemākais no četriem galvenajiem orķestra koka pūšaminstrumentiem (flīta, oboja, klarnete un fagots) un pieder pie dubultstīgalu instrumentiem — tam, tāpat kā obojai, ir dubultā stīgala. Stīgala tiek ievietota izliektā metāla mutītē, kuru sauc par kruķi vai bokālu (angļu: bocal). Kruķis savienojas ar instrumenta galveno korpusu, kas tradicionāli sastāv no vairākām atsevišķām daļām: basa (bass joint), spārna vai tenora daļa (wing vai tenor joint), U veida apakšējā daļa, ko sauc par zābaku (boot), un zvans instrumenta augšpusē. Kopā tās veido garu, izliektu koka vai mūsdienās bieži arī konstruētu korpusu.
Uzbūve un piekāršana
Fagots ir salīdzinoši smags instruments, tāpēc spēlētāji izmanto dažādus atbalsta risinājumus: daži valkā kakla siksnu, bet biežāk izmanto sēdekļa siksnu (end strap), kas pievienojas zābaka apakšai un iet pāri krēslam vai zem spēlētāja kājas. Fagotists parasti sēž, un instruments tiek turēts viņa labajā pusē, zābaka augšdaļai atrodoties ap spēlētāja gurnu līmeni.
Skaņa un diapazons
Pareizi spēlējot, fagota tembrs var būt ļoti izteiksmīgs — no maigām, siltām basa līnijām līdz asiem, komiskajiem vai kantilēniem augstumiem. Standarta fagota raksturīgais diapazons aptver apmēram no zemās B♭ (B♭1, bieži tiek minēts kā zemais b) līdz augstajai f (ap F5), taču pieredzējuši spēlētāji var sasniegt nedaudz zemākas vai augstākas notis. Pastāv arī kontrafagots (contrabassoon), kas skan aptuveni vienu oktāvu zemāk un bieži orķestrī nodrošina ļoti zemu pamatbalsi.
Taustiņi un pirkstu sistēmas
Fagots ir aprīkots ar daudz taustiņiem, kas aizsedz atveres un ļauj spēlēt precīzas intonācijas un sarežģītas frāzes. Tomēr tā taustiņu sistēma nav Bēma (Boehm) sistēma, kas ir raksturīga daudzām citām koka pūšaminstrumentu grupām. Pastāv divas galvenās fingering-sistēmas:
- Heckel sistēma (vācu) — to izmanto mūsdienu dominējošie vācu tipa fagoti (bieži saukti par "Heckel"). Šī sistēma ir plaši izplatīta starptautiski.
- Buffet sistēma (franču) — to izmanto tradicionālie Franču fagoti (saukta arī par "Buffet" sistēmu). Šie instrumenti atšķiras arī konstrukcijā un skaņā no vācu tipa fagotiem.
Varianti un reģionālās atšķirības
Ir vairāki fagotu veidi un reģionālas tradīcijas. Piemēram, vācu (Heckel) fagoti bieži ir izgatavoti pēc noteiktām akustiskām un mehāniskām specifikācijām un skan siltāk un pilnīgāk lielākā frekvenču diapazonā. Franču fagoti (Buffet) tradicionāli ir gaišāki un veiklākie augstākajā reģistrā, taču šī tradīcija mūsdienās ir retāka. Dažiem vācu tipa fagotiem pie zvana savienojuma augšdaļas ir dekoratīvs vai nostiprinošs balts ziloņkaula gredzens — vēsturiska iezīme, kuru mūsdienās bieži aizvieto nelegāliem materiāliem draudzīgas alternatīvas, piemēram, plastmasas vai metāla gredzeni.
Loma orķestrī, repertuārs un tēls
Fagots bieži tiek uztverts kā komisks instruments, un komponisti izmanto tā timbru, lai izceltu smieklīgas vai raksturīgas liriskas partijas. Tomēr orķestrī fagotam ir ļoti svarīga un daudzpusīga loma — tas nodrošina gan bāzu balstu, gan siltas solo līnijas. Slaveni piemēri fagota solo izmantojumam ir orķestra mūzikas atvēruma partijās un kamermūzikā; arī Stravinska, Mozart, Ravel un citu komponistu repertuārā fagotam ir nozīmīgas solo lomas.
Prakse un stīgu izgatavošana
Dubultā stīgala ir ļoti būtiska fagota skanējumam, un daudzus fagotistus prasa vai nu pašiem gatavot stīgas, vai arī regulēt un pielāgot profesionālas, rūpnieciski izgatavotas stīgas. Stīgalu forma, cietība un pozicionēšana uz kruķa būtiski ietekmē intonāciju, toni un spēlēšanas ērtumu.
Vēsturiskas piezīmes — saksofona attiecības
Saksofons tika izgudrots Adolfa Saksa 19. gadsimta 40. gados ar mērķi nodrošināt instrumentu, kas apvienotu pūšaminstrumentu grupu skanējumu un projicēšanu, īpaši militārajās pūtēju grupās. Dažās Saksa idejās bija iekļauts arī doma par dažu oboes un fagota partiju aizvietošanu pūtēju ansambļos, taču klasiskajā orķestra prakses tradīcijā saksofons netika plaši pieņemts kā fagota vai obojas aizvietotājs, jo tā timbrs un raksturojums ir atšķirīgs.
Kopumā fagots ir tehniski un muzikāli ļoti daudzpusīgs instruments ar raksturīgu, plašu dinamisko un krāsu diapazonu. Tas ir neaizstājams gan orķestra bāzē, gan kamermūzikā, kā arī solo repertuārā.
Divi Fox Products fagoti.
Fagota spēle
Lai spēlētu fagotu, ir ļoti svarīgi, lai būtu daudz elpošanas atbalsta. Līdzīgi kā obojas gadījumā, ātrus fragmentus var spēlēt, izmantojot dubulto mēlīti (vienkāršā mēlīte ir kā teikt "tu-tu-tu-tu-tu-tu", dubultā mēlīte ir kā teikt "te-ke-te-ke-te-te-ke"). Vairumā mūzikas skaņdarbu fagots daudz laika pavadīs, spēlējot basa līniju, iespējams, tās pašas notis, ko čells vai tuba. Tas dažkārt var izklausīties diezgan amizanti, spēlējot "um-cha-um-cha" pavadījumu, piemēram, Čaikovska "Gulbju ezera" "Ķigēnu dejā". Tā var skanēt ļoti melodiski un skumji kā Rimska Korsakova "Šeherezādes" otrajā daļā. Ieklausieties Stravinska "Pavasara rituāla" sākumā, kur tā spēlē dažas diezgan augstas notis, lai maldinātu cilvēkus, ka tā ir Cor anglais jeb angļu rags. Pat slavenais komponists Sen Sainss nezināja, kas ir šis instruments. Prokofjevs izmanto fagotu vectēva melodijai izrādē "Pēteris un vilks". Turklāt, lai spēlētu fagotu, spēlētājam nepieciešamas lielas rokas, jo fagota taustiņi un caurumi ir diezgan plaši.
Caurumi ir izurbti leņķī, lai augšējais reģistrs nebūtu pārspīlēts un neradītu nepatīkamu skaņu. Tika izgudroti arī čukstošie taustiņi, lai novērstu pārpūšanu. Fagots ir pazīstams ar savu reiboņaino skaņu. Tās augšējais reģistrs ir dzelmains un dažkārt biedējošs. Vidējo reģistru varētu izmantot šūpuļdziesmās, jo tā tonis ir majestātisks un nomierinošs. Tā apakšējais reģistrs ir dziļš, tumšs, un to varētu izmantot šausminošās filmās un tamlīdzīgi.
Vēsture un repertuārs
Fagots radās no renesanses instrumenta, ko sauca par kortālu vai dulciānu. Tie bija dubultā niedru instrumenti, uz kuriem bieži vien spēlēja ar šallēm. Baroka laikā fagots kļuva populārs kā instruments basa līnijas atskaņošanai, iespējams, spēlējot to pašu, ko čells. Kāds vīrs vārdā Hotteterre izgatavoja daudzas mūsdienu fagota detaļas. Vēlā baroka periodā tādi komponisti kā Antonio Vivaldi rakstīja koncertus fagotam un orķestrim. Daži slavenāki fagota koncerti ir Mocarta un jaunākos laikos - Pītera Maksvela Deivisa (Peter Maxwell Davies) fagota koncerti. Fagots bija ļoti svarīgs orķestra instruments. Mocarts un Bēthovens fagotam piešķīra svarīgas lomas mūzikā.
Kontrabasons
Dažos skaņdarbos ar lielu orķestri tiek izmantots kontrafagots. Tas spēlē par oktāvu zemāk nekā fagots, sasniedzot B līdz pat apakšējai sesijai vai C uz klavierēm. Daži kontrafagoti ir izgatavoti tā, lai atskaņotu par vienu noti zemāk, t. i., pašu zemāko klavieru noti (A). Varētu gaidīt, ka kontrafagots pacelsies augstu virs visiem pārējiem orķestra instrumentiem, taču patiesībā caurule turpina veikt U-veida pagriezienus, veidojot četras paralēlas cauruļu rindas. Tās parasti tiek veidotas ar zvanu, kas vērsts uz leju. Fagotsona svaru balsta ar tapu, kas piestiprināta pie grīdas. Agrāk kontrafagota forma līdzinājās fagota formai.
Kontrafagots piešķir bagātību pilna orķestra skaņai. Uzmanīgi ieklausieties kontrafagotā Brāmsa 1. simfonijas pēdējās daļas himniskajā ievadā. To var skaidri dzirdēt, rūkdams Ravela Klavierkoncerta kreisajai rokai ievadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir zemākais no četriem galvenajiem koka pūšaminstrumentu saimes instrumentiem?
A: Fagots ir zemākais no četriem koka pūšaminstrumentu saimes galvenajiem instrumentiem.
J: Kā fagotam tiek piestiprināta niedre?
A.: Stīpa ir piestiprināta pie izliektas metāla mutītes, ko sauc par "kruķi" vai "bokālu" un kas ir savienota ar fagota galveno daļu.
J: Kādas ir divas daļas, kas veido lielāko fagota daļu?
A: Lielākā daļa fagotu sastāv no divām daļām, ko sauc par "basa savienojumu" un "spārnu savienojumu" (vai "tenora savienojumu"). Abas šīs daļas apakšdaļā savieno U veida daļa, ko sauc par "zābaku". Instrumenta augšdaļā ir "zvana savienojums".
J: Kā parasti spēlētāji, spēlējot atbalsta instrumenta svaru?
A: Lai atbalstītu instrumenta svaru spēlēšanas laikā, spēlētāji parasti izmanto vai nu kakla siksnu ap kaklu, vai sēdekļa siksnu, kas savienojas apakšas apakšdaļā un iet pāri grīdai.
J: Kādu diapazonu tas aptver uz treļflīģeļa?
A: Fagotam ir viens no lielākajiem notu diapazoniem, sākot no zemas b līdz augstai f uz treļfaila augšējās līnijas.
J: Vai tam ir taustiņi kā citiem koka pūšaminstrumentiem?
A: Jā, fagotam ir taustiņi, lai palīdzētu spēlētājam aptvert visus caurumus, taču šajos taustiņos nav izmantota Boehm pirkstu sistēma kā citiem koka pūšaminstrumentiem. Vācu fagoti izmanto Heckel sistēmu, bet franču fagoti izmanto Buffet sistēmu.
Jautājums: Kāpēc saksofons orķestrī tika noraidīts kā obojas un fagota aizstājējs?
A: Saksofons tika noraidīts kā obojas un fagota aizstājējs orķestrī, jo orķestrī tas neizklausījās vienādi.
