Cor anglais jeb angļu rags ir koka pūšaminstrumentu dzimtas divviru niedru instruments. Tas ir ļoti līdzīgs obojai, taču, būdams garāks un ar citādi veidotu galotni (bumbulveida zvanu), tas skan tumšāk un zemākā reģistrā nekā oboja.

Uzbūve

Cor anglais parasti sastāv no trim galvenajām daļām: apakšējā stobriņa (apjoms ar caurulēm un atslēgām), augšējā stobriņa un metāla bokāla (īsa liekta caurulīte), kurā ievietoja niedri. Zvans instrumenta galā ir apaļš, tāpēc tam ir mazāk “degunaina” (nasal) skanējuma nekā obojai. Niedre nav tieši pievienota tādā pašā veidā kā uz daļām dažām obojām — cor anglais niedre parasti tiek uzlikta uz īsas metāla caurules, ko sauc par bokālu, un bokāls iestiprinās instrumenta augšdaļā.

Skaņa un reģistrs

Cor anglais ir pazīstams ar siltu, nospiedu un izteiksmīgu tembru — bieži raksturots kā melanholisks vai dzejisks. Tā reģistrs ir zemāks par obojas, un tas labi der melodiskām solo partijām orķestrī un kameransambļos.

Obojas parasti zemākā pieejamā nots ir B (nedaudz zem C). Cor anglais parasti spēj nospēlēt E naturālu kā vienu no zemākajām skaņām, kas ir perfekta kvinta zemāka nekā obojas viszemākā nots.

Transponēšana un pirkstspēle

Cor anglais ir transponējošs instruments, kura skaņu augstums ir F. Tas nozīmē, ka notis, kas rakstītas partitūrā, skan par perfektu kvintu zemāk par to, kas redzams uz lapas. Praksei tas nozīmē: ja mūziķis spēlē pēc obojai paredzētām pirkstspēles shēmām (līdzīgas fingering), tad skaņa iznāk par kvintu zemāka.

Tehnika un izmantošana

  • Reed (divviru niedre) un bokāls prasa rūpīgu regulēšanu; mazākas izmaiņas niedrē vai bokālā var būtiski mainīt skanējumu un intonāciju.
  • Cor anglais stīgas un tonālā kontrole parasti prasa citas maņas nekā obojai — piespēles, vibrato un intonācijas nianses ir īpaši svarīgas, jo instruments izceļas solo partijās.
  • Orķestra repertuārā cor anglais bieži izmanto kā melodisku solo instrumentu; slaveni piemēri ir Dvořáka “Zemes nojausma” (New World Symphony) angļu raga solo, kā arī daudzas raksturojošas partijas pie tādiem komponistiem kā Berliozs, Mahlers, Sibēliuss un Ravel.

Vēsture un nosaukums

Neskatoties uz nosaukumu cor anglais (no franču valodas “angļu rags”), instruments nav tieši saistīts ar Angliju un nešķiet, ka tā izcelsme būtu viennozīmīgi angļu. Nosaukuma izcelsme ir vēsturiski sarežģīta un var rasties no vārdu deformācijām vai tirdzniecības ceļiem. Mūsdienās nosaukums tiek lietots kā standarts daudzās valodās (ar vietējo tulkojumu, piemēram, “angļu rags”).

Kopīgās atšķirības no obojas — īsumā

  • Garums: cor anglais ir garāks nekā oboja.
  • Timbre: cor anglais ir siltāks, mazāk “degunains”.
  • Bokāls: niedre parasti tiek uzlikta uz metāla bokāla, nevis tieši pie instrumenta atveres.
  • Transponēšana: cor anglais transponē F — skan par kvintu zemāk nekā rakstīts.

Cor anglais ir neaizvietojams instruments orķestra krāsu paletē, īpaši tur, kur nepieciešama dzejiska, siltā un izteiksmīga solo līnija. Tā kopšana prasa laiku un izjūtu, bet labi nostrādāta niedre un regulēta bokāla sistēma ļauj gūt bagātīgu un raksturojošu skanējumu.