Courante
Courante (itāļu: corrente) ir deja, kas bija populāra baroka mūzikā 17. gadsimtā un 18. gadsimta sākumā. Vārds cēlies no franču valodas vārda "skriet".
Courante bija ātra, plūstoša deja ar 3 sitieniem taktī (laika signatūra bieži vien bija 3/2, bet dažkārt arī 3/4). Franču courante 17. gadsimtā sāka kļūt lēnāka nekā itāļu corrente, un tajā bieži vien bija vairāk kontrapunktu (imitējošu partiju). Tomēr tas nebija stingrs noteikums, un Baha rakstītās courantes bija gan itāļu, gan franču stila, un dažkārt viņš tās sauca par "courante", bet dažkārt par "corrente".
Baroka perioda komponisti bieži komponēja vairāku deju kopumu. To sauca par svītu. Parasti bija allemanda, tad otra deja bija courante, kam sekoja sarabanda un žigs, un dažreiz vēl viena vai divas dejas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir courante?
A: Courante ir deja, kas bija populāra baroka mūzikā 17. gadsimtā un 18. gadsimta sākumā.
J: No kurienes nāk vārds "courante"?
A: Vārds "courante" ir cēlies no franču valodas vārda "skriet".
Jautājums: Cik taktu ir vienā courante taktī?
A.: Courante parasti ir 3 takti taktī.
J: Kāda ir courante taktiskā signatūra?
A: Courante taktsignatūra bieži ir 3/2, lai gan dažreiz tā ir 3/4.
J: Kas baroka mūzikā ir svīta?
A: Baroka mūzikā svīta ir vairāku komponista sacerētu deju grupa, kas parasti sastāv no allemandas, courante, sarabandas, žigas un dažreiz arī no vienas vai divām citām dejām.
J: Ar ko franču courante atšķīrās no itāļu corrente?
A: 17. gadsimtā franču courante kļuva lēnāka nekā itāļu corrente, un tajā bieži bija vairāk kontrapunktu.
J: Vai Bahs rakstīja courantes gan itāļu, gan franču stilā?
A.: Jā, Bahs rakstīja courantes gan itāļu, gan franču stilā, un dažkārt tās dēvēja par "courante", bet dažkārt - par "corrente".
