Kas ir dziesmu cikls? Definīcija, vēsture un slaveni piemēri

Uzzini, kas ir dziesmu cikls — definīcija, vēsture un slavenākie piemēri no Šūberta līdz Māleram. Padziļināta, saprotama analīze.

Dziesmu cikls klasiskajā mūzikā ir vairākas dziesmas, kuras komponists paredzējis izpildīt kopā kā vienotu mākslas darbu. Lai gan katru dziesmu var izpildīt arī atsevišķi, cikla daļas parasti saista kopēja tematika, teksta autors vai stāstījuma līnija. Dažos ciklos dziesmas veido skaidru stāstu ar sižeta attīstību, citos tās ir saistītas emocionāli vai idejiski (piemēram, par mīlestības ilūzijām, zaudējumu un skumjām). Tās bieži vien ir paredzētas solo balsij un klavieru pavadījumam, taču dziesmu cikli var būt arī bez pavadījuma, ar vairāku instrumentu ansambli vai pat veselu orķestri. Bieži vien cikla teksti nāk no viena un tā paša dzejnieka krājuma, bet sastopami arī cikli, kuros katrai dziesmai izvēlēts cits tekstu autors.

Raksturīgās iezīmes

Dziesmu cikli parasti atšķiras no atsevišķām dziesmām ar vairākām pazīmēm:

• vienots idejiskais vai emocionālais pavediens (tematiska vienība);
• tekstiskā sasaistīšana — daudzkārt izmantoti dzejoļi no viena autora vai vienas poētiskas vīzijas;
• muzikālā saikne — komponists izmanto motivu atkārtojumus, tematisku attīstību vai harmoniskas saites, lai nodrošinātu vienotību;
• dinamiska un dramaturģiska struktūra — secība bieži veidota tā, lai radītu emocionālu loka sajūtu, sākot ar ievadu un beidzot ar noslēgumu;
• prasības izpildītājam — cikls var pieprasīt lielu vokālo un interpretācijas diapazonu, kā arī ilgu koncentrāciju, jo daži cikli ir pietiekami gari, lai aizņemtu visu koncertprogrammu.

Vēsture un attīstība

Dziesmu cikli kļuva īpaši populāri romantisma laikmetā, kur dzejas un mūzikas tuvums tika uzskatīts par izteiksmīgas personīgās izpausmes iemiesojumu. Lai gan cikla ideja pastāvēja jau agrāk, 19. gadsimtā to visizteiksmīgāk attīstīja vācu komponisti — viņu dziesmas bieži tiek dēvētas par "Lieder", un tieši šajā kultūrā dziesmu cikls kļuva par nozīmīgu mūzikas žanru. Cikliskā doma ļāva komponistiem padziļināti izpētīt dzejas tematikas, attīstīt motivus un veidot dramaturģiju, kas piemērota gan intīmai salonu programmai, gan lielai koncertzālei.

Slaveni piemēri un komponisti

Lielajā repertuārā īpaši izceļas Francs Šūberts, kurš sarakstīja ap 600 dziesmu un vairākus garus ciklus. Viņa slavenākie cikli ir Die Winterreise (parasti latviski "Ziemas ceļojums") un Die schöne Müllerin ("Skaistā dzirnavnieka meita"). Katrs no šiem cikliem ir pietiekami garš, lai veltītu tam veselu koncertu, un tie ir kļuvuši par mūsdienu vokālās mākslas stūrakmeņiem.

Roberts Šūmanis (Robert Schumann) sarakstīja vairākus nozīmīgus dziesmu ciklus, tostarp Liederkreis (eksistē vairākas ciklu versijas ar šo nosaukumu), kā arī labi zināmos Dichterliebe ("Dzejnieka mīlestība") un Frauenliebe und -Leben ("Sieviešu mīlestība un dzīve"). Jāhūga Brāmss komponēja, piemēram, Vier ernste Gesänge ("Četras nopietnās dziesmas"), kurā redzamas nopietnas eksistenciālas un teoloģiskas pārdomas.

Gustavs Mālers, kuram bija liela interese par tautasdziesmām un orķestrācijas iespējām, sarakstīja vairākus dziesmu ciklus ar orķestra pavadījumu, tai skaitā episko Das Lied von der Erde ("Zemes dziesma"), kas apvieno dziesmu formu ar sinfonisko apziņu.

Arī citās nacionālās tradīcijās dziesmu cikli ieguva savu vietu. Starp franču komponistiem, kas strādājuši ar ciklu formu, ir Žils Masnē, Gabriels Forē un Klods Debisī. Krievu komponisti, piemēram, Modests Musorgskis un Dmitrijs Šostakovičs, ir radījuši spēcīgus vokālos darbus ar savu kultūras un poētisko kodu. 20. gadsimta angļu un amerikāņu repertuārā atrodamie cikli ietver tādus autorus kā Maikls Tippets, Bendžamins Britens un Ārons Koplends, kā arī Dienvidamerikas komponistu klāstu — Alberto Ginastera, Huanu Mariju Solare un Heitoru Vilja-Lobossu, kuri ieviesa savas valsts muzikālās krāsas un ritmus dziesmu ciklu formā.

Interpretācija un izpildījums

Dziesmu cikla izpilde parasti prasa izpildītājam gan tehnisku prasmi, gan literāru un dramatisku izpratni. Lieder un citi cikli prasa ciešu sadarbību starp dziedātāju un akompanētāju — klavierēm vai orķestrim —, jo reizēm instruments nepilda tikai pavadījuma lomu, bet arī komentē, papildina vai iemieso notikuma telpu un noskaņu. Programmas veidošanā cikli var stāties gan par koncertprogrammas centrālo daļu, gan par daļu no plašāka tematiska kopuma.

Kāpēc dziesmu cikls ir nozīmīgs?

Dziesmu cikls ļauj dziļāk parādīt gan komponista muzikālo valodu, gan dzejnieka domas nianses. Tas bieži vien atklāj dialogu starp vārdu un skaņu, ļauj izsekot tēmas attīstībai un sniedz klausītājam koncentrētu emocionālu pieredzi. Cikli arī kalpo kā lauks, kur komponisti var eksperimentēt ar formu, harmoniju un vokālo izteiksmi, saglabājot vienotu idejisko loku.

Kā izpētīt un kur dzirdēt?

Ja vēlaties iepazīt dziesmu ciklus, labs sākums ir klausīties Šūberta un Šūmaņa ciklus, pēc tam paplašināt repertuāru ar Mālera, Brīta un citu autoru darbiem. Koncertzāles un radio bieži iekļauj ciklus programmas vidū vai speciālos vokālajos vakaros. Tāpat pieejami ieraksti un mācību grāmatas, kas analizē cikla strukturālās un interpretācijas īpatnības.

Dziesmu cikls ir daudzslāņaina forma, kas savieno literatūru un mūziku, ļaujot komponistiem un izpildītājiem radīt intensīvas, stāstošas un emocionāli bagātas muzikālās pieredzes.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dziesmu cikls?

Q: Kad dziesmu cikli kļuva populāri?

J: Kas ir daži vācu komponisti, kas saistīti ar dziesmu ciklu rakstīšanu?

J: Vai ir kādi franču vai krievu komponisti, kas rakstījuši dziesmu ciklus?

J: Vai ir kādi angļu vai amerikāņu komponisti, kas rakstījuši dziesmu ciklus?

J: Kādi instrumenti parasti tiek izmantoti dziesmu ciklā?

J: Kāds ir Franča Šūberta sarakstītā garā dziesmu cikla piemērs?

Meklēt pēc burta