Ārons Koplends — amerikāņu komponists, kas definēja amerikāņu mūziku
Ārons Koplends — amerikāņu komponists, kas radīja patiesi amerikānisku orķestra, kino un deju mūziku; uzzini viņa mantojumu, ietekmi un slavenākos darbus.
Ārons Koplends (Aaron Copland, 1900–1990) bija amerikāņu komponists, kura darbi kļuva par viena no 20. gadsimta amerikāņu mūzikas sejas veidotājiem. Viņš dzimis Bruklinā (Ņujorka) 14. novembrī, 1900. gadā un mira 2. decembrī, 1990. gadā ASV (North Tarrytown / Sleepy Hollow). Koplenda mūzika raksturojas ar skaidru, atklātu skaņu, plašām melodijām un biežām atsaucēm uz amerikāņu tautas mūzikas motīviem.
Darba spektrs un profesijas
Ārons Koplends rakstīja dažāda veida mūziku. Viņš komponēja orķestrim, klavierēm un balsij, kā arī mūziku lugām, filmām un dejām. Koplends bija arī diriģents, pianists, lektors, skolotājs un rakstnieks. Viņš vadīja koncertus, mācīja jaunus komponistus, lasīja lekcijas par mūzikas uztveri un publicēja grāmatas par to, kā klausīties mūziku.
Izglītība un ietekmes
Pēc sākotnējām studijām Ņujorkā Koplends devās uz Franciju, kur mācījās pie slavenās pedagoges Nadjas Bulangas (Nadia Boulanger) un apguva tā laika Eiropas mūzikas tehnikas. Viņš pats vēlāk teica, ka Francijā daudzi komponisti rakstīja „ļoti franciski”, un ka amerikāņiem trūkst sava, atšķirīga muzikālā balss. Atgriezies ASV, Koplends apzināti centās radīt mūziku, kas būtu patiesi amerikāniska — saprotama plašākai publikai un balstīta uz vietējām skaņām un stāstiem.
Muzikālā valoda un metode
Mūzikas kritiķi apgalvo, ka Koplends ar savu mūziku mācīja amerikāņiem par viņiem pašiem. Viņš bieži izmantoja daudzu senu amerikāņu tautasdziesmu fragmentus, kā arī vienkāršas, atmiņā paliekošas melodijas, plašas harmonijas un „atvērtu” skanējumu, kas radīja plašuma sajūtu — to reizēm asociē ar plašajām Amerikas zemēm. Koplends spēja apvienot modernās mūzikas elementus ar populāru un kinētisku ritmiku, tādējādi pievilinot gan klasiskās mūzikas klausītājus, gan plašāku auditoriju.
Nozīmīgākie darbi
- Appalachian Spring (1944) — balets, kura orķestra versija guva lielu slavu un par kuru 1945. gadā Koplends saņēma Pulitzer prēmiju; darbs iekļauj slaveno Šakeru dziesmas motīvu „Simple Gifts”.
- Rodeo (1942) — balets ar dejotāju Agnesu de Milu (Agnes de Mille); dinamiska un amerikāniska partitūra.
- Billy the Kid (1938) — balets ar vesternam tuvu raksturu, kurā skan vietējās melodijas un iedvesma no rietumu folkloras.
- Fanfare for the Common Man (1942) — spēcīgs, patriotisks fanfārs, kas kļuvis par vienu no viņa ikoniskākajām melodijām.
- Lincoln Portrait (1942) — orķestrāls darbs ar runas partiju, izvērtēts kā mūzikas un tekstu sintēze ar spēcīgu civisko vēstījumu.
- Quiet City (1941) — mūzika ar introspektīvu noskaņu, sākotnēji rakstīta teātra izrādei.
Darbs kino un teātrī
Koplends rakstīja arī mūziku filmām un teātra izrādēm. Viņa sinhronizētā, stāstošā mūzika labi iederējās stāstos par Ameriku un tautas dzīvi, un tā palīdzēja plašākai auditorijai iepazīt viņa skaņdarbu valodu.
Skolotājs, rakstnieks un sabiedriskā figūra
Bez komponēšanas Koplends daudz laika veltīja pedagoģijai un informēšanai. Viņš vadīja meistarklases, lasīja lekcijas un uzrakstīja grāmatas par mūzikas uztveri, skaidrojot, kā klausīties un saprast dažādus mūzikas elementus. Viņa darbi un lekcijas iedrošināja jaunos amerikāņu komponistus meklēt savu balss skanējumu.
Nozīme un mantojums
Ārons Koplends tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem komponistiem, kas definēja 20. gadsimta amerikāņu mūziku. Viņa darbu pieejamība, skaidrā muzikālā valoda un patriotiskās, taču universālās tēmas padarīja viņa mūziku par svarīgu daļu no Amerikas kultūras kanona. Koplenda skaņdarbi joprojām regulāri skan koncertos, baletos un filmās, iedvesmojot jaunas paaudzes komponistu, mūziķu un klausītāju.
Ārons Koplends
Koplenda agrīnās dienas
Ārons Koplends dzimis 14. novembrī, 1900 Bruklinā, Ņujorkā. Viņš nomira 2. decembrī 90 gadu vecumā, 1990. Viņš bija jaunākais no pieciem bērniem. Viņa vecāki bija ieradušies ASV no Austrumeiropas. Viņiem Bruklinā piederēja veikals. Ārons sāka spēlēt klavieres jau bērnībā. Savu pirmo dziesmu viņš uzrakstīja mātei, kad viņam bija astoņi gadi. Jau bērnībā viņš sapņoja kļūt par komponistu. Sešpadsmit gadu vecumā viņš lūdza vecākus, lai ļauj viņam mācīties komponēt pie Rubīna Goldmarka. Goldmarks bija mācījis komponistu Džordžu Geršvinu.
Divdesmit gadu vecumā Koplends devās uz Parīzi, Francijā, kur mācījās mūziku pie Nadijas Bulangeres. Viņa bija viena no tā laika nozīmīgākajām mūzikas skolotājām. 1924. gadā viņš atgriezās Ņujorkā.
Pazīstamie klasiskie darbi
Slavenais Bostonas simfoniskā orķestra diriģents Seržs Kousevickis iepazinās ar Koplenda mūziku. Koussevitzky vadīja orķestri 1925. gadā, kad pirmo reizi tika atskaņots agrīnais Koplenda darbs "Mūzika teātrim". Koussevitzky 1927. gadā diriģēja arī Koplenda "Koncertu klavierēm un orķestrim". Šis skaņdarbs bija neparasts ar to, ka Koplends savā koncertā izmantoja džeza mūzikas idejas.
Vēlāk Koplends sarakstīja mūziku diviem baletiem par Amerikas rietumiem. Viens no tiem bija par slavenā kaujinieka Billija Kida dzīvi. Šajā darbā Koplends izmantoja amerikāņu kovboju dziesmu mūziku. Šis skaņdarbs no "Billy the Kid: Ballet Suite" saucas "Street in a Frontier Town".
1942. gadā diriģents Andrē Kostelanics lūdza Koplendu uzrakstīt mūziku par izcilu amerikāni - Abrahamu Linkolnu. Koplends uzrakstīja "Linkolna portretu", lai godinātu Amerikas 16. prezidentu. Koplenda mūzikā tika iekļautas amerikāņu tautasdziesmu un Amerikas pilsoņu kara laikā populāru dziesmu daļas. Viņš pievienoja vārdus no prezidenta Linkolna runām un vēstulēm.
"Linkolna portrets" Amerikā ir izrādīts daudzkārt. Daudzi slaveni cilvēki ir uzstājušies ar runas lomām.Eleanora Rūzvelta, prezidenta Franklina D. Rūzvelta sieva, bija viena no tām. Šeit aktieris Džeimss erls Džounss spēlē Koplenda "Linkolna portretā".
1942. gadā Sinsinati simfoniskā orķestra mūzikas direktors lūdza 18 komponistiem uzrakstīt mūziku, kas pauž mīlestību pret Ameriku. Konkursam Koplends komponēja "Fanfāru vienkāršajam cilvēkam" (Fanfare for the Common Man). " Šī mūzika Amerikā tiek atskaņota daudzu valsts mēroga pasākumu laikā, tostarp dažu prezidentu inaugurācijās (kad viņi kļūst par prezidentiem).
Eksperti apgalvo, ka "Fanfāra vienkāršajam cilvēkam" bija piemērs tam, kā Koplends mainīja mūzikas veidu, ko viņš rakstīja 40. gados. Viņš sāka rakstīt vieglāk saprotamu un populārāku mūziku. Koplends par to rakstīja 1941. gadā savā grāmatā "Mūsu jaunā mūzika".
Viņš rakstīja, ka radio un atskaņotājs palīdzēja mūziku baudīt cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nebija klausījušies mūziku. Viņš teica, ka nav iemesla turpināt rakstīt mūziku tā, it kā šīs lietas nebūtu izgudrotas. Tāpēc viņš nolēma rakstīt mūziku vienkāršākā veidā.
Viņa intereses un aktivitātes ārpus mūzikas
Koplends savas idejas par mūziku izplatīja arī citos veidos. Viņš mācīja Ņujorkas Ņujorkas Jaunajā sociālo pētījumu skolā un Hārvarda universitātē Kembridžā, Masačūsetsas štatā. Viens no viņa daudzajiem apbalvojumiem bija Pulicera balva. To viņš saņēma 1945. gadā par savu slaveno mūziku baletam "Apalaču pavasaris". Tas ir viens no viņa populārākajiem darbiem. Baleta pēdējā daļa ir balstīta uz tradicionālo dziesmu "A Gift to be Simple".
Koplends rakstīja mūziku arī vairākām nozīmīgām filmām. Viņš 1950. gadā saņēma "Oskara" balvu par mūzikas komponēšanu filmai "The Heiress". Tad viņš sāka eksperimentēt ar tā dēvēto divpadsmit toņu sistēmu. Viņa mūzika vairs nebija ne tik viegli saprotama, ne tik populāra.
60. gadu beigās Koplends pārtrauca komponēt. Tomēr viņš turpināja aktīvi darboties kā diriģents un lektors. 1982. gadā Ņujorkas pilsētas universitātes Kvīnsas koledža nodibināja Ārona Koplenda mūzikas skolu.
Koplends bija stingrs liberālo ideju atbalstītājs. Pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā viņu un citus slavenus rakstniekus, aktierus un intelektuāļus apsūdzēja komunisma atbalstīšanā. Tomēr sabiedrības viedoklis mainījās. 1964. gadā prezidents Lindons B. Džonsons viņam pasniedza Prezidenta Brīvības medaļu. Tas ir Amerikas augstākais apbalvojums civiliedzīvotājiem. Ārons Koplends nomira 1990. gadā 90 gadu vecumā. Taču viņa mūzika turpina dzīvot.
Iepriekš minētais raksts ir atkārtoti izmantots un pārveidots no skripta, kas pieejams kā publiskais īpašums saskaņā ar Amerikas Balss balss lietošanas noteikumiem un paziņojumu par privātumu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ārons Koplends?
A: Ārons Koplends bija amerikāņu komponists, kurš rakstīja modernu mūziku.
J: Kāda veida mūziku rakstīja Ārons Koplends?
A: Ārons Koplends rakstīja daudzus mūzikas veidus, tostarp mūziku orķestrim, klavierēm un balsij. Viņš rakstīja arī mūziku lugām, filmām un dejām.
J: Kādus citus pienākumus Ārons Koplends bija uzņēmies papildus komponista darbam?
A: Ārons Koplends bija ne tikai komponists, bet arī diriģents, pianists, lektors, skolotājs un rakstnieks.
J: Ko mūzikas kritiķi saka par Ārona Koplenda ietekmi uz amerikāņu mūziku?
A.: Mūzikas kritiķi saka, ka Ārons Koplends ar savu mūziku mācīja amerikāņus par viņiem pašiem.
J: Vai Ārons Koplends savos darbos iekļāva senas amerikāņu tautasdziesmas?
A.: Jā, Ārons Koplends savos darbos izmantoja daudzu veco amerikāņu tautasdziesmu fragmentus.
J: Kāpēc Ārons Koplends nolēma savās kompozīcijās iekļaut amerikāņu tautasdziesmas?
A.: Ārons Koplends nolēma komponēt mūziku, kas būtu patiesi amerikāniska, pēc tam, kad bija studējis mūziku Francijā un sapratis, ka amerikāņiem nav nekā līdzīga franču mūzikas rakstīšanas veidam.
J: Kad Ārons Koplends piedzima un kad viņš nomira?
A.: Ārons Koplends dzimis 1900. gada 14. novembrī un nomira 1990. gada 2. decembrī.
Meklēt