Ārons Koplends

Koplenda agrīnās dienas

Ārons Koplends dzimis 14. novembrī, 1900 Bruklinā, Ņujorkā. Viņš nomira 2. decembrī 90 gadu vecumā, 1990. Viņš bija jaunākais no pieciem bērniem. Viņa vecāki bija ieradušies ASV no Austrumeiropas. Viņiem Bruklinā piederēja veikals. Ārons sāka spēlēt klavieres jau bērnībā. Savu pirmo dziesmu viņš uzrakstīja mātei, kad viņam bija astoņi gadi. Jau bērnībā viņš sapņoja kļūt par komponistu. Sešpadsmit gadu vecumā viņš lūdza vecākus, lai ļauj viņam mācīties komponēt pie Rubīna Goldmarka. Goldmarks bija mācījis komponistu Džordžu Geršvinu.

Divdesmit gadu vecumā Koplends devās uz Parīzi, Francijā, kur mācījās mūziku pie Nadijas Bulangeres. Viņa bija viena no tā laika nozīmīgākajām mūzikas skolotājām. 1924. gadā viņš atgriezās Ņujorkā.

Pazīstamie klasiskie darbi

Slavenais Bostonas simfoniskā orķestra diriģents Seržs Kousevickis iepazinās ar Koplenda mūziku. Koussevitzky vadīja orķestri 1925. gadā, kad pirmo reizi tika atskaņots agrīnais Koplenda darbs "Mūzika teātrim". Koussevitzky 1927. gadā diriģēja arī Koplenda "Koncertu klavierēm un orķestrim". Šis skaņdarbs bija neparasts ar to, ka Koplends savā koncertā izmantoja džeza mūzikas idejas.

Vēlāk Koplends sarakstīja mūziku diviem baletiem par Amerikas rietumiem. Viens no tiem bija par slavenā kaujinieka Billija Kida dzīvi. Šajā darbā Koplends izmantoja amerikāņu kovboju dziesmu mūziku. Šis skaņdarbs no "Billy the Kid: Ballet Suite" saucas "Street in a Frontier Town".

1942. gadā diriģents Andrē Kostelanics lūdza Koplendu uzrakstīt mūziku par izcilu amerikāni - Abrahamu Linkolnu. Koplends uzrakstīja "Linkolna portretu", lai godinātu Amerikas 16. prezidentu. Koplenda mūzikā tika iekļautas amerikāņu tautasdziesmu un Amerikas pilsoņu kara laikā populāru dziesmu daļas. Viņš pievienoja vārdus no prezidenta Linkolna runām un vēstulēm.

"Linkolna portrets" Amerikā ir izrādīts daudzkārt. Daudzi slaveni cilvēki ir uzstājušies ar runas lomām.Eleanora Rūzvelta, prezidenta Franklina D. Rūzvelta sieva, bija viena no tām. Šeit aktieris Džeimss erls Džounss spēlē Koplenda "Linkolna portretā".

1942. gadā Sinsinati simfoniskā orķestra mūzikas direktors lūdza 18 komponistiem uzrakstīt mūziku, kas pauž mīlestību pret Ameriku. Konkursam Koplends komponēja "Fanfāru vienkāršajam cilvēkam" (Fanfare for the Common Man). " Šī mūzika Amerikā tiek atskaņota daudzu valsts mēroga pasākumu laikā, tostarp dažu prezidentu inaugurācijās (kad viņi kļūst par prezidentiem).

Eksperti apgalvo, ka "Fanfāra vienkāršajam cilvēkam" bija piemērs tam, kā Koplends mainīja mūzikas veidu, ko viņš rakstīja 40. gados. Viņš sāka rakstīt vieglāk saprotamu un populārāku mūziku. Koplends par to rakstīja 1941. gadā savā grāmatā "Mūsu jaunā mūzika".

Viņš rakstīja, ka radio un atskaņotājs palīdzēja mūziku baudīt cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nebija klausījušies mūziku. Viņš teica, ka nav iemesla turpināt rakstīt mūziku tā, it kā šīs lietas nebūtu izgudrotas. Tāpēc viņš nolēma rakstīt mūziku vienkāršākā veidā.

Viņa intereses un aktivitātes ārpus mūzikas

Koplends savas idejas par mūziku izplatīja arī citos veidos. Viņš mācīja Ņujorkas Ņujorkas Jaunajā sociālo pētījumu skolā un Hārvarda universitātē Kembridžā, Masačūsetsas štatā. Viens no viņa daudzajiem apbalvojumiem bija Pulicera balva. To viņš saņēma 1945. gadā par savu slaveno mūziku baletam "Apalaču pavasaris". Tas ir viens no viņa populārākajiem darbiem. Baleta pēdējā daļa ir balstīta uz tradicionālo dziesmu "A Gift to be Simple".

Koplends rakstīja mūziku arī vairākām nozīmīgām filmām. Viņš 1950. gadā saņēma "Oskara" balvu par mūzikas komponēšanu filmai "The Heiress". Tad viņš sāka eksperimentēt ar tā dēvēto divpadsmit toņu sistēmu. Viņa mūzika vairs nebija ne tik viegli saprotama, ne tik populāra.

60. gadu beigās Koplends pārtrauca komponēt. Tomēr viņš turpināja aktīvi darboties kā diriģents un lektors. 1982. gadā Ņujorkas pilsētas universitātes Kvīnsas koledža nodibināja Ārona Koplenda mūzikas skolu.

Koplends bija stingrs liberālo ideju atbalstītājs. Pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā viņu un citus slavenus rakstniekus, aktierus un intelektuāļus apsūdzēja komunisma atbalstīšanā. Tomēr sabiedrības viedoklis mainījās. 1964. gadā prezidents Lindons B. Džonsons viņam pasniedza Prezidenta Brīvības medaļu. Tas ir Amerikas augstākais apbalvojums civiliedzīvotājiem. Ārons Koplends nomira 1990. gadā 90 gadu vecumā. Taču viņa mūzika turpina dzīvot.

Iepriekš minētais raksts ir atkārtoti izmantots un pārveidots no skripta, kas pieejams kā publiskais īpašums saskaņā ar Amerikas Balss balss lietošanas noteikumiem un paziņojumu par privātumu.