Ārons Koplends (Aaron Copland, 1900–1990) bija amerikāņu komponists, kura darbi kļuva par viena no 20. gadsimta amerikāņu mūzikas sejas veidotājiem. Viņš dzimis Bruklinā (Ņujorka) 14. novembrī, 1900. gadā un mira 2. decembrī, 1990. gadā ASV (North Tarrytown / Sleepy Hollow). Koplenda mūzika raksturojas ar skaidru, atklātu skaņu, plašām melodijām un biežām atsaucēm uz amerikāņu tautas mūzikas motīviem.

Darba spektrs un profesijas

Ārons Koplends rakstīja dažāda veida mūziku. Viņš komponēja orķestrim, klavierēm un balsij, kā arī mūziku lugām, filmām un dejām. Koplends bija arī diriģents, pianists, lektors, skolotājs un rakstnieks. Viņš vadīja koncertus, mācīja jaunus komponistus, lasīja lekcijas par mūzikas uztveri un publicēja grāmatas par to, kā klausīties mūziku.

Izglītība un ietekmes

Pēc sākotnējām studijām Ņujorkā Koplends devās uz Franciju, kur mācījās pie slavenās pedagoges Nadjas Bulangas (Nadia Boulanger) un apguva tā laika Eiropas mūzikas tehnikas. Viņš pats vēlāk teica, ka Francijā daudzi komponisti rakstīja „ļoti franciski”, un ka amerikāņiem trūkst sava, atšķirīga muzikālā balss. Atgriezies ASV, Koplends apzināti centās radīt mūziku, kas būtu patiesi amerikāniska — saprotama plašākai publikai un balstīta uz vietējām skaņām un stāstiem.

Muzikālā valoda un metode

Mūzikas kritiķi apgalvo, ka Koplends ar savu mūziku mācīja amerikāņiem par viņiem pašiem. Viņš bieži izmantoja daudzu senu amerikāņu tautasdziesmu fragmentus, kā arī vienkāršas, atmiņā paliekošas melodijas, plašas harmonijas un „atvērtu” skanējumu, kas radīja plašuma sajūtu — to reizēm asociē ar plašajām Amerikas zemēm. Koplends spēja apvienot modernās mūzikas elementus ar populāru un kinētisku ritmiku, tādējādi pievilinot gan klasiskās mūzikas klausītājus, gan plašāku auditoriju.

Nozīmīgākie darbi

  • Appalachian Spring (1944) — balets, kura orķestra versija guva lielu slavu un par kuru 1945. gadā Koplends saņēma Pulitzer prēmiju; darbs iekļauj slaveno Šakeru dziesmas motīvu „Simple Gifts”.
  • Rodeo (1942) — balets ar dejotāju Agnesu de Milu (Agnes de Mille); dinamiska un amerikāniska partitūra.
  • Billy the Kid (1938) — balets ar vesternam tuvu raksturu, kurā skan vietējās melodijas un iedvesma no rietumu folkloras.
  • Fanfare for the Common Man (1942) — spēcīgs, patriotisks fanfārs, kas kļuvis par vienu no viņa ikoniskākajām melodijām.
  • Lincoln Portrait (1942) — orķestrāls darbs ar runas partiju, izvērtēts kā mūzikas un tekstu sintēze ar spēcīgu civisko vēstījumu.
  • Quiet City (1941) — mūzika ar introspektīvu noskaņu, sākotnēji rakstīta teātra izrādei.

Darbs kino un teātrī

Koplends rakstīja arī mūziku filmām un teātra izrādēm. Viņa sinhronizētā, stāstošā mūzika labi iederējās stāstos par Ameriku un tautas dzīvi, un tā palīdzēja plašākai auditorijai iepazīt viņa skaņdarbu valodu.

Skolotājs, rakstnieks un sabiedriskā figūra

Bez komponēšanas Koplends daudz laika veltīja pedagoģijai un informēšanai. Viņš vadīja meistarklases, lasīja lekcijas un uzrakstīja grāmatas par mūzikas uztveri, skaidrojot, kā klausīties un saprast dažādus mūzikas elementus. Viņa darbi un lekcijas iedrošināja jaunos amerikāņu komponistus meklēt savu balss skanējumu.

Nozīme un mantojums

Ārons Koplends tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem komponistiem, kas definēja 20. gadsimta amerikāņu mūziku. Viņa darbu pieejamība, skaidrā muzikālā valoda un patriotiskās, taču universālās tēmas padarīja viņa mūziku par svarīgu daļu no Amerikas kultūras kanona. Koplenda skaņdarbi joprojām regulāri skan koncertos, baletos un filmās, iedvesmojot jaunas paaudzes komponistu, mūziķu un klausītāju.