Modests Petrovičs Musorgskis — dzīve un darbi (Boriss Godunovs, Attēli izstādē)
Modests Petrovičs Musorgskis — biogrāfija un darbi: Boriss Godunovs, Nakts uz kailā kalna, "Attēli izstādē" — komponista dzīve, radošais mantojums un ietekme mūzikā.
Modests Petrovičs Musorgskis (dzimis 1839. gada 21. martā Karevā, Pleskavas apgabalā; miris 1881. gada 28. martā Sanktpēterburgā) bija krievu komponists.
Musorgskis ir slavens ar savām operām un dziesmām. Viņš atklāja jaunus veidus, kā rakstīt balsij, kas bija ļoti melodiski, bet arī piemēroti krievu valodai. Viņa slavenākā opera ir Boriss Godunovs. Viņš sarakstīja uvertīru "Nakts uz kailā kalna". Vēl viens ļoti slavens skaņdarbs ir "Attēli izstādē". Viņš to rakstīja klavierēm, bet daudzus gadus pēc viņa nāves cits komponists Moriss Ravels to orķestrēja, un šo versiju cilvēki parasti dzird šodien. Dažus viņa darbus pārorķestrēja un "uzlaboja" komponists Nikolajs Rimskis-Korsakovs. Pēdējos gados cilvēki ir sākuši domāt, ka tas, ko Musorgskis rakstīja sākotnēji, bija labāks.
Dzīve īsumā
Modests Musorgskis dzimis zemnieku un nelielas muižniecības ģimenē Pleskavas apgabalā. Bērnībā un jaunībā viņš ieguva vispārēju izglītību, un vēlāk pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur paralēli mūzikas interesei darbojās valsts pārvaldē. Viņš bija viens no tā sauktā mūziķu lokā, kas vēlāk ieguva segvārdu Mocīgā piecinieka — grupa, kura centās radīt skaidri krievu nacionālo mūziku, neatkarīgu no Eiropas akadēmiskajām tradīcijām. Starp šīs grupas biedriem bija tādi komponisti kā Aleksandrs Borodins un Nikolajs Rimskis‑Korsakovs.
Musorgskis bija pašmācīts komponists, kurš strādāja ar balsi un instrumentāciju neparastā, reizēm grūti klasiskajiem standartiem saprotamā veidā. Viņa personīgā dzīve bija sarežģīta — viņam bija grūtības ar alkoholu un veselību, un tas ietekmēja gan viņa radīšanas spējas, gan sociālās attiecības. Viņa veselības stāvoklis pasliktinājās, un 1881. gadā viņš nomira Sanktpēterburgā.
Mūzikas stils un nozīme
Musorgska rokraksts izceļas ar:
Šīs iezīmes padarīja Musorgska mūziku ļoti ietekmīgu, taču dažkārt arī pretrunīgu — akadēmiskā vide to ne vienmēr pieņēma, tāpēc daļa darbi palika nepabeigti vai tika pārstrādāti pēc viņa nāves.
Galvenie darbi
Svarīgākie Musorgska darbi un to īss raksturojums:
Orķestrējumi, redakcijas un pēcnāve
Pēc Musorgska nāves daudzi viņa darbi kļuva pieejami plašākai publikai tikai pēc redakcijām un pārorķestrējumiem. Nikolajs Rimskis-Korsakovs bieži izdarīja “labojumus”, pārkārtojot harmonijas un orķestra partitūras — tas lika daļai mūzikas skanēt gludāk un "kultivētāk", taču arī pārņēma oriģinālā rakstura daļu. 20. gadsimtā muzikologi un izpildītāji arvien biežāk atgriezās pie Musorgska oriģinālteksta vai mēģināja atjaunot to.
Moriss Ravels radīja pazīstamāko orķestra versiju no Attēli izstādē, un šis aranžējums kļuvis ārkārtīgi populārs. Taču mūsdienās ir iespēja dzirdēt gan Ravela orķestrējumu, gan oriģinālo pianista versiju — abas piešķir darbam citu raksturu un krāsu.
Mantojums
Musorgskis ietekmējis daudzus vēlākos komponistus — gan krievu (piem., Šostakovičs), gan ārvalstu. Viņa atklātība, drosme eksperimentēt ar formu un skaņu, kā arī dziļā saistība ar dzimtenes intonācijām padarīja viņu par vienu no nozīmīgākajiem XIX gadsimta krievu komponistiem. Mūsdienu izpildījumi cenšas līdzsvarot vēsturisko kontekstu — kad klausāmies Musorgska mūziku, var izvēlēties gan “kultivētākas” redakcijas, gan oriģinālās versijas, kas atklāj viņa neatkārtojamo balss un harmonijas pasauli.
Kā sākt iepazīt Musorgska mūziku
Ja vēlaties iepazīt viņa darbus, labi sākt ar:
Musorgska mūzika ir spēcīgi emocionāla un reizē intelektuāli izaicinoša — tā atklāj gan viņa personīgo vīziju, gan plašākas krievu kultūras nianses. Lai labāk izprastu viņa darbus, noder klausīties vairākas versijas un lasīt komentārus par to izpildījumu vēsturi.
Modests Musorgskis
Ivans Meļņikovs galvenajā lomā filmā "Boriss Godunovs", 1874. g.
Fjodors Komissarževskis kā Pretendents izrādē Boriss Godunovs
Dzīve
Agrīnie gadi
Musorgskis dzimis Toropecā, 250 jūdzes uz dienvidiem no Sanktpēterburgas. Viņa ģimene bija ļoti bagāta, tai piederēja daudz zemes un kalpi (Krievijā tos dēvēja par "kalpiem"). Iespējams, ka viņš labi iepazinās ar kalpiem. Vēlāk viņa operās mēs varam redzēt, ka viņam bija lielas simpātijas pret vienkāršiem, nabadzīgiem cilvēkiem. Kad Musorgskim bija seši gadi, viņš sāka mācīties klavierspēli pie savas mātes. Viņš mācījās ļoti ātri, un deviņu gadu vecumā ģimenei atskaņoja Džona Fīlda koncertu un Franča Lista skaņdarbus. Desmit gadu vecumā viņš kopā ar brāli mācījās privātskolā: Pētera skolu. Kad viņam bija 12 gadi, viņš komponēja polku. Viņa tēvs samaksāja par tās publicēšanu.
13 gadu vecumā viņš tika nosūtīts uz Gvardes kadetu skolu. Vecāki vēlējās, lai viņš dienētu militārajā dienestā, tāpat kā viņa priekšteči. Skolā bija smaga dzīve. Bija daudz iebiedēšanas. Viņš iemācījās lietot alkoholu, un tas galu galā noveda pie alkoholisma, kas viņu nogalināja. Viņš spēlēja klavieres, lai kadeti varētu dejot. Viņu interesēja vēsture un vācu filozofija.
Pilngadība
1856. gada oktobrī, 17 gadu vecumā, viņš iepazinās ar 22 gadus veco Aleksandru Borodinu. Viņi abi strādāja Sanktpēterburgas militārajā slimnīcā. Abi drīz kļuva par labiem draugiem. Viņš iepazinās arī ar Aleksandru Dargomežski, kurš tolaik bija nozīmīgākais krievu komponists pēc Mihaila Gļinkas. Dargomiržskim patika Musorgska klavierspēle, un Musorgskis bieži apmeklēja muzikālas ballītes Dargomiržska mājās. Šeit viņš iepazinās ar daudziem citiem nozīmīgiem krievu mūziķiem: kritiķi Vladimiru Stasovu un komponistiem Cēzaru Cui un Miliju Balakirevu. Īpašas attiecības viņam bija ar Balakirevu, kurš viņam bija kā skolotājs un deva daudz padomu un iedrošinājumu, iepazīstinot viņu ar daudzām viņam vēl nezināmām mūzikas skaņdarbiem. 1858. gadā Musorgskis nolēma pamest darbu un visu savu laiku veltīt mūzikai.
Turpmākie gadi Musorgskim bija grūti. Viņam bija liela depresija. Viņš sacerēja klavieru skaņdarbus un dažas dziesmas. Tas bija grūts laiks arī viņa ģimenei, kas 1861. gadā, kad jaunais Krievijas cars pavēlēja atbrīvot zemniekus, zaudēja lielu daļu savas bagātības. Musorgskis kļuva par locekli piecu komponistu grupā, kas kļuva pazīstama kā "Varenā sauja". Pārējie četri bija Balakirevs, Borodins, Cui un Nikolajs Rimskis-Korsakovs. Šie pieci komponisti nebija kopā ļoti ilgi. Pārējie bija pārāk aizņemti ar karjeru ārpus mūzikas vai arī viņu muzikālā gaume ļoti atšķīrās no Musorgska muzikālās gaumes. 1863. gadā viņš sāka komponēt operu "Salammbô", bet tā arī nepabeidza.
Musorgskis bija ļoti satraukts, kad 1865. gadā nomira viņa māte. Viņš sāka daudz dzert. 1867. gadā viņš pabeidza orķestra "Nakts uz pliku kalnu" oriģinālversiju. Balakirevam tā nepatika un viņš atteicās to diriģēt, tāpēc Musorgska dzīves laikā tā nekad netika atskaņota.
Slava
Musorgskis turpināja karjeru kā ierēdnis, taču bieži vien viņam par to netika maksāts. Uz viņu lielu iespaidu atstāja Dargomažska jaunā opera "Akmens viesis", un viņš komponēja vienpadsmit ainas operai "Laulības". Arī tā palika nepabeigta. Tomēr, strādājot pie šiem nepabeigtajiem darbiem, viņš daudz ko iemācījās un izveidoja savu stilu, kas tika izmantots viņa lielākajā darbā: Boriss Godunovs. Viņš apguva veidu, kā vārdus ietērpt mūzikā, lai vārdi plūstu dabiskā veidā, kas pastiprina to nozīmi. Tas ļoti atšķīrās no vecā stila operām, kurās mūzika bija krasi sadalīta ārijās un rečitatīvos ar dažiem koriem.
29 gadu vecumā viņš tika mudināts uzrakstīt operu par vēsturisko stāstu Boriss Godunovs. Operas pamatā bija Aleksandra Puškina lugas motīvs, taču viņš lasīja arī Nikolaja Karamzina vēstures grāmatas. Viņš gadu strādāja pie operas, vienlaikus dzīvojot pie draugiem un strādājot Mežsaimniecības departamentā. 1871. gadā viņš to bija pabeidzis, taču to neļāva izrādīt teātrī, jo tajā nebija nozīmīgas sieviešu lomas. Musorgskis izmainīja operu, pievienojot veselu jaunu cēlienu ar mīlas ainu ar poļu princesi. Viņš veica arī citas izmaiņas. Jaunā versija tika pieņemta. Pirmā operas izrāde pilnā apjomā notika 1874. gada februārī. Musorgskis tolaik bija savas slavas virsotnē.
Samazinājums
Pēc tam Musorgska dzīve pakāpeniski pasliktinājās. Viņu nomāca depresija, un viņu piemeklēja neprāta lēkmes. Viņš daudz dzēra. Tomēr viņš joprojām spēja komponēt. Viņš sarakstīja dziesmu ciklu "Bez saules", klavieru svītu "Attēli izstādē" un sāka divas operas: Khovanschina" un "Gadatirgus Soročincu pilsētā". Daudzi viņa draugi dzēra, un daudzi no viņiem nomira. Viņam paveicās, ka viņš saglabāja darbu: viņa priekšnieks ļoti aizrāvās ar mūziku un atļāva viņam daudz brīvā laika. Tomēr 1880. gadā viņš galu galā darbu zaudēja. Viņš bija ļoti nabadzīgs. Draugu grupa sanāca kopā, lai dotu viņam naudu un viņš varētu pabeigt divas komponētās operas. Viņam gandrīz izdevās pabeigt "Hovanščinu", bet "Gadatirgus Soročincinci" palika nepabeigta. Viņš saslima. Slavenais gleznotājs Repins uzgleznoja komponistu, attēlojot viņu ar sarkanu degunu un stiklotām acīm. Viņš nomira nedēļu pēc savas 42. dzimšanas dienas.
Detaļa no slavenā Iļjas Repina slavenā Musorgska portreta, kas gleznots 1881. gada 2.-5. martā, tikai dažas dienas pirms komponista nāves.
Viņa mūzika
Musorgska mūzikā izmantoti krievu mūzikas motīvi. Viņa mūzika ietekmēja vēlākos komponistus, piemēram, Dmitriju Šostakoviču un Sergeju Prokofjevu. Viņa izcilākais darbs bija opera "Boriss Godunovs" par vēsturisku personāžu, kurš nelikumīgi kļuva par Krievijas caru, bet mirst, kad jūtas vainīgs par pastrādāto slepkavību.
"Hovanščina" palika nepabeigta, un to pabeidza Rimskis-Korsakovs. Pirmo reizi tā tika atskaņota 1886. gadā Sanktpēterburgā. Arī šo operu Šostakovičs pārstrādāja. Nepabeigts palika "Gadatirgus Soročincinci". Tajā iekļauta deja Gopak, kas ir ļoti labi pazīstama.
Iespējams, viņa pazīstamākais darbs ir "Attēli izstādē". Tas tika rakstīts klavierēm, bet vēlāk franču komponists Moriss Ravels to aranžēja orķestrim, un šī versija šodien ļoti bieži tiek atskaņota koncertos. Ļoti bieži tiek atskaņots arī īsais orķestra skaņdarbs "Nakts uz pliku kalnu".
Musorgskis sarakstīja vairākas dziesmas, tostarp trīs īsus dziesmu ciklus: Dzemdību istaba" (1872), "Bez saules" (1874) un "Nāves dziesmas un dejas" (1877). Ļoti pazīstama ir Mefistofeļa dziesma par blusu.
Modesta Musorgska kapa Aleksandra Ņevska klostera Tihvinas kapos Sanktpēterburgā
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Modests Petrovičs Musorgskis?
A: Modests Petrovičs Musorgskis bija krievu komponists, kurš dzimis 1839. gada 21. martā Karevā, Pleskavas apgabalā, un miris 1881. gada 28. martā Sanktpēterburgā.
J: Ar ko slavens Musorgskis?
A: Musorgskis ir slavens ar savām operām un dziesmām, kā arī ar to, ka viņš atklāja jaunus, melodiskus un krievu valodai piemērotus rakstīšanas veidus balsij.
Kāda ir slavenākā Musorgska opera?
A: Slavenākā Musorgska opera ir "Boriss Godunovs".
J: Kas ir "Nakts uz pliku kalnu"?
A: "Nakts uz kalna" ir uvertīra, ko sacerējis Musorgskis.
J: Kas ir "Attēli izstādē" un kurš to orķestrēja?
A: "Attēli izstādē" ir slavens Musorgska skaņdarbs klavierēm. Daudzus gadus pēc Musorgska nāves to orķestrēja Moriss Ravels, un tieši šo versiju parasti dzirdam mūsdienās.
Jautājums: Kas pārorķestrēja un "uzlaboja" dažus Musorgska skaņdarbus?
A: Komponists Nikolajs Rimskis-Korsakovs pārorķestrēja un "uzlaboja" dažus Musorgska darbus.
J: Ko cilvēki pēdējos gados domā par Musorgska oriģinālkompozīcijām?
A: Pēdējos gados cilvēki ir sākuši domāt, ka Musorgska oriģināldarbi bija labāki nekā Nikolaja Rimska-Korsakova pārorķestrētās versijas.
Meklēt