Vladimirs Vasiļjevičs Stasovs — krievu mākslas un mūzikas kritiķis (1824–1906)

Vladimirs V. Stasovs — ietekmīgais krievu mākslas un mūzikas kritiķis (1824–1906), jaunās krievu skolas aizstāvis, kas veicināja nacionālo kultūru, kritiku un mākslinieku attīstību.

Autors: Leandro Alegsa

Vladimirs Vasiļjevičs Stasovs (dzimis 1824. gada 14. janvārī [p.s. 2. janvārī] Sanktpēterburgā; miris 1906. gada 23. oktobrī [p.s. 10. oktobrī] Sanktpēterburgā) bija krievu mākslas un mūzikas kritiķis. Viņš daudz rakstīja par mākslu un mūziku žurnālos, laikrakstos un vēstulēs presei. Viņš dzīvoja laikā, kad klasiskā mūzika un citi kultūras veidi Krievijā bija pavisam jauni. Krievu mākslinieki atdarināja Eiropas mākslu, bet Stasovs mudināja viņus radīt kultūru, kas būtu tipiski krievu, parādot savu nacionālismu. Cilvēki viņu uzskatīja par jaunās krievu skolas aizstāvi visās krievu mākslās. Viņš pazina lielāko daļu sava laika izcilo krievu rakstnieku, mākslinieku un komponistu, un viņš rakstīja daudz vēstuļu, tostarp vēstules presei, kurās ļoti pārliecinoši pauda savu viedokli.

Izglītība un agrīnie gadi

Stasovs nāca no inteliģentas ģimenes un ieguva labu izglītību Sanktpēterburgā. Jau agrā jaunībā viņš interesējās par literatūru, mākslu un mūziku, aktīvi lasīja un apmeklēja koncertus un izstādes. Šīs intereses laika gaitā pārvērtās par mūža aicinājumu — kritiķa darbu, kurā viņš centās ietekmēt publisko gaumi un mākslinieku izvēles.

Darbs un uzskati

Stasovs bija pazīstams ar skaidru un bieži polemisku kritikas stilu. Viņa galvenā nostāja — krievu mākslai un mūzikai jāmeklē savas saknes tautas dzīvē, folklorā un vēsturē, nevis vienkārši atdarināt rietumu paraugus. Viņš kategoriski atbalstīja realismu glezniecībā un nacionālo skolu mūzikā, kļūstot par svarīgu balss gan sabiedriskajās debatēs, gan mākslinieku apritē.

Aizstāvētās kustības un personības

Stasovs aktīvi atbalstīja vairākus kustību virzienus un māksliniekus, kas veidoja mūsdienu krievu kultūras seju. Starp tiem bija:

  • nacionālistiski noskaņotie komponisti, kuri meklēja krievu mūzikas valodu, — viņš atbalstīja tādus komponistus kā Mikhail Glinka un vēlāk tos, kuri veidoja tā dēvēto "nacionālo skolu";
  • komponistu grupa, kas bija raksturīga krievu nacionālismam, kurai piederēja dažādi talanti un idejas par neatkarīgu mūziku;
  • glezniecības kustības, kas tiecās uz reālismu un tautisku tematiku, — Stasovs atbalstīja māksliniekus, kuri attēloja Krievijas dzīvi un sociālās problēmas.

Ar saviem rakstiem un recenzijām viņš veicināja diskusijas par to, kādai jābūt krievu kultūrai un kurus māksliniekus sabiedrība vajadzētu atbalstīt.

Rakstības stils un ietekme

Stasova kritika bija tieša, bieži sāpīga tiem, kuriem viņš nepiekrita, taču vienlaikus arī aizraujoša un iedvesmojoša tiem, kurus viņš uzskatīja par patiesi talantīgiem. Viņa publikācijas plaši izplatījās žurnālos un laikrakstos, un tās ietekmēja ne tikai mākslinieku, bet arī publikas attieksmi pret jauniem virzieniem. Vairāku paaudžu mākslinieki un komponisti atzina Stasova nozīmi — gan kā kritiķa, gan kā publiskā intelektuāļa, kas veicināja nacionālo kultūras attīstību.

Strīdi un polemikas

Stasova nekompromisālais raksturs bieži noveda pie sīviem strīdiem ar citiem kritiķiem, mūziķiem un akadēmiskiem aprindām. Viņš nedomāja slēpt savu viedokli, kas reizēm radīja pretestību, bet arī skaidri noteica viņa lomu kultūras dzīvē — kā cilvēkam, kurš nebaidījās publiski aizstāvēt savas idejas.

Pēcvārds un mantojums

Stasova darbība atstāja dziļu ietekmi uz krievu kultūras attīstību 19. gadsimtā. Viņa raksti un kritikas eseji ir svarīgs avots pētniekiem par tā laika mākslas un mūzikas dzīvi. Lai gan viņa nostājas dažkārt tika uztvertas kā spēcīgi nacionālistiskas, tās arī palīdzēja radīt telpu, kurā attīstījās pašpietiekama un atšķirīga krievu māksla.

Izlase no Stasova daiļrades

  • Raksti un recenzijas par koncertiem un operām;
  • esejas par glezniecību un mākslas kustībām;
  • plaša korespondence ar māksliniekiem, komponistiem un žurnālistiem — vērtīgs avots par kultūras dzīves daudzslāņaino attīstību.

Kopumā Vladimirs Vasiļjevičs Stasovs paliek atmiņā kā enerģisks un pārliecināts kritiķis, kurš centās virzīt Krievijas mākslu un mūziku uz to, ko viņš uzskatīja par patiesi nacionālu, dzīvu un sabiedriski nozīmīgu radošu izpausmi.

Vladimira Stasova portrets, autors Iļja Repins.Zoom
Vladimira Stasova portrets, autors Iļja Repins.

Viņa dzīve

Stasova tēvs bija arhitekts. 1843. gadā Stasovs absolvēja Jurisprudences skolu. 1847. gadā viņš sāka mūzikas kritiķa karjeru. Viņš sniedza lielu atbalstu Gļinkam, kurš centās komponēt mūziku, kas atspoguļotu krievu nacionālismu. 1856. gadā piecu komponistu grupa bieži sanāca kopā, lai apspriestu idejas par mūziku. Stasovs šo grupu nosauca par Mogučaja kučka ("Varenā sauja"). Vecākais no grupas bija Balakirevs, kurš pārējiem bija kā vadītājs un skolotājs. Pārējie četri bija Musorgskis, Cui, Borodins un Rimskis Korsakovs. Viņiem bija idejas par mūziku, kas ļoti atšķīrās no komponista Antona Rubinšteina, kurš bija dibinājis Pēterburgas konservatoriju. Rubinšteins uzskatīja, ka krievu komponisti, piemēram, Gļinka, ir amatieri un ka mūziku vajadzētu mācīt tāpat kā Vācijā. Stasovs un Balakirevs bija ļoti sašutuši par viņa uzskatiem. Viņi nodibināja Brīvās mūzikas skolu kā konservatorijas konkurentu. Viņi vēlējās, lai mūzika atspoguļotu krievu tautas dziedāšanu, dejas un krievu baznīcas zvanu zvanīšanu.

Stasovs daudz iedrošināja krievu komponistus un ieteica viņiem kompozīciju idejas. Pateicoties viņa ieteikumiem, tika sacerētas daudzas izcilas krievu operas: Borodina "Kņazs Igors", Musorgska "Boriss Godunovs", Rimska-Korsakova "Pasaka par caru Saltanu", "Sadko" un "Pleskavas meitene", kā arī Čaikovska "Vētra" un "Manfrēds". Stasovs sarakstīja komponistu Gļinkas, Dargomažska, Musorgska un Borodina biogrāfijas.

Stasovs rakstīja interesantā veidā, kas lika lasītājam aizrauties ar šo tēmu. Viņš daudz runāja par "nacionālismu" un "reālismu". Nacionālisms nozīmēja, ka romānam jāatspoguļo krievu tautas ikdienas dzīve. Viņš mudināja tādus gleznotājus kā Repins, Kramskojs, Vasņecovs un Antokolskis gleznot krievu tautas dzīvi, nevis klasiskus vai bibliskus sižetus, kas bija populāri Eiropas mākslinieku vidū. 1859. gadā viņš kļuva par Imperatora Mākslas akadēmijas biedru un palika tajā pat tad, kad viņam piedāvāja labāku darbu, jo uzskatīja, ka akadēmija dod viņam brīvību izteikt savas domas. Par Krievijas Zinātņu akadēmijas goda locekli viņš kļuva 1900. gadā kopā ar izcilo rakstnieku Ļevu Tolstoju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Vladimirs Vasiļjevičs Stasovs?


A: Vladimirs Vasiļjevičs Stasovs bija krievu mākslas un mūzikas kritiķis.

J: Par ko rakstīja Stasovs?


A: Stasovs daudz rakstīja par mākslu un mūziku žurnālos, laikrakstos un vēstulēs presei.

J: Kāda kultūras atmosfēra valdīja Krievijā Stasova laikā?


A: Stasova laikā klasiskā mūzika un citi kultūras veidi Krievijā bija pavisam jauni, un krievu mākslinieki atdarināja Eiropas mākslu.

J: Ko Stasovs rosināja krievu māksliniekus darīt?


A.: Stasovs mudināja krievu māksliniekus radīt kultūru, kas būtu tipiski krievu kultūra, parādot savu nacionālismu.

J: Kā Stasovu uztvēra tā laika cilvēki?


A.: Cilvēki uzskatīja Stasovu par jaunās krievu skolas meistaru visās krievu mākslās.

J: Ko Stasovs pazinās savas dzīves laikā?


A.: Stasovs pazina lielāko daļu sava laika krievu rakstnieku, mākslinieku un komponistu.

J: Kā Stasovs pauda savus uzskatus?


A: Stasovs savus uzskatus ļoti asi pauda vēstulēs presei.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3