Vladimir Stasov
Vladimirs Vasiļjevičs Stasovs (dzimis 1824. gada 14. janvārī [p.s. 2. janvārī] Sanktpēterburgā; miris 1906. gada 23. oktobrī [p.s. 10. oktobrī] Sanktpēterburgā) bija krievu mākslas un mūzikas kritiķis. Viņš daudz rakstīja par mākslu un mūziku žurnālos, laikrakstos un vēstulēs presei. Viņš dzīvoja laikā, kad klasiskā mūzika un citi kultūras veidi Krievijā bija pavisam jauni. Krievu mākslinieki atdarināja Eiropas mākslu, bet Stasovs mudināja viņus radīt kultūru, kas būtu tipiski krievu, parādot savu nacionālismu. Cilvēki viņu uzskatīja par jaunās krievu skolas aizstāvi visās krievu mākslās. Viņš pazina lielāko daļu sava laika izcilo krievu rakstnieku, mākslinieku un komponistu, un viņš rakstīja daudz vēstuļu, tostarp vēstules presei, kurās ļoti pārliecinoši pauda savu viedokli.
Vladimira Stasova portrets, autors Iļja Repins.
Viņa dzīve
Stasova tēvs bija arhitekts. 1843. gadā Stasovs absolvēja Jurisprudences skolu. 1847. gadā viņš sāka mūzikas kritiķa karjeru. Viņš sniedza lielu atbalstu Gļinkam, kurš centās komponēt mūziku, kas atspoguļotu krievu nacionālismu. 1856. gadā piecu komponistu grupa bieži sanāca kopā, lai apspriestu idejas par mūziku. Stasovs šo grupu nosauca par Mogučaja kučka ("Varenā sauja"). Vecākais no grupas bija Balakirevs, kurš pārējiem bija kā vadītājs un skolotājs. Pārējie četri bija Musorgskis, Cui, Borodins un Rimskis Korsakovs. Viņiem bija idejas par mūziku, kas ļoti atšķīrās no komponista Antona Rubinšteina, kurš bija dibinājis Pēterburgas konservatoriju. Rubinšteins uzskatīja, ka krievu komponisti, piemēram, Gļinka, ir amatieri un ka mūziku vajadzētu mācīt tāpat kā Vācijā. Stasovs un Balakirevs bija ļoti sašutuši par viņa uzskatiem. Viņi nodibināja Brīvās mūzikas skolu kā konservatorijas konkurentu. Viņi vēlējās, lai mūzika atspoguļotu krievu tautas dziedāšanu, dejas un krievu baznīcas zvanu zvanīšanu.
Stasovs daudz iedrošināja krievu komponistus un ieteica viņiem kompozīciju idejas. Pateicoties viņa ieteikumiem, tika sacerētas daudzas izcilas krievu operas: Borodina "Kņazs Igors", Musorgska "Boriss Godunovs", Rimska-Korsakova "Pasaka par caru Saltanu", "Sadko" un "Pleskavas meitene", kā arī Čaikovska "Vētra" un "Manfrēds". Stasovs sarakstīja komponistu Gļinkas, Dargomažska, Musorgska un Borodina biogrāfijas.
Stasovs rakstīja interesantā veidā, kas lika lasītājam aizrauties ar šo tēmu. Viņš daudz runāja par "nacionālismu" un "reālismu". Nacionālisms nozīmēja, ka romānam jāatspoguļo krievu tautas ikdienas dzīve. Viņš mudināja tādus gleznotājus kā Repins, Kramskojs, Vasņecovs un Antokolskis gleznot krievu tautas dzīvi, nevis klasiskus vai bibliskus sižetus, kas bija populāri Eiropas mākslinieku vidū. 1859. gadā viņš kļuva par Imperatora Mākslas akadēmijas biedru un palika tajā pat tad, kad viņam piedāvāja labāku darbu, jo uzskatīja, ka akadēmija dod viņam brīvību izteikt savas domas. Par Krievijas Zinātņu akadēmijas goda locekli viņš kļuva 1900. gadā kopā ar izcilo rakstnieku Ļevu Tolstoju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Vladimirs Vasiļjevičs Stasovs?
A: Vladimirs Vasiļjevičs Stasovs bija krievu mākslas un mūzikas kritiķis.
J: Par ko rakstīja Stasovs?
A: Stasovs daudz rakstīja par mākslu un mūziku žurnālos, laikrakstos un vēstulēs presei.
J: Kāda kultūras atmosfēra valdīja Krievijā Stasova laikā?
A: Stasova laikā klasiskā mūzika un citi kultūras veidi Krievijā bija pavisam jauni, un krievu mākslinieki atdarināja Eiropas mākslu.
J: Ko Stasovs rosināja krievu māksliniekus darīt?
A.: Stasovs mudināja krievu māksliniekus radīt kultūru, kas būtu tipiski krievu kultūra, parādot savu nacionālismu.
J: Kā Stasovu uztvēra tā laika cilvēki?
A.: Cilvēki uzskatīja Stasovu par jaunās krievu skolas meistaru visās krievu mākslās.
J: Ko Stasovs pazinās savas dzīves laikā?
A.: Stasovs pazina lielāko daļu sava laika krievu rakstnieku, mākslinieku un komponistu.
J: Kā Stasovs pauda savus uzskatus?
A: Stasovs savus uzskatus ļoti asi pauda vēstulēs presei.
