Orķestrācija: definīcija, instrumentācija un orķestra rakstīšana

Orķestrācija, instrumentācija un orķestra rakstīšana — ceļvedis komponistiem par instrumentu iespējām, aranžēšanu, skaņas līdzsvaru un slaveniem meistariem. Uzzini vairāk!

Orķestrācijai mūzikā var būt divas nozīmes:

Tas var nozīmēt: mācīties, kā rakstīt mūziku orķestrim. Orķestrēšana šajā nozīmē ir māksla un tehnika izvēlēties, kurus instrumentus lietot, kā sadalīt melodijas un pavadošos partus, kā plānot dinamiku, krāsu (timbre) un tekstūru, lai skaņdarbs skanētu tā, kā to iedomājies komponists.

Tas var nozīmēt arī to instrumentu sarakstu, kas izmantoti konkrētā skaņdarbā. Šo sarakstu sauc arī par instrumentāciju — tas palīdz izprast orķestra vai ansambļa sastāvu un to, kādas skaņas tas spēj radīt.

Kas ir instrumentācija un orķestrācija?

Vārds "instrumentācija" nozīmē gandrīz to pašu, ko "orķestrācija". Instrumentācija uzsver katra instrumenta spējas — to diapazonu, skaņas raksturu, artikulācijas un īpašās izpildes tehnikas. Savukārt orķestrācija vairāk attiecas uz to, kā šos instrumentus apvienot kopā orķestrī un kā izmantot orķestra krāsu bagātību. Orķestrācija kā prakse attīstījās no orķestra pirmsākumiem 17. gadsimtā līdz mūsdienām, bet instrumentācija var attiekties uz jebkuru mūziku ar instrumentiem.

Ko apgūt, ja vēlies orķestrēt?

Ja vēlies komponēt un orķestrēt, noder zināšanas par:

• Instrumentu diapazoni un raksturi: vijoļi, altviolas, čellos, kontrabasi, kokles, flautas, oboi, klarnetes, fagoti, trubiņas, tromboni, tuba, timpāni, cita perkusija, harfa, klavieres u.c.;
• Transponēšana un partiju rakstība: saprast, kuri instrumenti transponē un kā rakstīt pareizas partijas;
• Artikulācijas un tehnikas: staccato, legato, pizzicato, arco, tremolo, sul ponticello, harmonikas, mute (brass), glissando u.c.;
• Balanss un skaļuma jautājumi: kā nodrošināt, lai solos nav apslāpēti ar tutti un lai dažādas grupas labi sadzirdamas koncertzālē;
• Timbre un kombinācijas: kā krāsot muzikālos motīvus, izmantojot instrumentu savienojumus (piem., flauta + vijole, oboa + čells, harfa + stabule);
• Partitūras lasīšana: studēt lielu komponistu partitūras, redzēt, kā viņi risinājuši problēmas reālajā orkestrā;
• Orķestra darba organizācija: kā veidot atsevišķas partijas, pārzina izpildītāju iespējas un ierobežojumus.

Kā mācīties orķestrēšanu?

Cilvēkiem, kuri vēlas komponēt mūziku orķestrim, ir jāstudē orķestrēšana. To var darīt vairākos veidos:

• Lasīt grāmatas par orķestrāciju un instrumentāciju — klasiskas un mūsdienu mācību grāmatas, piemēram, Hektora Berlioza un Nikolaja Rimska-Korsakova darbi, ir ļoti vērtīgas;
• Studēt orķestru partitūras un analizēt, kā citi komponisti lieto instrumentus, harmonijas un tekstūras;
• Klausīties orķestrus koncertos vai kompaktdiskos, pievēršot uzmanību krāsu atšķirībām un balansam;
• Praktizēt, aranžējot klaviermūziku orķestrim — mūzikas augstskolu studenti bieži ņem klavierdarbus un aranžē tos orķestrim, lai saprastu, kuras idejas darbojas labāk;
• Sadarboties ar izpildītājiem — īsti mūziķi var sniegt praktiskas atsauksmes par spēkspējām un ērtumu.

Praktiski padomi orķestrēšanai

Daži konkrēti ieteikumi, ko ņemt vērā orķestrējot:

• Vienmēr pārbaudiet instrumentu reālo diapazonu un ērtu pozīciju — nerakstiet partijas ārpus izpildītāja iespējamā reģiona bez īpaša iemesla;
• Domājiet par līdzsvaru — ja vēlaties, lai koka instrumenti dzirdami pāri stīgu pior, iegroziet dinamiku, vai izmantojiet mazāku stīgu grupu vai soliņu;
• Nebaidieties no krāsu kontrastiem — reizēm vienkārša kombinācija (piem., flauta ar harfu) var radīt skaidru un pievilcīgu efektu;
• Izmantojiet doubling (instrumentu dubultošanu) uzmanīgi — tas var pastiprināt melodiju, bet pārāk daudz dubultu vienā reģistrā var radīt mudžekli;
• Atcerieties par ritmiskās skaidrības nozīmi — ja partitūra ir teksturāli blīva, nodrošiniet, lai galvenais ritmiskais elements neaizietu pazemē;
• Rakstot perkusiju, domājiet par to lomu — ritma, krāsu vai efektu nodrošināšanā; timpāni ir spēcīgs harmonisks instruments, izmantojiet tos komplektā ar citām grupām saprātīgi;
• Mūsdienu tehnoloģijas var palīdzēt — izmantojiet mūzikas programmas un sample bibliotēkas, bet nepaļaujieties tikai uz tām; ieraksts var atšķirties no dzīvas izpildes.

Vēsturiskie piemēri un slavenu komponistu loma

Dažkārt komponisti savu darbu orķestrēšanu uztic citiem. Leonards Bernšteins ir slavens kā Vestsaidas stāsta komponists, taču, lai gan viņš pats komponēja visas notis, orķestrāciju viņš atstāja citiem cilvēkiem. Savukārt Moriss Ravels (Maurice Ravel) ņēma Modesta Musorgska (kurš bija miris pirms četrdesmit gadiem) klavierdarbu "Attēli izstādē" un aranžēja to orķestrim. Lielākā daļa cilvēku zina šo versiju, nevis Musorgska klavierversiju — tas labi ilustrē, cik spēcīga var būt orķestrācija, pārvēršot klavieru tekstūru par krāsu bagātu orķestra darbu.

Hektors Berliozs un Nikolajs Rimskis-Korsakovs ir divi slaveni komponisti, kuri īpaši izcili rakstīja orķestrim. Viņi abi ir sarakstījuši grāmatas par orķestrāciju, kas ir ļoti noderīgas arī mūsdienās. Berliozs savā traktātā skaidroja instrumentu spējas un to, kā panākt dramatisku efektu orķestra mērogā; Rimska-Korsakovs bija izcils krāsu meistars, un viņa mācību materiāli ir praktiski un skaidri lietošanā.

Kopsavilkums

Orķestrācija un instrumentācija ir būtiskas prasmes komponistam, kas ļauj pārvērst muzikālas idejas par dzīvu, krāsainu skanējumu. Studijas ietver gan teoriju (instrumentu īpašības, transpozīcijas), gan praksi (partitūru lasīšana, aranžēšana, sadarbība ar izpildītājiem). Mācoties no klasikas, kā arī eksperimentējot ar modernām tehnikām, var attīstīt individuālu orķestrācijas stilu un atklāt jaunas skaņas iespējas.

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir divas orķestrācijas nozīmes mūzikā?

J: Kā kāds var uzzināt par orķestrāciju?

J: Kas ir instrumentācija?

J: Ko nozīmē "orķestrēt" skaņdarbu?

J: Vai ir komponisti, kuri savu darbu orķestrēšanu uztic citiem?

J: Kas ir divi slaveni komponisti, kuri ir pazīstami ar savu prasmi rakstīt orķestrim?

Meklēt pēc burta