Vestsaidas stāsts — Bernsteina un Sondheima mūzikls pēc Romeo un Džuljetas
Uzzini "Vestsaidas stāsts" — Bernsteina un Sondheima mūzikla vēsturi, saikni ar Romeo un Džuljetu, Brodvejas/Vestendas izrādes, 1961. gada filmas ekranizāciju un balvu sasniegumus.
"Vestsaidas stāsts" ir mūzikls, kura pamatā ir Šekspīra lugas Romeo un Džuljeta motīvs. Grāmatas (mūzikla libreta) autors ir Artūrs Laurentss; mūziku komponējis Leonards Bernsteins, bet vārdus sarakstījis Stīvens Sondheims. Režijā un horeogrāfijā galveno lomu nozīmīgi ieņēma Jerome Robbins, kura kustība un dejas ir cieši saistītas ar stāsta izpausmi. Izrādē vienu no galvenajām lomām atveidoja Kerola Lorensa (Carol Lawrence).
Rašanās un pirmizrādes
Vestsaidas stāsts tika pirmizrādīts 1957. gada 26. septembrī Brodvejā, Winter Garden teātrī. Izrāde kļuva par kritisku un publikas uzmanības objektu, pateicoties spēcīgajam mūziklam, dinamiskajai horeogrāfijai un mūzikai, kas apvieno simfonisku domu ar džeza un latīņu ritmiem. 1958. gada 12. decembrī mūzikls debitēja arī Vestendā, Her Majesty's teātrī, kur tika izrādīts 1039 reizes. Izrāde ieguva vairākas balvas, tostarp divas "Tony" balvas, starp kurām bija atzinība par horeogrāfiju.
Sižets un tēmas
Sižets pārvieto Šekspīra traģēdiju uz 1950. gadu Ņujorkas ielām un stāsta par divu pusaudžu četrinieku — "Jets" (baltās vietējās grupas) un "Sharks" (pārsvarā Puertoriko izcelsmes imigrantu grupas) — naidu, kuru saista mīla starp Toniju un Mariju. Galvenie motīvi ir pusaudžu identitāte, rasu un kultūru spriedze, integrācija, vardarbība un traģiska mīlestība. Mūzika un horeogrāfija ne tikai papildina sižetu, bet arī pārvērš deju un kustību par stāsta valodu.
Mūzika, dziesmas un teksti
Leonarda Bernsteina komponētā partitūra ir viena no mūziklu kanona nozīmīgākajām — tajā savienotas klasiskās formas ar mūsdienu pop, džeza un latīņu ietekmēm. Slavenākās dziesmas ir "Prologue" (instrumentālais ievads, kas iestāsta konfliktu), "Maria", "Tonight", "Somewhere", "America", "Cool" un "I Feel Pretty". Stīvens Sondheims rakstīja vārdu tekstus, kuri izceļas ar precīzu ritmisko frāzējumu, asu valodu un emocionālu niansētību.
Sceniska realizācija un horeogrāfija
Jerome Robbins loma izrādes radīšanā bija centrāla — viņš bija gan režisors, gan horeogrāfs pirmajā inscenējumā, un viņa kustību valoda pastāstīja daudz no tā, ko nespēj izteikt vārdi. Deja tiek izmantota kā dramatiskas darbības elements: tā veido grupu dinamiku, konflikus un pārejas, padarot mūziklu vizuāli spēcīgu un emocionāli intensīvu.
Filma un citas ekranizācijas
1961. gadā mūzikls tika ekranizēts, un tajā galveno lomu atveidoja Natālija Vuda (Maria). Kinoadaptāciju režisēja Robert Wise un Jerome Robbins, un filma ieguva plašu atzinību — tā saņēma 10 Kinoakadēmijas balvas. Filmas spēks slēpjas gan precīzā mūzikas pārnesē uz lielo ekrānu, gan izcilajās dejās un aktieru sniegumos. Vestsaidas stāsts ir ticies ar vairākiem jauniem viesizrāžu un kinoatjaunojumu viļņiem — piemēram, 2021. gadā tika izlaists jauns metiens, kuru režisēja Steven Spielberg, pievēršoties stāstam ar mūsdienīgāku skatījumu un jaunu aktieru sastāvu.
Izpildītāji un ietekme
Pamata izrādes un filmas panākumi ir palīdzējuši darbam kļūt par vienu no vispazīstamākajiem un biežāk iestudētajiem mūzikliem pasaulē. "Vestsaidas stāsts" ietekmējis gan mūzikas, gan horeogrāfijas valodu, kā arī kļuvis par nozīmīgu kultūras attēlojumu par imigrāciju, pilsētas realitāti un starpkultūru saskari.
Atsauce uz izrādes vēsturi
- Oriģinālā Brodvejas pirmizrāde: 1957. gada 26. septembris, Winter Garden.
- Vestendas pirmizrāde: 1958. gada 12. decembris, Her Majesty's teātris — 1039 izrādes.
- 1961. gada kinoadaptācija: plaši apbalvota, saņēmusi 10 Kinoakadēmijas balvas.
- Autori un veidotāji: librets Artūrs Laurentss, mūzika Leonards Bernsteins, vārdi Stīvens Sondheims, režija/horeogrāfija Jerome Robbins.
Šis mūzikls joprojām tiek atkārtoti iestudēts visā pasaulē gan profesionālos teātros, gan skolu un amatieru iestudējumos, jo tā tēmas un mūzika ir universālas un emocionāli spēcīgas.
Zemes gabals
Sižeta darbība norisinās Ņujorkas Augšvidusaidas rajonā 50. gadu vidū. Tas ir strādnieku klases rajons, kurā mijas dažādas etniskās grupas. (Sešdesmito gadu sākumā liela daļa apkaimes tiks atbrīvota, lai atbrīvotu vietu Linkolna centram, kas mainīja šo rajonu.)
Mūzikls stāsta par sāncensību starp Jets un Sharks - divām dažādu etnisko izcelsmju pusaudžu ielas bandām. The Sharks" dalībnieki ir imigranti no Puertoriko. Jets" dalībnieki ir baltādainie (viņu ģimenes ir ieceļojušas no tādām vietām kā Īrija un Itālija). Abas bandas cīnās par to, kurš rajons kurā apkaimē kādai bandai pieder.
Lugā ir četri galvenie varoņi:
- Riff, Jets līderis
- Bernardo, "haizivju" līderis
- Marija, Bernardo māsa
- Tonijs, Rifa labākais draugs. Tonijs agrāk bija grupas Jets dalībnieks.
Pēc tikšanās dejās Tonijs iemīlas Marijā. Tas vēl vairāk saasina cīņas starp Džetsiem un Haizivīm.
Mūzika
Bernsteina mūzikla partitūru veido:
- "Something's Coming"
- "Maria"
- "Amerika"
- "Kaut kur"
- "Šovakar"
- "Jet Song"
- "I Feel Pretty"
- "Šāds zēns"
- "Viena roka, viena sirds"
- "Jā, virsnieks Krupke"
- "Forši"
Svarīgums
Izrādes tumšā tēma, izsmalcinātā mūzika, garās deju ainas un pievēršanās sociālajām problēmām padarīja "Vestsaidas stāstu" par pagrieziena punktu amerikāņu mūziklu teātrī.
Saistītās lapas
- Muzikālais teātris
- Romeo un Džuljeta
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vestsaidas stāsts?
A: "Vestsaidas stāsts" ir mūzikls.
J: Pēc kādas grāmatas motīviem tika uzrakstīta "Vestsaidas stāsts"?
A: "Vestsaidas stāsts" ir balstīts uz Šekspīra lugu "Romeo un Džuljeta".
J: Kas sarakstīja grāmatu par "Vestsaidas stāstu"?
A: Grāmatu "Vestsaidas stāstam" sarakstīja Artūrs Laurentss.
J: Kas komponēja mūziku "Vestsaidas stāstam"?
A: Mūziku Vestsaidas stāstam komponēja Leonards Bernšteins.
J: Kas uzrakstīja dziesmu vārdus "Vestsaidas stāstam"?
A: Stīvens Sondheims (Stephen Sondheim) ir West Side Story teksta autors.
J: Kas spēlēja Marijas lomu filmā "Vestsaidas stāsts"?
A: Kerola Lorensa spēlēja Mariju izrādē "Vestsaidas stāsts".
J: Kad tika uzņemta "Vestsaidas stāsta" ekranizācija?
A: "Vestsaidas stāsts" tika ekranizēts 1961. gadā un vēlāk 2021. gadā tika pārfilmēts.
Meklēt