Aranžējums (mūzika)
Mūzikas skaņdarba aranžējums ir skaņdarba pārveidošana tā, lai to varētu atskaņot ar citu instrumentu vai instrumentu kombināciju, kas atšķiras no oriģināla. Piemēram, dziesmu, kas rakstīta vienai balsij ar klavieru pavadījumu, var aranžēt tā, lai to pa daļām varētu dziedāt koris, vai skaņdarbu vijolei var aranžēt tā, lai to varētu spēlēt klarnete. Aranžētājs var būt pats komponists vai kāds cits.
Mūzikas vēsturē komponisti bieži publicēja savus skaņdarbus, norādot, ka mūziku var spēlēt vai dziedāt ar dažādiem instrumentiem. Piemēram, kad angļu komponisti 16. gadsimta beigās publicēja madrigālus, viņi bieži norādīja, ka tos var dziedāt dziedātāji vai spēlēt uz vijolēm ("apt for voices as for viols"). Klasicisma laikmetā komponists varēja publicēt sonāti, norādot, ka to var atskaņot ar vijoli, flautu vai flautu. Tas palīdzēja pārdot vairāk eksemplāru, jo mūziku varēja vēlēties iegādāties gan vijolnieki, gan flautisti, gan flautisti un flautisti. Savā ziņā tas nav īsts aranžējums, jo mūzikā nav veiktas nekādas izmaiņas.
Tomēr, ja vijoles vai čella skaņdarbi tiek aranžēti tā, lai tos varētu atskaņot ar altu, var būt nepieciešamas dažas izmaiņas, jo alts var spēlēt citā tonalitātē vai arī daži akordi var būt neērtāki, nekā tie sākotnēji bija rakstīti. Šis ir aranžējums.
Populāru skaņdarbu, piemēram, Rimska-Korsakova "Bites lidojums", var atskaņot gandrīz ar jebkuru melodisku instrumentu: vijoli, ksilofonu, tubu u. c. Tie visi ir aranžējumi.
Kad kora un orķestra skaņdarbs tiek iespiests kora dalībniekiem, orķestra partija tiek iespiesta uz divām lappusēm, lai to varētu atskaņot uz klavierēm mēģinājumos. Tas ir vēl viens aranžējuma veids.
Mūzikas vēsturē daudzi komponisti ir aranžējuši citu komponistu mūziku. Viņi to darīja, lai apgūtu mūzikas kompozīciju, kā arī lai varētu to atskaņot uz cita instrumenta. Piemēram, Johans Sebastians Bahs veica četru Vivaldi koncertu aranžējumus, lai tos varētu atskaņot uz ērģelēm.
Aranžējumus bieži vien veido cilvēki, kuri spēlē instrumentus, kuriem nav rakstīts daudz mūzikas. Cilvēki, kas spēlē altu, ģitāru, tubu u. c., bieži vien aranžē citu mūziku, lai viņiem būtu plašāks repertuārs (vairāk mūzikas, ko spēlēt).
Dažkārt komponisti ir veikuši izmaiņas orķestra skaņdarbu orķestrācijā, ko sarakstījuši citi komponisti. Iespējams, viņi to ir darījuši tāpēc, ka kopš mūzikas sarakstīšanas ir mainījušies instrumenti, vai arī vienkārši tāpēc, ka viņiem šķitis, ka viņi to var izdarīt labāk. Piemēram, Mocarts veica Hendeļa Mesijas aranžējumu, pievienojot tādus instrumentus kā klarneti, kurus Hendelis nebūtu zinājis. Rimskis-Korsakovs veica Musorgska operu aranžējumus, domādams, ka tādējādi tās uzlabo.
Dažreiz tiek veikti pasākumi, jo spēlētājam ir kāda invaliditāte. Sirils Smits (Cyril Smith), pianists, kuram bija tikai viena roka, spēlēja klavieru duetus ar savu sievu Filaisu Selliku. Viņi aranžēja klavieru duetus tā, lai tos varētu spēlēt ar trim rokām.
Dažkārt tiek veidoti pazīstamu klasisko skaņdarbu aranžējumi, kuros mūzika tiek "džezēta" vai padarīta populārāka kino vai teātra izrādēm. Dažkārt mūziķi uzskata, ka tas nav labi. Dažkārt nelielas vokālās grupas, piemēram, Swingle Singers, veido vieglprātīgas Baha un citu komponistu darbu versijas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mūzikas skaņdarba aranžējums?
A: Mūzikas skaņdarba aranžējums ir skaņdarba pārveidošana tā, lai to varētu atskaņot ar citu instrumentu vai instrumentu kombināciju nekā oriģinālā.
Q: Kas parasti veido aranžējumus?
A: Aranžētājs var būt pats komponists vai kāds cits.
J: Ko komponisti mūzikas vēsturē bieži darīja ar savām kompozīcijām?
A: Mūzikas vēsturē komponisti bieži publicēja savus skaņdarbus, norādot, ka mūziku var spēlēt vai dziedāt ar dažādiem instrumentiem.
J: Kā tas palīdzēja pārdot vairāk eksemplāru?
A: Tas palīdzēja pārdot vairāk eksemplāru, jo mūziku varēja vēlēties iegādāties vijolnieki, flautisti un flautisti.
J: Vai, aranžējot dažādiem instrumentiem, ir veiktas kādas izmaiņas?
A: Kad vijoles vai čella skaņdarbi tiek aranžēti tā, lai tos varētu atskaņot ar altu, var būt nepieciešamas dažas izmaiņas, jo alts var spēlēt citā tonalitātē vai daži akordi var būt neērtāki, nekā tie sākotnēji bija rakstīti.
J: Kāpēc daudzi komponisti ir aranžējuši citu komponistu skaņdarbus?
A: Daudzi komponisti ir veidojuši citu komponistu skaņdarbu aranžējumus, lai apgūtu mūzikas kompozīciju, kā arī lai varētu to atskaņot uz cita instrumenta.
J: Vai ir vēl kādi citi iemesli, kāpēc dažkārt tiek veidoti aranžējumi?
A: Dažkārt aranžējumus veido cilvēki, kuri spēlē instrumentus, kuriem nav rakstīts daudz mūzikas, un arī tāpēc, ka mūziķi domā, ka var uzlabot citu komponētus skaņdarbus. Turklāt dažkārt aranžējumus veido arī invaliditātes dēļ, kā arī tādēļ, lai pazīstami klasiskie skaņdarbi skanētu populārāk kino vai teātra izrādēs.
