Nošu stabiņš (piecu līniju notu sistēma) — definīcija un piemēri
Stafete (vai stabiņš) ir piecu horizontālām līnijām izkārtojums, uz kura raksta mūzikas notis. Uz stabiņa notis var attēlot divos veidos: uz līnijas (notu galviņa tiek uzzīmēta tā, lai līnija iet cauri tās vidum) vai atstarpē starp līnijām. Kopumā piecās līnijās ir četras iekšējās atstarpes un divas ārējās atstarpes — viena virs augšējās līnijas, otra zem apakšējās līnijas. Jo augstāks ir nots augstums, jo augstāk tā atrodas uz stabiņa (lielāka vertikāla pozīcija nozīmē augstāku skaņu). Ja salīdzinām ar klaviatūras baltajām notīm, tad notis virzās secīgi: līnija, atstarpe, līnija, atstarpe utt., tādējādi katra konkrēta pozīcija atbilst kādai noteiktai burtveida notij (A, B, C, D…).
Līniju un atstarpu nozīme
Katru noti uz stabiņa identificē, izmantojot atsevišķu atslēgu (atslēgu lomu var pildīt arī šķirklis.) Atslēga nosaka, kurā punktā uz stabiņa atrodas konkrēta nots, piemēram, G vai F. Ir vairākas standarta atslēgas, kas piemērotas dažādu diapazonu instrumentiem — piemēram, G (sola) atslēga parasti lietojama augstākām skaņām, F (fa) atslēga — zemākām; pastāv arī altu un tenoru atslēgas, kas lietojamas citu instrumentu vai dziedāšanas balsu pierakstīšanai.
Pagarinājuma līnijas (virsrindas)
Ja nota atrodas nedaudz virs vai zem piecām parastajām līnijām, to pieraksta, izmantojot pagarinājuma līnijas — nelielas līnijas, kas paplašina stabiņa robežas. Šīs līnijas dēvē par virsrindām vai ledger līnijām. Piemēram, ļoti augstas vai ļoti zemas notis klaviermūzikā bieži iztiek bez pārliecinoša pārkārtojuma, izmantojot tieši šīs pagarinājuma līnijas.
Piemērs: Bēthovena 5. simfonijas ievads
Attēlā redzams Bēthovena 5. simfonijas sākums. Pirmās trīs notis atrodas uz otrās līnijas, skaitot no apakšas; pie tipiskas G (sola) atslēgas šī līnija apzīmē noti G, tādēļ tās ir G notis. Ceturtā nota redzama zemāk, uz apakšējās līnijas — tā šajā notācijā atbilst E (bet jāņem vērā arī taustiņparaksts — taustiņparakstā var būt bemoli vai diēzi, kas maina konkrētās pozīcijas patieso skaņu, piemēram, E → Es). Nākamā nota atrodas starp abām minētajām līnijām (F). Pēc trim F seko D, kas pierakstīta ārējā apakšējā atstarpē (zem apakšējās līnijas, izmantojot nepieciešamo pagarinājuma līniju, ja nepieciešams).
Vairāku stabu savienošana un klavieru pieraksts
Ja vienlaicīgi tiek atskaņotas divas vai vairākas piecstrīgaines (stabiņu sistēmas), tās kreisajā pusē parasti savieno ar skavu (brace) vai savienojošu līniju, lai norādītu, ka tās jālasa kopā. Piemēram, klaviermūzika tiek rakstīta uz diviem stabiņiem vienā skaņrakstā: viens stabiņš paredzēts labās rokas partijai un otrs — kreisās rokas partijai; abas stabu sistēmas tradicionāli savieno ar skavu (skavu), lai parādītu, ka tās jātulko vienlaikus.
Speciāla notācija ritma instrumentiem
Instrumentiem, kas spēlē tikai ritmu (piemēram, cimboliem), nereti nav nepieciešama pilna melodiska piecstrīdu sistēma. Šādiem instrumentiem izmanto vienu līniju vai vairākas līnijas ar īpašu notācijas sistēmu, kur notu galviņas var būt atšķirīgas — bieži tie izmanto krustiņveida, taisnstūrveida vai aizpildītas galviņas, kas norāda uz konkrētiem pukstiem vai sitieniem. Tādejādi ritma instrumentu pieraksts koncentrējas uz tempu, ritmu un dinamiku, nevis uz precīzu augstumu.
Vēsturiskie un praktiskie aspekti
Rietumu mūzikā piecu līniju stabiņš sāka kļūt par standartu aptuveni no 13. gadsimta, lai gan komponisti un pieraksta prakses vēsturē ir lietojuši gan mazāk, gan vairāk līniju atkarībā no mūzikas veida un nepieciešamā diapazona. Mūsdienās piecstrīdu sistēma ir plaši izplatīta džeza, klasiskajā, populārajā un izglītības mūzikā, bet konkrētu instrumentu vai ansambļu vajadzībām pastāv arī specializētas notācijas formas.
Ja rodas jautājumi par konkrētām atslēgām, pagarinājuma līnijām vai to, kā lasīt notis dažādās atslēgās, var pievienot attēlus vai piemērus ar marķējumiem, un to analizēsim soli pa solim.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir štābs?
A: Ar štāba jeb piecrindes nosaukumu apzīmē piecas horizontālas līnijas, uz kurām var rakstīt notis.
J: Kur ir izvietotas notis?
A: Mūzikas notis var novietot vai nu uz līnijas (t. i., ar līniju, kas iet caur notu galviņas vidu), vai arī atstarpē. Ir četras iekšējās atstarpes, kā arī divas ārējās atstarpes augšā vai apakšā.
J: Kā augstuma augstums ietekmē to, kur notis ir novietotas uz notu stabiņa?
A: Jo augstāks ir nots augstums, jo augstāk tā atrodas uz stabiņa. Piemēram, ņemot klaviatūras baltās notis, katra nots (A, B, C, D utt.) ir novietota augstāk uz rakstāmlapas (rinda, atstarpe, rinda, atstarpe utt.).
J: Kas ir nepieciešams, lai parādītu, kuras notis tās ir?
A: Lai norādītu, kuras notis tās ir, ir nepieciešams klieksnis. Ir dažādi klevji, kas piemēroti augstiem, vidēji augstiem vai zemiem instrumentiem.
Jautājums: Kad Rietumu mūzikā ierasts izmantot piecu rindu koda zīmes?
A: Rietumu mūzikā piecrindu stabiņi sāka ierasties 13. gadsimtā.
J: Kas notiek, ja notis ir pārāk augstas vai pārāk zemas standarta piecrindu stabiņam?
A: Ja notis ir pārāk augstas vai pārāk zemas, lai tās varētu ievietot standarta piecrindu stabiņā, to vietā tiek izmantotas pagarinājuma līnijas, ko sauc par virsrindām.
J: Kā ar vairākām lappusēm norāda, ka vienlaicīgi jāspēlē vairāk nekā vienam instrumentam?
A: Ja vienlaicīgi ir jāspēlē divas vai vairākas stīgas, tās kreisajā pusē tiks savienotas ar iekavām, ko sauc par iekavām. Piemēram, klaviermūzika tiek rakstīta uz divām lappusēm - pa vienai katrai rokai - un savienota ar šādu iekavām.
