Papildlīnija mūzikas notācijā — virs un zem notu līnijām

Uzzini, kā papildlīnijas mūzikas notācijā atvieglo augstu un zemu notu pierakstu — virs/zem notu līnijām, to izmantošana un alternatīvas (8va, klieru maiņa).

Autors: Leandro Alegsa

Virsraksta līnija (saukta arī par papildlīniju) ir īsa līnija, ko mūzikas notācijā izmanto, lai ierakstītu notis, kuras citādi būtu pārāk augstas vai pārāk zemas, lai tās varētu ierakstīt kādā no piecām notsvītras līnijām. Īsā līnija (parasti nedaudz garāka par notu galviņu) tiek zīmēta paralēli nots līnijām, un notu galviņa tiek novietota uz šīs līnijas vai vietā zem vai virs tās. Virsrindas līnijas ļauj precīzi norādīt ārpus piecām notsvītrām esošās augstuma pozīcijas, saglabājot parastā piecstigu sistēmas izkārtojumu.

Kā tās izskatās un kā tās zīmē

Virsrindas līnijas parasti ir tādas pašas biezuma un attāluma no blakus esošajām līnijām kā nots vītras līnijas. Tās tiek vilktas tieši virs vai zem piecām vītrām, saglabājot vienādu rasējuma stilu. Parasti virsrindas ir tikai tik garas, lai nedaudz pārklātu notu galviņu; tām nav jābūt pilnīgām, garām līnijām. Ja viena nots atrodas pie vairākām virsrindām (piem., trīs vai četras virsrindas), katra no tām tiek uzzīmēta ar atbilstošu attālumu, tādējādi skaidri norādot precīzu oktāvu vai pusioktāvu.

Prakse un lasāmība

Notis ar vismaz trim vai četrām virsrindām kompozīcijā un aranžēšanā izmanto reti, jo daudz virsrindu apgrūtina lasāmību. Vieglāk ir mainīt klieru vai izmantot "8va" zīmi (sauktu par "ottava" zīmi), kas nozīmē, ka notis jāspēlē par oktāvu augstāk vai zemāk, nekā rakstīts, atkarībā no tā, vai zīme ir virs vai zem notu sistēmas. Tāpat bieži lieto arī 15ma (divu oktāvu) marķējumus, ja nepieciešama divu oktāvu transpozīcija.

Tipiskā prakse mūzikas izdevumos un notu izrakstos:

  • Ja var izvairīties no vairāk nekā divām virsrindām, to dara — biežāk izvēlas clef (taustiņu) maiņu vai ottava atzīmi.
  • Virsrindas tiek izmantotas, lai saglabātu vienotu notu sistēmu un izvairītos no biežām clef maiņām, ja nepieciešams tikai viens vai daži piki ārpus stigas.
  • Atbilstoši mūzikas gravēšanas standartiem virsrindas biezums un attālums no vītrām ir vienmērīgi, lai neradītu vizuālu haosu.

    • Tehniskie aspekti

    Daži praktiski punkti, uz kuriem jāpievērš uzmanība:

  • Ja notai ir stienītis (stem), stienītis parasti šķērso virsrindu tāpat kā tas šķērso parastās vītras līnijas.
  • Ja uz virsrindas ir nots galviņa ar paņemtu akcentu vai alterāciju (koriģējošu zīmi), šīs zīmes izvieto precīzi attiecībā pret virsrindu (piem., mansurālā kursorā), lai izvairītos no pārpratumiem.
  • Vairāku balsu rakstīšanā virsrindas var sakrist; labi noformētas notis nodrošina, ka balsis paliek skaidras un atšķiramas viena no otras.

    • Piemēri un padomi komponistiem

    Vienkārši piemēri ikdienā: vidējā C (C4) treble (sol) atslēgā bieži tiek rakstīta ar vienu virsrindu zem stīgas; savukārt zemākas notis basa atslēgā var prasīt virsrindas virs stīgas. Ja daudzi pasāži atrodas ārpus stīgām, pārdomājiet:

  • clef maiņu — piemēram, īslaicīga pāreja uz alto vai tenor clef smalkiem vijoles vai čella iestājumiem;
  • 8va vai 8vb izmantošanu — skaidri norādot, ka viss fragments jāspēlē oktāvu augstāk vai zemāk;
  • atorģeogrāfisku pārrakstīšanu — lai izvairītos no liekas sarežģītības izpildītājam.

    • Kopumā virsrindas ir svarīgs rīks notu pierakstā: tās nodrošina precizitāti, saglabājot ierasto piecstigu izkārtojumu, taču jālieto apdomīgi, lai nezaudētu lasāmību un izpildījuma ērtumu.

    Piemērs: Šī A-moll skala, kas iet uz leju, sākotnēji iekļaujas rakstzīmē, bet sestajai notij (vidējā C) ir vajadzīga viena virsraksta līnija. Nākamā nots (B) atrodas vietā zem tās, un pēdējai notij (A) vajadzīgas divas virsrindas.Zoom
    Piemērs: Šī A-moll skala, kas iet uz leju, sākotnēji iekļaujas rakstzīmē, bet sestajai notij (vidējā C) ir vajadzīga viena virsraksta līnija. Nākamā nots (B) atrodas vietā zem tās, un pēdējai notij (A) vajadzīgas divas virsrindas.

    Saistītās lapas



    Meklēt
    AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3